Šāgada lietavās un plūdos radītos zaudējumus lauksaimniekiem daļēji
kompensēs no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Taču
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsver, ka kompensāciju izmaksu nav
paredzēts veikt katru gadu, tāpēc sējumi ir jāapdrošina.
“Tie
lauksaimnieki, kuri savus sējumus bija apdrošinājuši, saņems par 5
procentiem lielākas kompensācijas. Turpmāk valsts atbalsta nebūs, tas ir
skaidrs. Taču laika apstākļi nav prognozējami – var būt gan liels sals
ziemā, gan lietavas vai sausuma periods vasarā. Tas nozīmē, ka visiem,
kuri sēj un stāda, vajadzētu tikties ar apdrošinātājiem. Turklāt šo
iespēju labāk nodrošina brokeri, kas palīdz saprast un izvērtēt, kādu
apdrošināšanu labāk izvēlēties,” stāsta apdrošināšanas riska vadības
sabiedrības “Eurorisk Latvia” korporatīvo darījumu vadītāja Ineta
Ivašenko.
Šobrīd apdrošināt sējumus piedāvā trīs sabiedrības, tāpēc
ar brokera palīdzību var salīdzināt to piedāvājumu – riska
apdrošināšanas cenas un iespējamo atlīdzību. “Izskaidroju atšķirības
piedāvājumos, kā arī izņēmumus, kādos atlīdzība netiek izmaksāta.
Protams, lēmumu – apdrošināt vai tomēr ne, pieņem katrs pats,” informē
I.Ivašenko.
Nereti lauksaimnieki secina, ka nav vērts apdrošināt
sējumus. Tās ir izmaksas, bet zaudējumu atlīdzības saņemšanas nosacījumi
ir tādi, kas nebūt neapdrošina visus riskus.
“Ja vidēji ir jāmaksā 10
līdz 15 eiro par hektāru, tad tas nav daudz salīdzinājumā ar to, cik
lauksaimnieki iegulda sējumos,” atzīst I.Ivašenko.
Ne tikai Gulbenes novadā, bet arī valstī ir maz apdrošinātu sējumu. Līdz 20.novembrim var apdrošināt ziemāju sējumus.
