Iepēršana nav un nevar būt vecāku un bērnu savstarpējo attiecību
risinājums. Tomēr prakse rāda, ka emocionālajai un fiziskajai
vardarbībai mājās arī Gulbenes novadā joprojām bērni tiek pakļauti. Ne
par visiem gadījumiem uzzina sabiedrība. Taču esot vērojama tendence, ka
noklusētu situāciju kļūst mazāk.
“Kad vecāki palaiž rokas pret
bērniem? Parasti mammas to pamato ar bērnu nepaklausību. Piemēram, bērns
nav pildījis skolā uzdotos mājasdarbus vai bērns ir piemānījis,
teikdams, ka ir sagatavojies nākamās dienas mācību stundām un ir apguvis
uzdoto. Tad mamma saka: “Es vairs neizturēju. Es uzšāvu!” Arī pašu
bērnu rīcība izprovocē vecākus. Dusmu uzplūdā vecāki iesit pa muti.
Sevišķi, ja dzird, kā bērns runā pretī, lietojot sliktus vārdus. Tā
mammas parasti stāsta un skaidro notikušo. It kā jau cilvēciski saprast
var, bet vardarbība tomēr ir likumpārkāpums. Mūsu valstī ir virkne
likumu, kas viennozīmīgi aizliedz vecākiem būt vardarbīgiem pret
bērniem,” “Dzirkstelei” uzsver Valsts policijas Vidzemes reģiona
pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore Sandra
Vasiļenko.
Šogad deviņos mēnešos novadā pie administratīvās
atbildības par emocionālu vai fizisku vardarbību ir saukti deviņi
pieaugušie. S.Vasiļenko saka – diemžēl rokas pret bērniem palaiž gan
mātes, gan tēvi, gan mammu jaunie draugi, gan audžuvecāki (saistībā ar
pēdējiem šogad gan neesot bijis fiksēts neviens tāds gadījums).
Ģimenē saziņa notiek… pa telefonu
S.Vasiļenko
domā, ka savstarpējās saskarsmes trūkums ģimenē ir viens no iemesliem,
kāpēc pēc tam rodas problēmas ar bērnu vai pusaudzi arī ārpus mājām.
Faktiski kontakta trūkums ģimenē arī ir kā sava veida emocionāla
vardarbība.
“Tagad vecāki ar skolas vecuma bēriem lielākoties
kontaktējas telefonā ar īsziņu palīdzību. Trūkst sarunu aci pret aci. Ir
arī tā, ka daži vecāki ir darbā no agra rīta līdz vēlam vakaram un nav
laika, kad pievērsties bērnam. Bet ir jau arī gadījumi, kad neviens no
vecākiem nestrādā, mājās notiek alkohola lietošana. Tā ietekmē ir
konflikti un vardarbība. Daudzi kļūst vardarbīgi, būdami alkohola
reibumā,” saka S.Vasiļenko.
Ja laikus netiek risinātas saskarsmes
problēmas, var rasties situācija, kad bērnam ģimenē jau tiek nodarīti
maznozīmīgi tīši miesas bojājumi. Tad situācija no visiem skatpunktiem,
arī no likuma viedokļa, kļūst vēl nopietnāka, vēl draudīgāka.
“Šogad
novadā fiksēts viens tāds gadījums, kad šādus maznozīmīgus tīšus miesas
bojājumus bērnam nodarījusi māte. Bet vispār tādi gadījumi ir katru
gadu. Psiholoģiski ir smagi skaidrot šīs situācijas. Šis konkrētais
gadījums ir par šķirtu ģimeni, kad tētis bija ievērojis, ka ar bērnu
kaut kas nav tā, kā vajag. Mēs novada sociālajam dienestam rakstiski
ziņojam par katru gadījumu. Arī bāriņtiesa tiek informēta. Sociālais
dienests ir tas, kas rīkojas tālāk, piedāvā psiholoģisko palīdzību,
dažādas programmas. Vai kāds labprātīgi iesaistās, lai saņemtu šādu
palīdzību, tas ir cits jautājums,” saka S.Vasiļenko.
Ir valsts programma vecāku atbalstam
Gulbenes
psiholoģe Iveta Gargurne sniedz pakalpojumus vecākiem valsts apmaksātā
programmā, kas paredzēta vardarbību veikušu personu rehabilitācijai. Šī
programma esot noderīga cilvēkiem, kuri zina – ja nepiekritīs iziet šo
programmu, var tikt atņemtas vecāku tiesības vai arī tas jau ir noticis
un cilvēks grib atgūt savus bērnus. Tas ir kā signāls: rīkojies! Daļa
atnākot, lai psihologs palīdzētu iemācīties apieties ar bērniem. Dalība
tā saucamajā varmāku jeb rehabilitācijas programmā vardarbību veikušajām
personām notiek sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu.
I.Gargurne
secinājusi – viņas klienti, ar kuriem satikusies šajā programmā, ir
pilnīgi normāli, bet “totāli apmaldījušies cilvēki”. “Vardarbīgais
cilvēks pats jūtas nelaimīgs, viņam ir daudz sava grūtuma, ar kuru viņš
ir sadzīvojis kopš savas bērnības. Bieži vien par varmāku kļūst cilvēks,
kurš pats savulaik ir cietis, nesis savu sāpi cauri dzīvei, un neviens
viņam nav jautājis, cik tas ir labi vai slikti, cik mamma ir bijusi vai
nav mīloša. Divās trešdaļās gadījumu tie ir vecāki, kuri paši ir bijuši
līdzīgā situācijā. Vai vēl ļaunāk – ir tāda dzīves pieredze. Un diemžēl
citas nav. Tā ir sistēma. Otrs – ir dziļas sāpes, kuras vienkārši pāraug
agresijā, izmisumā, tādā naidā. Un reizēm paskaidrot nevar, no kurienes
tas rodas,” stāsta I.Gargurne.
Programma paredzot arī atbalsta
grupu izveidi. “Man vēl nav izdevies nekad nevienu tādu grupu novadīt.
Neesam sajutuši pieprasījumu. Bet Alūksnē un Rugājos pa diviem gadiem ir
tādas bijušas vairākas. Tādā grupā satiekas kādi astoņi cilvēki, un
viņi sadzird, ko kurš runā, viņi sadzird, ka viņi nav pilnīgi vieni, un
viņi sadzird, ka runāt par to un sāpēt nav kauns. Ne jau vainas apziņa
vien jāuztur vecākos par to, ka viņi aizskāruši savu bērnu, bet arī
jācenšas izprast cēloņus. Jāmēģina! Neko brīnumainu jau izdarīt bieži
vien nevar, lai palīdzētu. Laiks palīdz izvērtēt. Pieredzes apzināšanās.
Tā māca tikt galā ar savu problēmu,” skaidro I.Gargurne. Viņa redzot –
pieprasījums pēc šāda veida palīdzības vecākiem, kuri netiek galā bez
roku palaišanas, ar katru gadu aug. “Gulbenieši varbūt ir puse no visiem
maniem klientiem. Mani klienti ir arī no kaimiņu novadiem,” saka
I.Gargurne.
Kriminālprocesi par seksuālo vardarbību
“Programma
varmācīgo vecāku rehabilitācijai nav domāta tiem, kuri bijuši seksuāli
vardarbīgi pret bērniem. Tādi cilvēki, pirmkārt, ilgi atradīsies
ieslodzījumā, otrkārt, brīvībā nonākot… procentuāli nebūs daudz tādu,
kuri nāks saņemt psiholoģisko palīdzību. Psihes šādiem cilvēkiem ir ļoti
deformētas,” uzsver I.Gargurne.
Šogad novadā ir uzsākti 6
kriminālprocesi par seksuālo vardarbību pret bērniem. Uzsākot
kriminālprocesu, tiek vākti pierādījumi – informē S.Vasiļenko. Arī
2016.gadā novadā bijuši ierosināti 10 kriminālprocesi, kur par
cietušajiem atzīti bērni un ir aizdomas par noziedzīgiem nodarījumiem
pret tikumību un dzimumneaizskaramību. “Dzirkstele” to uzzināja rajona
prokuratūrā, kur šie materiāli tiek uzskaitīti, taču lietas atrodas
Vidzemes tiesu apgabala prokuratūras pārraudzībā. Arī šogad tiek
prognozēts, ka daudzās šādās lietās savākts pietiekami pierādījumu, lai
celtu apsūdzību, notiktu tiesa.
“Tās ir dažādas lietas – izvarošana,
seksuāla vardarbība, pavešana netiklībā, pamudināšana iesaistīties
seksuālās darbībās. Arī seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav
sasniegusi 16 gadu vecumu. Šādi gadījumi parasti atklājas, kad
nepilngadīga meitene paliek stāvoklī. Tad var prasīt atļauju bāriņtiesai
reģistrēt laulību, taču atļauju stāties dzimumattiecībās ar personu
līdz 16 gadu vecumam saņemt nevar,” informē rajona prokuratūras
virsprokurors Helmuts Brasovs.
Pagrūž skolotājs – vai vardarbība?
Valsts
policija Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai ir pārsūtījusi
materiālu par gadījumu, kad Gulbenes novadā šogad kāds pedagogs it kā
pagrūdis bērnu. Pieaugušais cilvēks skaidrojis, ka tas ir noticis
netīšām, taču bērns domā citādāk un uzskata, ka ir ticis tīši aizskarts.
“Situācijas izpratne atkarīga no tā, kā bērns uztvēris notiekošo tajā
brīdī. Arī no tā, kā uz to reaģē vecāki,” “Dzirkstelei” saka Valsts
policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas inspektore Sandra Vasiļenko.
Agresija, atrodoties
skolā, esot ceļā uz skolu vai no tās – ar šādām izpausmēm, faktiem un to
skaidrošanu policija sastopas bieži. Šogad novadā informēts par diviem
gadījumiem, kad nepilngadīgais bijis varmācīgs pret mazgadīgo.
Raksturīgi ir tādi gadījumi, kad vienaudži savā starpā pielieto
vardarbību. Tie ir klasesbiedri, skolasbiedri. Tad tiek meklēta
palīdzība policijā. “Un tas ir pareizi. Samierināties nedrīkst. Ir
gadījumi, kad bērns no vienaudžiem cietis vairākkārtīgi. Bijis jau
iepriekš aizskarts un atkal darīts pāri. Vadzis lūst. Nāk vecāki, raksta
iesniegumu. Ir gadījumi, kad skolas ziņo, zvana un sauc mūs palīgā.
Jāuztraucas ir, jo šādās situācijās var iestāties sekas, turklāt arī
smagas,” saka S.Vasiļenko.
Novadā šogad reģistrēti četri gadījumi,
kad nepilngadīgajiem nācies atbildēt par pastrādāto sīko huligānismu.
“Par to draud naudas sods. Vecākiem ir jāmaksā! Minimālais naudas sods
ir 70 eiro. Sīkais huligānisms ir: necieņas izrādīšana pret kādu,
piemēram, apsaukāšanās. Gadās, ka tā notiek skolā vai uz ielas, vai,
piemēram, pieturvietā, kā arī autobusā, braucot mājās no skolas. Reizēm
bērnu rīcība mēdz būt rupja, nežēlīga,” saka S.Vasiļenko.
Esot
gadījumi, kad vienaudži nodara viens otram miesas bojājumus. Tad tā
vairs nav tikai fiziskā vardarbība, bet jau maznozīmīgs tīšs miesas
bojājums. Parasti šādi miesas bojājumi tiek gūti, ar dūrēm sitot pa
seju, pa vēderu. Tie ir nekontrolēti sitieni pa jebkuru ķermeņa daļu. Ja
šādus nodarījumus pastrādā bērni līdz 14 gadu vecumam, pie atbildības
tiek saukti vecāki. Taču bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem, kuri
pastrādājuši kriminālu nodarījumu, var arī piemērot audzinoša rakstura
piespiedu līdzekļus.
Fakti:
◆ Šogad deviņos mēnešos novadā pie administratīvās atbildības par emocionālu vai fizisku vardarbību ir saukti deviņi pieaugušie.
◆ Šogad uzsākti 6 kriminālprocesi par seksuālo vardarbību pret bērniem. 2016.gadā bijuši ierosināti 10 kriminālprocesi.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
