“Guļot uz slimības gultas, sapratu, cik vērtīga dāvana ir veselība”.
“Guļot uz slimības gultas, sapratu, cik vērtīga dāvana ir veselība.””
Sarunās ar iedzīvotājiem, pārliecinājos, ka viņi vairāk zina par sirds infarktu, bet ievērojami mazāk par smadzeņu infarktu. Smadzeņu infarkts vai insults, tautā saukta “”trieka”” ir akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, kas raksturojas ar paralīzi (vājumu, neveiklumu) vienā ķermeņa pusē, iespējamiem runas, jušanas, rīšanas, līdzsvara un citiem traucējumiem. Akūtu smadzeņu asinsrites traucējumu iemesli visbiežāk ir:
* artēriju (asinsvadu) sašaurinājums vai nosprostojums;
* asinsizplūdums smadzeņu vielā vai apvalkos (sakarā ar asinsvada plīsumu).
Slimības izpausme atkarīga no smadzeņu bojājuma zonas (lokalizācijas) un izplatījuma (plašuma).
Svarīgi zināt insulta brīdinājuma zīmes:
* pēkšņs nespēks vienā rokā, kājā vai sejas vienā pusē,
* pēkšņa miglošanās vai redzes zudums, vai redzes dubultošanās,
* valodas zudums, grūtības izrunāt vārdus,
* pēkšņas un stipras galvas sāpes un/vai vemšana.
Lai pasargātu sevi no saslimšanas, jāzina slimības riska faktori:
* neietekmējamie riska faktori:
– vecums (apmēram 70 procenti ir vecāki par 65 gadiem)
– iedzimtība (svarīgi zināt, vai ar insultu nav slimojuši vecāki un citi tuvinieki)
* ietekmējamie riska faktori:
– paaugstināts asinsspiediens (risks pieaug četras reizes);
– cukura diabēts (risks pieaug divas reizes)
– sirds slimības (risks pieaug divas reizes)
– sirds ritma traucējumi (risks pieaug piecas reizes)
– paaugstināts holesterīna līmenis (taukiem līdzīga viela)
– smēķēšana
– alkohola lietošana
– palielināts ķermeņa svars
– mazkustīgums.
Visbiežāk insulta pacienti nokļūst slimnīcā, kur tiek precizēta diagnoze, nozīmēta ārstēšana. Pēc akūtā perioda (slimnīcā) pacients atgriežas mājās ģimenes ārsta uzraudzībā, bet ja nepieciešams – rehabilitācijas tipa ārstniecības iestādē. Atveseļošanās atkarīga no smadzeņu bojājuma, slimnieku vispārēja veselības stāvokļa, vecuma, slimnieka personības, motivācijas, ģimenes un sabiedrības atbalsta, citiem faktoriem. Zaudētās vai traucētās funkcijas visātrāk atjaunojas pirmajos trijos mēnešos, lēnāk nākamajos 6 līdz 12 mēnešos, pat venu divus gadus pēc insulta. Liela daļa insulta pacientu turpmākajā dzīvē cieš no paliekošiem fiziskiem un mentāliem traucējumiem.
Kā sadzīvot ar defektu? Noderīgi ir rehabilitācijas speciālistu ieteikumi. Fizioterapeits (kustību terapeits) palīdz saglabāt esošo kustību apjomu, daļēji vai pilnīgi atgūt zaudētās funkcijas, kā arī iemāca pareizi veikt fiziskos vingrinājumus. Ergoterapeits (nodarbību terapeits) apmāca, kā pacientam vieglāk veikt pašaprūpi – mazgāties, ģērbties, ēst; kādus palīglīdzekļus izmantot; kā pielāgot dzīvokli un citu.
Logopēds (runas un valodas terapeits) apmāca veikt vingrinājumus runas, valodas traucējumu mazināšanai.
Atveseļošanās ir ilgstošs process, kas prasa pacietību, gribasspēku, kā arī iejūtību, sapratni, atbalstu no ģimenes, tuviniekiem, sabiedrības.
Pratīsim pasargāt sevi no insulta rašanās draudiem, bet insultu pārcietušajiem nepieļaut atkārtotus smadzeņu asinsrites traucējumus. Atkārtots insults ievērojami biežāk rada paliekošus funkcijas traucējumus.
Kontrolējiet asinsspiedienu!
Regulāri apmeklējiet ģimenes ārstu un lietojiet ārsta nozīmētos medikamentus.
Veiciet ārsta nozīmētos izmeklējumus, atmetiet kaitīgos ieradumus.
Lietojiet veselīgu uzturu.
Vairāk kustieties.
Pasargājiet sevi no stresiem un negatīvām emocijām.
Atcerieties, ka daudz vieglāk ir slimību nepieļaut, nekā to ārstēt.
Izaks Voltons (1593 – 1683) ir rakstījis: “Gādājiet par savu veselību, un, ja jums tāda ir, vērtējiet to gandrīz tik pat augstu kā tīru sirdsapziņu, jo veselība ir svētlaime, ko nevar nopirkt par naudu.
