Gulbenes novada bibliotēkā līdz 6.decembrim ir apskatāma radošās apvienības “Piektā Māja” dekoratīvās mākslas kursu darbu izstāde “Tas pats ūdens”.
Sākums šai izstādei rodams 2016.gada vasarā, kad Gulbenē notika pirmais glezniecības plenērs, kura laikā gleznotājs Aleksandrs Neberekutins vadīja meistarklasi akvareļglezniecībā. Tas bija tik iedvesmojoši, ka kursu dalībnieces izlēma pamēģināt gleznot ar ūdenskrāsām. Mēģinājums pārauga aizrautībā vesela gada garumā.
Ar nesteidzīgu pieeju
Radošās apvienības “Piektā Māja” vadītāja Sandra Dikmane stāsta, ka izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāts apskatīt Dailas Putniņas, Vēsmas Miķelsones, Valentīnas Šūmanes, Annas Ignatānes ainavu, ziedu un kluso dabu gleznojumus akvareļa tehnikā. Ūdens plūdumu un caurspīdīgumu akvareļos līdzsvaros darbi pasteļglezniecības tehnikā, kuru dalībnieces sāka apgūt šajā rudenī. Ar pasteli jau ilgu laiku labprāt strādā Inese Tirzīte, bet izstādē būs iespēja redzēt vairāku entuziastu pirmos mēģinājumus. Viņu pulkā ir arī jaunas dalībnieces, kurām veicies ir labi, tāpēc arī viņu darbi ir redzami izstādē. Tā ir Edīte Siļķēna, kā arī Lāsma Štāle un Silva Kokareviča, kuras abas jau darbojušās apvienībā, bet pagājušajā gadā viņam bija pārtraukums.
“Darbi ir skaisti! Mums pašām šķita, ka sanācis ir tīri labi priekš akvareļiem, kas patiesībā ir ļoti grūta tehnika. Es pati nebiju 30 gadus aiztikusi akvareļu kasti, bet Aleksandrs mūs iedrošināja pamēģināt. Un tas aizgāja. Akvareļi prasa pacietību un koncentrēšanos, kā arī nesteidzīgu pieeju,” stāsta S.Dikmane.
Radošajai apvienībai tagad ir astoņi gadi, kad būs desmit gadi, tad tiks domāts par lielāku izstādi.
Mīl ziedus dabā un gleznās
Annas Ignatānes darbos vērojami dabasskati un ziedi. “Mīlu ziedus gan dabā, gan glezniecībā. To nu es nevaru noliegt,” atzīst Anna.
Viņa ir pārliecinājusies, ka akvareļus zīmēt ir diezgan grūti – ja būsi kaut ko izdarījis ne tā, kā vajag, ir grūti kļūdu labot. Bet, plūdinot toņus, ir labi gleznot tieši dabas ainavas. “Triepienam jābūt drošam un pārliecinošam, lai kaut kas sanāktu. Dabā mēs neejam, jo īpaši ziemā, bet tas nav grēks, jo arī lieli mākslinieki zīmē no fotogrāfijām. Mēs pašas vasarā fotografējam ziedus. Vasarā es arī vēroju ziedus savā dārzā, un tas man ir galvā. Arī tā notiek. Viens darbs man vidēji top astoņās stundās. Tas atkarīgs no tā, cik sarežģīts tas ir,” stāsta Anna.
Viņu priecē, ka radošās apvienības dalībnieču darbi tiek apkopoti izstādē, jo tā ir iespēja citiem ne tikai tos aplūkot, bet varbūt arī iedvesmoties un uzdrošināties zīmēt. “Cilvēki reizēm baidās, jo tas, ko nepazīsti, liekas nesasniedzams. Bet ir tādi, kas uzdrošinās. Uzglezno tā, ka pārsteidz citus! Cilvēks ir uzdrošinājies! Mēs jau arī neesam mākslinieki ar lieliem vārdiem, mēs esam pašdarbnieki,” saka Anna.
Interesanti
Akvareļa pirmsākumi meklējami tālā senatnē, kad radās seno ēģiptiešu papiruss un hieroglifu zīmes, ķīniešu papīrs un tuša. Bizantiešu mākslā akvareli lietoja baznīcu grāmatu izgreznošanai, to ornamentikai un sākuma burtu zīmēšanai; vēlākā laika posmā to izmantoja nelielu figūru izgleznošanai, apgleznojumiem uz koka un zīmējumu izkrāsošanai. Renesanses meistari akvareli izmantoja stājgleznu un fresku izstrādāšanai. Līdz mūsdienām ir saglabājies daudz tādu darbu; tie bieži vien ir ļoti liela formāta zīmējumi, kas izēnoti ar zīmuli un izkrāsoti ar caurspīdīgām akvareļa krāsvielām. Kā piemērs ir minami tādi mākslinieki kā Rafaels, Rubenss un arī citi. Līdz 17.gadsimtam akvarelim nebija patstāvīgas nozīmes, bet tikai palīga loma mākslā, taču, sākot ar 17.gadsimtu, tas Anglijā kļuva par patstāvīgu glezniecības veidu, savukārt 19.gadsimta sākumā akvarelis kā patstāvīga māksla parādījās arī citās Eiropas zemēs.
Uzziņai
Biedrība “Radošā apvienība “Piektā Māja”” kopš 2009.gada rudens interesentiem piedāvā dekoratīvās mākslas kursus, kuri notiek vienu reizi nedēļā Gulbenes mākslas skolas telpās. Kursu vadītāja ir Sandra Dikmane.
