Gulbenē ieteikts attīstīt vai nu vienu ģimnāziju, vai vienu vidusskolu – tā secināts pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā”, kas tapis sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Kopējais skolēnu skaits pilsētas skolās varētu sasniegt 285 jauniešus, ieskaitot arī audzēkņus no reorganizācijai ieteiktajām Lejasciema un Lizuma vidusskolām.
Nepietiekamā skolēnu skaita dēļ ieteikts par sākumskolu reorganizēt Lejasciema vidusskolu, kuras audzēkņi pēc tam varētu doties uz Gulbeni. Lejasciema vidusskolas obligāto centralizēto eksāmenu indekss ir 48,6 procenti. Pētnieki audzēkņu trūkuma dēļ un zemā obligāto centralizēto eksāmenu indeksa – tikai 35,7 procenti – dēļ iesaka Lizuma vidusskolu pārvērst par pamatskolu. Arī no turienes bērni varētu doties mācīties uz Gulbeni.
“Šis tomēr ir tikai pētījums. Te ir ņemti vērā vairāk vai mazāk demogrāfijas un ekonomiskie apsvērumi, bet izglītības joma jau sastāv vēl arī no daudziem citiem aspektiem. Šie jautājumi ir atstāti diskusijām starp Izglītības un zinātnes ministriju un katru pašvaldību. Ministrija šīs sarunas mums solīja jau oktobrī. Iespējams, novembrī notiks. Jau pavasarī ministrija solīja pēc minētā pētījuma publiskošanas tikties ar katras pašvaldības pārstāvjiem un diskutēt, ņemot vērā konkrētās pašvaldības attīstības plānošanas dokumentus,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls.
Viņš uzsver – nav iemesla domāt, ka novadā kaut kas pēkšņi var mainīties esošajā skolu tīklā, kamēr Saeimā ar budžeta paketi netiks apstiprināti grozījumi Izglītības likumā, kas tālāk valdībai atraisīs rokas un ļaus izstrādāt Ministru kabineta noteikumus izstrādei, kuros gan nenoliedzami varētu tikt iekļautas jaunas normatīvās prasības. Piemēram, par klases piepildījuma skaitu pilsētā vidusskolas posmā, nosakot kā minimālo 25 skolēnu skaitu līdzšinējo 18 vietā. Pagaidām runa esot tikai par domu apmaiņu un kaut kādā mērā arī par dažādām spekulācijām.
“Mēs par to diskutējam,” “Dzirkstelei” saka Lejasciema vidusskolas direktore Ineta Maltavniece saistībā ar pētījumu, kura rezultāti šobrīd tiek plaši prezentēti plašsaziņas līdzekļos. Viņa atzīst – Lejasciemam un lejasciemiešiem pētījuma secinājumi ir nepatīkami.
Ja tiešām Lejasciema vidusskola nākotnē tikšot reorganizēta par sākumskolu, vai būs jēga pagastā turpināt pastāvēt Gulbenes mākslas un mūzikas skolu filiālēm, jo to darbība ir balstīta lielākoties uz pamatskolas vecuma bērniem. Ineta Maltavniece pauž personisko pārliecību, ka pagaidām vēl tā īsti neticot pētījumā izteiktajiem apgalvojumiem un tam, ka rekomendācijas patiešām tiks īstenotas dzīvē. “Kamēr ar likuma spēku tas tā nav pieņemts, tikmēr varam tikai diskutēt. Tomēr es saprotu, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo cilvēku laukos paliek mazāk. Bet vai ir vajadzīgas tik krasas un straujas pārmaiņas?! Gribētos, lai process notiek jēgpilni un pakāpeniski, lai bērni un vecāki varētu sagatavoties gaidāmajām pārmaiņām,” uzsver I.Maltavniece. Ja tomēr Lejasciemā vidusskolas vietā paliks tikai sākumskola, pēc direktores domām, novadam tas būs tikai un vienīgi zaudējums. “Mūsējie vairāk uz Smiltenes pusi ies turpināt mācīties. Arī uz Valmieru. Uz Alūksni. Lielākā daļa nebrauks mācīties uz Gulbeni. Un uz Lizumu arī ne,” saka I.Maltavniece.
Jāsaglabā viena lauku vidusskola
Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa uzskata – viņas vadītā izglītības iestāde šajā pētījumā parādīta sliktākā gaismā, jo togad skolas beidzēju sasniegumi bija pieticīgi, taču beidza skolu visi, un tas vien esot jāvērtē pozitīvi. “Dzirkstelei” viņa norāda – obligāto centralizēto eksāmenu indekss katru gadu Lizuma vidusskolai var būt atšķirīgs. Un, pēc I.Ābeltiņas domām, tas nav rādītājs, uz kura jābalstās, izlemjot jautājumu par iespējamo skolu tīkla reorganizāciju novadā. Viņa ir pārliecināta, ka novadā ir tomēr vajadzīga arī viena lauku vidusskola. Tā kā Lizums ir izveidojies par industriālu centru, loģiski būtu vidusskolu saglabāt tieši šeit – uzskata I.Ābeltiņa. Tajā pašā laikā viņa ir neizpratnē par pētījuma secinājumu, ka Lejasciemā saglabājama tikai sākumskola. Kas tur tad notikšot ar interešu izglītību? Vajagot Lejasciemā vismaz pamatskolu atstāt, ja tiešām citādi nevar. Ja Lizumā vidusskolas vietā būs pamatskola, I.Ābeltiņa nedod nekādas garantijas, ka pagasta bērni tālāk mācīties dosies tieši uz Gulbeni. “Vai nu ies tālāk mācīties uz Smilteni, vai nekur. Mēs esam par to runājuši. Tā nav mana ietekme,” uzsver I.Ābeltiņa. Viņa piemin, ka jau pie tagadējās skolu tīkla un skolēnu pārvadājumu reorganizācijas novadā ir daudz problēmu. Lizuma vidusskolas direktore baidās, ka vēl tālāka optimizācija veicinās mazizglītotību. “Vai laukos nevajag gudrus cilvēkus? Un kā ar runām par to, ka vēlamies, lai latvieši atgriežas mājās no ārzemēm? Viņi taču nenāks atpakaļ, ja te nebūs saglabāta kultūrvide, nebūs vairs to skolu, kurās mācījušies paši,” viņa uzskata.
Novada deputātiem var nākties lemt
“Par šo pētījumu un par Izglītības un zinātnes ministrijas jaunajām nostādnēm esmu informēta.” “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere. Jaunās nostādnes, ja tās tiks īstenotas tādā apjomā, kā šobrīd tiek runāts, sāpīgi skars novada skolas. Tomēr paredzēt nākotni nav iespējams. Tajā pašā laikā – objektīva realitāte ir nelielais bērnu skaits. Izglītības un zinātnes ministrija gatavo ieteikumus par jaunām kardinālām prasībām attiecībā uz vidusskolas klašu piepildījumu. Tieši tāpēc L.Ķeķere neizslēdz novada deputātu iespējamo ķeršanos pie nepopulāriem lēmumiem. Protams, tas tā būšot tikai tad, ja valstī nostādnes par vidusskolām patiešām kļūs tik striktas, kā pašlaik tiek runāts. “Vai tas būs, kad tas būs un kādā veidā būs? Varbūt tomēr paliks pie nelielām vidusskolām? Tas ir politiķu un Dieva rokās. Man ir savs skatījums un savs viedoklis, bet lai tas paliek pie manis,” saka L.Ķeķere.
Gulbenes 2.vidusskolas direktore un novada deputāte Edīte Kanaviņa “Dzirkstelei” saka: “Droši vien novada deputātiem būs reiz jāpieņem lēmums par skolu tīklu, jo perspektīvā ministrija sola prasīt, lai pilsētas vidusskolas katrā klasē būtu 25 skolēni. Ja tas tiks iekļauts finansēšanas modelī, piespiedīs pašvaldības pieņemt lēmumu.” Viņa uzskata, ka “novadam tā ir ļoti augsta latiņa, ja vidusskolas vienā klasē ir jābūt 25 skolēniem”. Pat Gulbenes 2.vidusskolā, kas skolēnu skaita ziņā ir lielākā skola novadā, vidusskolas posmā 25 skolēni klasē ir tikai divās 11.klasēs, bet divās 10. un divās 12.klasēs katrā šobrīd ir atbilstība tikai tagadējam minimālajam 18 skolēnu skaitam.
Ģimnāzijai sava, vidusskolai sava mērķauditorija
E.Kanaviņa akcentē – turpmākie lēmumi novadā būs atkarīgi no valsts politikas. Tomēr, ja Gulbenē būs jāizvēlas, vai saglabāt tikai ģimnāziju vai tikai vidusskolu, tas būšot sarežģīti, jo katrai šādai skolai esot sava mērķauditorija. Un arodskolai Rankā ir vēl cita mērķauditorija. E.Kanaviņa uzskata, ka ir jādomā, lai iespējas būtu visām izglītojamo mērķgrupām. Ja šādu izvēles iespēju pašu novada teritorijā nebūs, tas veicinās jauniešu aizplūšanu. E.Kanaviņa uzsver, ka jau tagad vidusskolas klasēs Gulbenē mācās skolēni no novada pagastiem. “No Rankas mums tiešām ir mazāk skolēnu, jo viņiem Jaunpiebalga ir pieejamāka. No Druvienas mums skolēni ir, bet maz. Pieņemu, ka viņiem tuvāka ir Madona un Cesvaine. Taču Litenes, Stāmerienas, Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Stradu bērni nāk mācīties tālāk uz Gulbeni,” saka E.Kanaviņa.
Dati (uz 1.septembri)
◆ Gulbenes novadā šobrīd vidusskolas klasēs mācās gandrīz 400 skolēnu.
◆ Visvairāk skolēnu vidusskolas klasēs ir vakara (maiņu) vidusskolā – 133.
◆ Gulbenē 2.vidusskolā 10.-12.klasēs mācās 117 skolēni.
◆ Gulbenes novada valsts ģimnāzijā vidusskolas klasēs ir 87 skolēni.
◆ Lizuma vidusskolā 10.-12.klasēs ir vairāk nekā 30 skolēnu, bet Lejasciema vidusskolā – gandrīz 30 skolēnu.
