Pirms divdesmit pieciem gadiem, rudenīgajā 1992.gada 10.novembra dienā, gulbenieši pulcējās pilsētas vēsturiskajā centrā, lai piedalītos atjaunotā pieminekļa “Par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem” atklāšanā. Par atjaunotā granīta monumenta meta autoru kļuva Latvijā labi pazīstamais tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs.
Vāca ziedojumus
Publiski nodoms izveidot šādu pieminekli Gulbenē tika pausts 1928.gada 22.jūnijā. Garnizona zālē (bijusī muižas manēža) sasauktajā interesentu sapulcē luterāņu draudzes vecākais Edvards Ābeltiņš ziņoja, ka pieminekļa celtniecībai nepieciešams saziedot 6000 latus. Pēc viņa aprēķiniem no katra draudzes locekļa šim mērķim bija nepieciešami tikai 25 santīmi. Turklāt ziedot solījās arī Gulbenes pilsētas valde, apkārtējo pagastu pašvaldības, daudzas sabiedriskās organizācijas un turīgākie iedzīvotāji. Sapulcē tika ievēlēta arī pieminekļa celšanas komiteja.
Par galīgo termiņu šīs idejas realizācijai izvirzīja Latvijas valsts dibināšanas 10.gadadienu. Tika noteikts, ka projektu iesniegšana un atbalstīšana, celtnieku izvēle jāveic jau līdz 1928.gada 15.jūlijam, bet novembrī kritušo varoņu piemineklim Gulbenē jābūt gatavam.
Pieminekli izvēlējās veidot pēc paša E.Ābeltiņa kunga meta. Ziedojumu vākšana ar listēm, “zelta grāmatu” (īpašs ziedotāju saraksts) un izrīkojumiem deva labus rezultātus. 1928.gada augusta vidū pieminekļa celtniecībai bija atvesti vairāki vagoni pusapstrādāta vietējā granīta un citi nepieciešamie materiāli. Šī projekta plānu realizācijas sekmēšanai vietējās organizācijas vienojās par divu koncertu (garīga un laicīga), deju un bazāra rīkošanu 26.augustā.
1928.gada 26.augusts kļuva par pieminekļa pamatakmens un kapsulas ar vēstījumu nākamajām paaudzēm ielikšanas dienu. Tomēr turpmākie darbi nenotika pietiekami operatīvi un gulbeniešiem nācās atteikties no pieminekļa atklāšanas noteiktajā laikā. Būvniecības darbu vadītājs inženieris E.Vītols pieminekļa izbūvi pabeidza 1929.gada pavasarī. Monumenta “Par Latvijas brīvību kritušajiem Gulbenes draudzes varoņiem” svinīga atklāšana, piedaloties aptuveni 3000 cilvēku, notika 1929.gada 20.maijā. No vietējiem laukakmeņiem celto pieminekli atklāja Latvijas Republikas Ministru prezidents Hugo Celmiņš. Iesvētīšanas aktu kopīgi izpildīja Rīgas garnizona draudzes mācītājs Jānis Eduards Teriņš un Gulbenes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Juliuss Egle. Skaļi tika nosaukti vairāk nekā 230 bojāgājušo gulbeniešu un draudzes locekļu vārdi – 1905.gadā nogalinātie, Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušie, kā arī Vecgulbenes revolucionārā tribunāla upuri. Pieminekļa atklāšanā piedalījās arī Latgales divīzijas komandieris ģenerālis Krišjānis Berķis. 1920.gadā Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā K.Berķa vadītais Latgales divīzijas štābs atradās tieši Gulbenē.
Pakāpeniski un mērķtiecīgi nopostīts
Līdz 1940.gadam pie pieminekļa, ko saucam par Brīvības pieminekli, notika valsts svētku svinīgie un atceres brīži, kā arī armijas un citu organizāciju vienību skates un parādes gājieni. Pēc Otrā pasaules kara pieminekli pakāpeniski nopostīja, jo tas bija neatkarīgās Latvijas valsts simbols. Sākotnēji vienkārši noņēma bronzas saulīti un uzlika piecstaru zvaigzni. Turpinājums sekoja 1950.gadu sākumā, kad nojauca obeliska daļu un uz laukakmeņu paaugstinājuma izvietoja ģipsī veidotu padomju karavīra tēlu. Teritorijā ap pieminekli ierīkoja kritušo padomju karavīru Brāļu kapus. Tāda šī vieta pastāvēja līdz 1960.gadu beigām, kad kritušo karavīru mirstīgās atliekas no kādreizējās Brīvības pieminekļa vietas pārveda un apglabāja jaunizveidotajos Brāļu kapos Spārītes parka malā. Savukārt Brīvības pieminekļa vietu nolīdzināja līdz ar zemi.
Vairāk nekā divdesmit gadu laikā (no 1944. līdz 1960.gadu beigām) neatgriezeniski bija zaudēta Brīvības pieminekļa redzamā daļa, tomēr saglabājusies pamatu daļa zem zemes ar iemūrēto pamatakmeni un kapsulu. Vizuāli, bet ne garīgi, tukša šī vieta stāvēja līdz pat Trešās atmodas laikam. Ar 1988.gada novembri Latvijas Tautas frontes (LTF) Gulbenes nodaļa vēsturiskajā vietā sāka organizēt Lāčplēša dienas pasākumus. Jau 1989.gadā tautfrontieši sāka aktīvi darboties pie Gulbenes Brīvības pieminekļa atjaunošanas idejas. Darbu veikšanai svarīga bija uzsāktā ziedojumu vākšana. 1989.gada 25.augustā tika atrakti pieminekļa pamati, izceļot 1928.gadā ielikto pamatakmeni un vēstījumu. Solis uz priekšu bija jāsper arī vietējais varai.
1990.gada 23.maijā Gulbenes pilsētas Tautas deputātu padome pieņēma lēmumu par pieminekļa atjaunošanu. Atjaunotajam piemineklim bija jākļūst par veltījumu 1905.gadā nogalinātajiem, Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem, Vecgulbenes revolucionārā tribunāla upuriem, kā arī Otrā pasaules kara un pēckara gadu represiju upuriem. Šoreiz pieminekļa celtniecībai granītu gulbenieši iegādājās Karēlijā. Līdz 1991.gada vidum ziedojumos savākti 40 000 rubļu, bet ar to nepietika, tādēļ lielākā daļa no trūkstošajiem līdzekļiem tika atvēlēta no Gulbenes rajona un pilsētas budžeta. 1991.gadā veikta pieminekļa pamatu nostiprināšana un kapsulas ielikšana ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vēsturiskā pieminekļa projekta dokumenti netika atrasti, tādēļ jaunā veidošanu nācās veikt, balstoties uz fotopastkartēs redzamo. Tēlnieks Ojārs Feldbergs personīgi vadīja pieminekļa pirmās kārtas montāžu, bet turpmāko darbu vadību pārņēma meistars akmeņkalis Ints Kondrāts un viņa palīgs Dailis Liede.
Kopš 1992.gada 10.novembra, kad pieminekli atklāja aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un iesvētīja arhibīskaps Kārlis Gailītis, gulbenieši atkal atzīmē nozīmīgākos valsts svētkus pie sava Brīvības pieminekļa.
