Gan dejotāja, gan soļotāja, gan mājās sēdētāja, gan sieva un māte. Tāda ir septembrī dzimusī seniore Ņina Jurciņa. Pensijā viņa paspēj visu – gan sabiedrībā būt, gan pavadīt laiku mājas solī kopā ar dzīvesbiedru, gan paklupt, gūt traumas, atkal piecelties un iet tālāk.
Ņina ar prieku un atbildību iesaistās novada sporta veterānu komandas startos Latvijā un ārpus tās un piedalās arī pašmāju sacensības. Viņa saka – bija liels gods 2016.gadā saņemt Viktora Kazāka soļošanas sacensību ceļojošo kausu tieši šā izcilā sporta veterāna simtgadē. “Sportoju sava prieka pēc. Saprotu, ka varētu vēlēties labāku soļošanas tehniku. Taču man ir vēl laiks un iespēja pilnveidoties. Sportošu un piedalīšos sacensībās, kamēr vien varēšu. Gribu soļot tāpat, kā reiz izteicies Viktoriņš – simts gadus,” saka Ņina.
Viņa ir dzimusi 1949.gada 8.septembrī Ļeņingradas apgabalā Krievijā. Aktīvos darba dzīves gadus galvenokārt ir pavadījusi kustībā, svaigā gaisā, jo bija mērniece. Nav vairījusies no fiziska lauku darba. Kopš jaunības dienām viņai patika skriet krosu. Latvijā, Daukstu pagastā, ieprecējusies 1977.gadā, bet pastāvīgi šeit dzīvot ir sākusi kopš 1979.gada, izveidojot kopīgu ģimeni ar Valdi Jurciņu un uzaudzinot divus bērnus. Tieši šeit līdztekus latviešu tautas deju apguvei (šobrīd kolektīvā “Vērdiņš”) Ņina mūža otrajā pusē sāka pievērsties veterānu sportam. Tas notika 2012.gadā. Uz to viņu pamudināja soļošanas vecmeistars Gunārs Rubenis. Ikdienā Ņina trenējas pa lauku ceļiem Daukstu pagasta Elstē, kur atrodas viņas ģimenes mājas. Kaimiņi redz, ka viņa ir soļotāja, atbalsta un priecājas par viņu. Soļošana Ņinai vārda tiešā nozīmē atvēra azarta pilnu ceļu uz plašo pasauli. 2013.gadā viņa pirmoreiz Latvijas komandas sastāvā piedalījās starptautiskās sporta veterānu sacensībās – Eiropas čempionātā Čehijā -, kur 10 kilometru soļojumā komandas sastāvā izcīnīja zelta medaļu, bet 20 kilometru komandas soļojumā tika pie sudraba medaļas. Tajā pašā gadā Itālijā, Turīnā, Pasaules veterānu spēlēs Ņina atkal ar labiem panākumiem apliecināja savu sportiskumu. 2014.gadā viņa piedalījās Vieglatlētikas veterānu pasaules čempionātā Ungārijā un uz mājām atveda bronzas medaļu, kuru izcīnīja, startējot Latvijas komandā kopā ar vēl divām sava vecuma sievietēm. Togad Ņina individuāli vēl startēja Eiropas vieglatlētikas veterānu čempionātā Izmirā (Turcija). 2015.gadā Eiropas čempionātā veterāniem Grosseto (Itālijā) viņa izmēģināja soļot garās distances ārpus stadiona. Lielais karstums netraucēja komandai izcīnīt bronzas medaļu. Tajā pašā gadā Francijas pilsētā Lionā notika Pasaules čempionāts vieglatlētikā veterāniem, kur Ņina pašaizliedzīgi iekļāvās komandā un soļoja par spīti tam, ka viņai bija lauzta roka. 20 kilometru soļojumā komanda izcīnīja sudraba medaļas. 2016.gadā Eiropas čempionātā veterāniem, kas notika Algarvē (Portugāle), Ņinai pirmo reizi tik liela līmeņa starptautiskās sacensībās izdevās individuāli iegūt augsto 4.vietu 10 kilometru soļojumā. Bet nākamgad 8.septembrī Ņ.Jurciņa Latvijas delegācijas sastāvā pošas uz Pasaules čempionātu vieglatlētikā veterāniem, kas notiks Spānijas pilsētā Malagā. Dāmas tur soļos 10 un 20 kilometrus, kungi – 10 un 30 kilometrus.
