Ikviens interesents 3.novembra novakarē varēja apmeklēt Gulbenes novada bibliotēkā stāstu vakaru par “Ekspedīciju uz Ziemeļvalstīm”. Tā bija iespēja satikt vaigu vaigā Latvijas Radio populārzinātniskā raidījuma “Zināmais nezināmajā” veidotājus, starp kuriem bija arī Paula Gulbinska, kura bērnību un skolas gadus aizvadījusi Gulbenē. Producente un žurnāliste Paula atzina, ka tieši Gulbenē aizvadītie gadi viņai ļāvuši kļūt par to, kas viņa ir tagad.
Te ir manas mājas
Ģimenē Paula ir vienīgā īstenā gulbeniete, jo mammas dzimtā puse ir Jaunpiebalga, bet tēta – Līvāni. Ar Gulbeni jauno sievieti saista visa dzīve līdz pat 18 gadu vecumam. “Te ir manas mājas. Ikreiz, kad atbraucu uz šejieni, pārņem siltas emocijas. Jāatzīst, ka pēdējos gados gan ir arī nedaudz skumji, jo redzu, kā Gulbene ir mainījusies – šeit paliek aizvien mazāk cilvēku. Tāda nostalģiska sajūta par aizgājušajiem laikiem. Kāda aktivitāte un kāda rosība bija laikā, kad es šeit mācījos! Bet Gulbene ir un arī vienmēr būs vieta, ko saukšu par mājām. Kā cilvēks, kā personība, kā žurnālists esmu izveidojusies te – Gulbenē,” stāsta Paula.
Interese par rakstīšanu Paulai radusies jau laikā, kad mācījās Bērzu sākumskolā – ļoti patika rakstīt dažādas atmiņas, domrakstus, stāstus. Vēlāk aizrautība turpinājās, mācoties ģimnāzijā, kur mācības notika humanitārajā novirzienā. “Skolotāja Zigrīda Širaka dažkārt dusmojās, ka domrakstos literatūrā no desmit komatiem esmu ielikusi vien divus. Manas domas traucās tik ātri, ka aizmirsu par gramatikas likumiem. Astotās un devītās klases laikā manī nobrieda pārliecība, ka gribu darboties tieši žurnālistikā, jo mani ļoti interesēja aktualitātes, televīzija, radio, prese. Sāku darboties gan skolas avīzē “Skats”, gan arī kopā ar dažiem klasesbiedriem veidojām skolā radio. Desmitajā klasē, kad daudzi sāka domāt, ko darīs pēc vidusskolas beigšanas, man jau bija skaidrs – Latvijas Universitātē studēšu žurnālistiku. Tieši tā arī tas notika. Piecus gadus studēju universitātē, kur ieguvu maģistra grādu, un līdztekus jau strādāju Latvijas Radio,” stāsta Paula.
Latvijas Radio viņa nokļuva jau praksē, kas bija pēdējajā bakalaura programmas gadā. Kursabiedri deva priekšroku televīzijai, interneta vai rakstiskajiem medijiem, bet Paula tieši radio, jo tas šķitis kaut kas neparastāks. “Mans pasniedzējs ieteica doties praksē tieši uz Latvijas Radio. Tad nu bija jāizvēlas – LR1 vai LR2. Skaidri apzinājos, ka ziņu kanāls būtu piemērots tieši man. Sākotnēji darbojos kā praktikante, vēlāk jau strādāju dažādos raidījumos, piemēram, “Monopols”, “Ģimenes studija”, “Kultūras Rondo”. Izmēģināju spēkus gan kā žurnāliste, gan kā producente, līdz beigu beigās sāku strādāt raidījumā “Zināmais nezināmajā”, kas tematikas ziņā noteikti ir man vistuvākais,” atzīst Paula.
Tas ir dzīvesveids
Par dzīvi žurnālistikas pasaulē Paula saka, ka žurnālista darbs – tas ir dzīvesveids. “Tas nav reglamentēts ar konkrētu darba laiku, tas nekad nebūs darbs no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā, tas nav darbs, no kura, atnākot mājās, tu ātri atslēdz domas. Bet tā ir iespēja satikt fantastiskus cilvēkus. Piemēram, man ir milzu gods, ka Raimonds Pauls ir mans kolēģis. Ar viņu vienmēr sveicināmies un laipni aprunājamies bufetē. Man ir prieks, ka tik daudzi brīnišķīgi kolēģi ir kļuvuši arī par maniem draugiem, piemēram, Sandra Kropa, kas ir mana komandas biedre, vai Ingus Ulmanis, kurš nu ir mīļš ģimenes draugs. Tā ir milzīga privilēģija. Arī tikšanās un intervijas ar cilvēkiem, par kuriem tu domā, ka gribētos reiz parunāties dzīvē. Žurnālistam ir iespēja to izdarīt. Protams, šajā darbā tu nedrīksti arī atslēgt smadzenes nevienu brīdi. Tas nozīmē nepārtrauktu interesēšanos un zinātkāri. Precizitāte ir neatņemama sastāvdaļa, tāpat kā elastība, pielāgošanās dažādām izmaiņām. Daudz arī jāmācās, jo žurnālists nevienā brīdī nedrīkst iestigt savās jau esošajās zināšanās, nemitīgi ir jāapgūst kaut kas jauns. Tas visnotaļ ir zinātkāra cilvēka darbs,” uzskata Paula.
Ekspedīcija uz Ziemeļvalstīm – īpašs izaicinājums
Viņa stāsta, ka ekspedīcija uz Ziemeļvalstīm bija īpašs izaicinājums, jo plānošana bija ļoti sarežģīta, īpaši viņai kā producentei, kas ikdienā plāno raidījumus, tikšanās, intervijas, nevis izbraukumus uz svešām zemēm. Šī ekspedīcija bija ar mērķi izzināt un uzzināt, tādēļ vissvarīgākais ir jautājums par interesēm. “Aizbraucot, piemēram, uz Norvēģiju, jāsaprot, ar ko šī valsts šķiet interesanta cilvēkiem, kas ir tas, kas interesē mani pašu, kas ir interesants no zinātniskā viedokļa. Izzinot visus šos aspektus, viens stāsts aizved pie nākamā. Ļoti specifiski, ka gan Ziemeļvalstu kontekstā, gan arī jebkurā citā izbrauciena ciklā, ir jārēķinās, ka tie nav raidījumi, kas notiek tiešraidē radio mājā. Tas ir ilgstošs komandējuma darbs, kurā ietilpst lidojumi, pārsēšanās, dažādas ķibeles. Tev vienlaikus ir jābūt gan žurnālistam, gan auto ekspertam, gan mediķim utt. Bet visnotaļ ir ļoti interesanti. Un man ir milzīgs prieks, ka mums ir tik brīnišķīga sadarbība ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. Viņiem ir ļoti draudzīgas attiecības ar Latvijas Radio. Paldies, ka viņi mūs ir atbalstījuši projektā, un mēs ceram uz tikpat jauku sadarbību arī turpmāk. Ziemeļvalstīs vēl ir ļoti daudz zināmā un nezināmā, ” teic Paula.
