Droši vien, ka maz Latvijā ir cilvēku, kuri nezina, kas ir Lāčplēsis. Tikai zināšanas un šī vārda izpratne atšķiras tāpat kā pasaules vēsture atkarībā no tā, vai tu skaties no austrumiem vai rietumiem. Lielākā daļa to noteikti uztvers kā Andreja Pumpura varoņeposa “Lāčplēsis” galveno tēlu, kurš aizgūts no tautas folkloras un simbolizē tās diženumu, drošsirdību un neremdināmās alkas pēc brīvības. Taču šī brīvība šodienas izpratnē neaprobežojas vairs tikai ar valsts neatkarību un iebrucēju padzīšanu, bet katra pilsoņa brīvu rīcību gan vārdos, gan darbos, protams, likumu robežās. Dažam šis vārds saistīsies ar kādu Raiņa lugu, mūzikas cienītājiem ar rokoperu, militāristiem ar ordeni, kurš bija pirmskara Latvijas augstākais militārais apbalvojums, vai 11.novembra lāpu gājienu, bet dažam labam tikai un vienīgi ar kādu no alus markām. Vai mēs to gribam vai ne, bet latviešu tautai Lāčplēsis ir visur – katrā pilsētā, pagastā un mājā, uzņēmumā vai iestādē, kur cilvēki saprot, ka taisnības vārdā ir vērts cīnīties. Andrejs Pumpurs par savu darbu rakstīja: “Eposs ir pabeigts. Tajā esmu dziedājis par tautas varoņspēku un brīvības mīlestību. Un esmu naidā raudzījies uz tautas labuma iztirgotājiem…” Vai kas ir mainījies šodien? Nē. Tikai cīņa vairs nenotiek Koknesē Daugavas krastā, mēs vairs necīnāmies ar kangariem, līkcepurēm un melnajiem bruņiniekiem. Mūs neiedvesmo Spīdola, un, lai mūs salauztu, vairs nav jānocērt ausis (lai gan kāds noteikti gribētu izmantot arī šādu paņēmienu). Pietiek ar padraudēšanu, atlaišanu no darba, algas samazināšanu vai vienkārši neciešamu darba apstākļu radīšanu. Taču būtībā cīņa notiek joprojām, tikai bez zobeniem. Tos aizstāj tiesībsargājošās instances, juristu un advokātu biroji un parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Bruņukreklu vietā padusē tiek pasviesta mape ar “spēcīgiem papīriem”. Sviedru un sakostu zobu vietā pretinieks rāda laipnu smaidu, un viņa smadzenes kā kompjūters analizē katru vārdu, pirms tas ierauga dienasgaismu. Taču tādu, kuri grib uzkundzēties un iegūt vairāk labuma, nekā Dievs tiem ir lēmis, nav trūcis nevienos laikos. Tādi ir bijuši, ir un būs. Tiem taisnība ir tikai viena – viņējā, un to viņi cenšas pierādīt par katru cenu. Ja vajag, arī ar likumu spēku, lasot tos “savā valodā”.
