Gulbenes rajona zemnieki šogad izaudzēto ražu novākuši un novietojuši apcirkņos, tāpēc tagad atliek vairāk laika zināšanu papildināšanai.
Gulbenes rajona zemnieki šogad izaudzēto ražu novākuši un novietojuši apcirkņos, tāpēc tagad atliek vairāk laika zināšanu papildināšanai.
Pagājušajā nedēļā seminārā par lauksaimnieciskās darbības ražošanas plānošanu un ekonomisko analīzi pulcējās graudaugu audzētāju interešu grupas dalībnieki, kuri kopš pavasara aktīvi piedalījās arī rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālistu organizētajās lauka dienās, kas notika konkrētā zemnieku saimniecībā.
Iesaka veidot problēmu sarakstu
“Ja cilvēks organizē biznesu, uzņemas tā risku un meklē tirgu, viņš ir uzņēmējs. Arī zemnieks ir uzņēmējs, tāpēc jāzina, ka viņa nelielais uzņēmums var ciest neveiksmi un kā no tās izvairīties,” seminārā uzsvēra rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne.
Viņa ieteica zemniekam izveidot problēmu sarakstu, lai pēc tam izlemtu, kādā apjomā no tām iespējams atbrīvoties pašam, kādā gadījumā nepieciešama speciālista palīdzība.
Seminārā zemnieki praktiski aprēķināja bruto segumu kviešiem, skaidroja, kā veidojas saimniecības peļņa, noskaidroja ar bankas operācijām visbiežāk saistītos jēdzienus, piemēram, maksātspēja, saimniecības rentabilitāte, ienākumu rentabilitāte un citus.
Plāno būvēt kūti un pirkt sējmašīnu
Ar Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Cīruļi” ražošanas plānošanu un ekonomiskās analīzes rezultātiem iepazīstināja tās saimnieki Biruta un Modris Reiznieki.
“Apsaimniekojam 120 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 75 hektāru platībā audzējam graudaugus. Nākamajā gadā sējumus palielināsim līdz 85 hektāriem. Audzējam ziemas kviešus, tritikāli, auzas un miežus. Trīs hektāru platībā iestādījām Holandē selekcionētu trīs šķirņu kartupeļus. Domājam, ka kartupeļu platības samazināsim, jo audzējam tos galvenokārt sēklai un pārtikai. Manuprāt, Latvijā iegādāties kvalitatīvu kartupeļu sēklu ir problemātiski. Arī tā, ko šobrīd iepērkam no Holandes, ievērojami atšķiras no agrākās.
Galvenā ražošanas nozare ir lopkopība, kurai ir pakārtota graudkopība. Ir 15 slaucamas govis un 23 dažāda vecuma jaunlopi. Ganāmpulku palielināsim līdz 20 slaucamām govīm. Šogad “Sapard” programmā iesniedzām projekta pieteikumu, guvām atbalstu un iegādājāmies traktoru ar iekrāvēju. Perspektīvā plānojam uzbūvēt jaunu lopu novietni un iegādāties modernu sējmašīnu,” stāsta B.Reizniece.
Konsultāciju biroja speciālisti atzina, ka “Cīruļos” strādā pie augsnes ielabošanas un augsekas maiņas, intensīvi izmantojot katru hektāru zemes. Katru gadu novērojama saimniecības izaugsme, palielinās piena ieguve un iekultās graudu tonnas.
Jāvēršas pret negodīgām firmām
Zemnieku saimniecības “Torņkalns” darbības analīzi semināra dalībniekiem skaidroja Daiga Gargurne. Viņa pauda pārliecību, ka zemnieks ir atkarīgs no diviem faktoriem – pats no sevis un dabas. Saimniecībā ir 415 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šogad graudaugi novākti 244 hektāru platībā, bet nākamajā gadā plānots apsēt no 360 līdz 380 hektāriem. Daļu tīrumu paredzēts atstāt papuvē. Ir apgūti divi “Sapard” projekti par 100 000 latiem. Iegādāta moderna sējmašīna un graudu novācamais kombains.
“Mūsu saimniecības klupšanas akmens ir tas, ka nav savas graudu kaltes. Diemžēl rajonā kalšu ir par maz, lai rudens sezonā paspētu izkaltēt graudus, negaidot rindā. Tīrumos cenšamies apkarot vārpatu. Esam vieni no tiem, kas daudz izmanto ķimikālijas un minerālmēslus. Rūpīgi sekojam, kādu vielu trūkst augsnē, regulāri veicot tās analīzes. Strādājam ar dažādām kodnēm. Zemniekiem vajag veidot lauku vēsturi, jo tā ļauj salīdzināt rezultātus,” stāsta D.Gargurne.
Viņa iesaka zemniekiem nebaidīties riskēt un ieviest saimniecībā jaunas tehnoloģijas. Savukārt pret negodīgām firmām vērsties, paužot prasības un nosakot soda procentus.
“Liela vērība jāpievērš zemnieku saimniecības grāmatvedībai. Par to atbildīgs ir pats zemnieks. Ja grāmatvedību kārto sieva, bet saimniecības vadītājs un īpašnieks ir vīrs, viņam sieva jāpieņem darbā savā saimniecībā,” norāda D.Gargurne.
