Ne tikai Zemessardzes 25. kājnieku bataljona komandieris jau četrus mēnešus, bet arī ģimenes cilvēks, trīs bērnu tēvs – tāds ir majors Ģirts Pintāns. Tieši tāpēc viņam ir ļoti cilvēcisks skatījums uz Zemessardzes misiju un novembri kā īpašu mēnesi ikviena latvieša sirdī.
– Lāčplēša dienā godinām Latvijas neatkarības cīņu varoņus un uzturam patriotisma garu.
– Lāčplēša diena ir īstu savas Dzimtenes patriotu, aizstāvju svētki. Zemessargi atrodas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un ir zvērējuši uzticību savai valstij.
Lāčplēša diena ir svētki Latvijai un tiem, kuri mīl šo zemi. Tā ir īstā diena, kad varam apliecināt gatavību aizsargāt savu valsti, savu ģimeni, savas mājas. Ir tikai dabiski, ja patriotiski noskaņotā ģimenē vīriešus sveic Lāčplēša dienā tāpat kā sievietes – Mātes dienā.
Zemessardzē mēs uzskatām – Lāčplēša diena ir pasākums, kurā zemessargi ir kopā ar ģimenēm, bēriem. Iet kopā lāpu gājienā un izjūt garīgo, emocionālo kopību. Tieši ģimeņu locekļi ir tie, kuri atbalsta savus vīriešus, arī sievietes – zemessargus, kareivjus. Bez šāda atbalsta iztikt nevar. Vīri, sievas ir projām no mājām brīvdienās, svētku dienās, lai pildītu savu Latvijas patriota pienākumu, piedalītos mācībās, veiktu uzticētos uzdevumus. Tas ir ziedotais personiskais laiks. Paldies ģimenēm par sapratni un atbalstu! Paldies darba devējiem, kuri atbalsta savus zemessargus un izturas ar izpratni. Zemessargi patiešām ir īsti savas Dzimtenes patrioti, jo ir gan maizes pelnītāji savā civilajā dzīvē un darbā, gan ģimeņu cilvēki, gan pilsoņi, kuri ir gatavi jebkurā brīdī aizstāvēt savu Latviju, ja tas būs nepieciešams. Zemessargu ģimenes ir pelnījušas īpašu attieksmi. Turpmāk plānojam zemessargu mācību laikā organizēt īpašu dienu, kad piederīgie var viesoties un redzēt mūsu darbu. Jebkura ģimene, kurā ir kāds zemessargs, kļūst par garantu valsts aizsardzībai. Tāds garants ir arī ģimenes, kurās nav zemessargu. Attiecīgā krīzes situācijā taču jebkurš sevi cienošs vīrietis, jebkurš Latvijas patriots, šīs valsts tautas pārstāvis būs gatavs palīdzēt savai valstij ar ieroci rokās vai jebkādā citādā veidā. Tas ir galvenais Lāčplēša dienas vēstījums. Šis pašlepnums, kas ir mūsos, un apliecinājums, ka zinām, kā rīkoties krīzes situācijā un kā nosargāt savas pozīcijas. Būt gataviem pretoties svešai varai, nelocīties pa vējam – tas ir mūsu valsts drošības garants.
– Kāds ir bijis jūsu paša dzīves ceļš uz Zemessardzi?
– Savu militāro karjeru sāku, dienot obligātajā dienestā. Pēc tam uzreiz iestājos Aizsardzības akadēmijā. Tur apguvu pirmās virsnieka pakāpes izglītību. Ar Zemessardzi man pirmā saskare bija 2005.gadā, kad pēc rotu komandieru kursu beigšanas es kļuvu rotas komandieris Zemessardzes 14. kājnieku bataljonā Rīgā. Tur sabiju trīs gadus. Pēc tam savu militāro karjeru turpināju Sauszemes spēkos un citās Nacionālo bruņoto spēku apakšvienībās. Esmu piedalījies arī starptautiskajā miera uzturēšanas misijā Afganistānā, pildot tur savu dienestu.
– Atrasties Zemessardzē un veikt savu dienestu šeit – tas jums ir interesanti?
– Noteikti! Zemessardze apvieno Latvijas pilsoņus. Zemessardze ir skaitliski lielākais Nacionālo bruņoto spēku elements. Zemessardze ir spēks, ar kuru var rēķināties un ir jārēķinās. Zemessardzei ir sava specifika, sava taktika, kas attīstāma kā visvairāk piemērota šāda veida militāram formējumam. Ir jānostiprina ekipējums, bruņojums – šim nolūkam pašlaik tiek atvēlēta ievērojama valsts budžeta līdzekļu daļa. Šā ieguldījuma rezultātu mēs vēl redzēsim. Saņemsim jaunu, modernāku aprīkojumu, jaunus ieročus. Tas būs vēl viens iemesls, kas piesaistīs jaunatni Zemessardzei. Lai notiek!
Vēl gribu uzsvērt patīkamu ziņu – šogad mums ir bijuši panākumi rekrutēšanā. Zinām, ka ne visi jaunieši, kuri iziet apmācību mūsu bataljonā, paliks tepat. Daudzi dosies mācīties tālāk ārpus reģiona, varbūt pievienosies citam Zemessardzes bataljonam, varbūt ne. Taču patriotisms šajā jaunietī nekur nezudīs. Ir arī tādi, kuri studē vai dzīvo un strādā Rīgā, bet brauc uz Gulbeni, lai te piedalītos Zemessardzes mācībās. Tieši praksē jaunie cilvēki norūdās un kļūst par patriotiem – kad izjūt kopības garu, kad pārvar grūtības, pārbaudījumus, iztur fizisku un morālu pārslodzi, veic kopīgus uzdevumus. Jaunietis, kas izgājis pamatapmācības nometni, zaļās taktikas apmācību un ir jau ieguvis savu specialitāti Zemessardzē, ir gatavs valsts aizsardzībai. Protams, svarīgi ir nepārtraukti uzturēt šo spēju. Pie tā strādājam.
– Gulbenei bieži cauri brauc armijas transports. Ir pat grūti saprast, vai tie ir zemessargi vai karavīri.
– Kā vieni, tā otri ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvā! Savukārt mūsu bruņotie spēki ir NATO spēku sastāvā. Tieši tāpēc Gulbenē vairākas reizes ir organizēta un noritējusi NATO tehnikas izstāde, par kuru vienmēr ir liela iedzīvotāju interese. Tajā pašā laikā bieži vien aktīvāka militārā transporta kustība Gulbenē nozīmē, ka norit mācības. Pagājušajā svētdienā, piemēram, noritēja mācības “Zobens”, kas bija nozīmīgs gada pasākums Zemessardzes 3.brigādē, kuras sastāvā ir arī 25. kājnieku bataljons. Tika nostiprināta mijiedarbība starp vienībām. Bija akcents uz štāba darbu. Savukārt bataljonam galvenās ir ikgadējās taktiskās mācības “Tālava”. To galvenais mērķis ir apvienot vienā kopējā kaujas darbībā visas bataljona rīcībā esošās apakšvienības, atbalsta ieročus, kā arī vadības elementus, lai veiktu mums uzticētos uzdevumus. Par pēdējām mācībām “Tālava” varu teikt – esmu lepns un gandarīts! Bija redzams, ka neatpaliekam no Sauszemes spēku profesionālā dienesta karavīriem un spējam izpildīt taktiskos uzdevumus: kauja apdzīvotā vietā; ēku ieņemšana; zaļā taktika. Jāsaprot, ka profesionālie karavīri savas prasmes izkopj diendienā, zemessargi – brīvajā laikā. Taču viņos ir vērtību skala, patriotisms. Līdz ar to viņiem dalība Zemessardzes mācībās ir uz iniciatīvu balstīts pasākums. Tas nav, kā iet uz darbu vai darīt naudas dēļ. Tas nozīmē sirdī būt kaujiniekam. Tā ir liela vērtība!
– Jūsu kabinetā redzamā vietā ir tuvāko darbu saraksts, arī angāra iepirkuma organizēšana.
– Runa ir par infrastruktūras attīstību Galgauskas poligonā. Par jaunu būvi tur. Kā zināms, vecā padomju gadu armijas raķešu bāze šajā poligonā ir pilnībā demontēta – līdz nullei. Jauno bataljona bāzes vietu ir plānots celt turpat. Viss ir procesā. Galgauskas poligons visu laiku ir bijusi nozīmīga mācību norises vieta bataljonam. Tur mums ir izveidota un darbojas šautuve atbilstoši visām prasībām. Tomēr vēl ir jānostiprina aizsargvaļņi, jāveic meliorācija. Perspektīvā, lai arī Galgauskā būs svarīga bāzes vieta, bataljons netaisās pamest arī savu atrašanās vietu Gulbenē. Kā atbalsta punkts šī vieta paliks un tiks izmantota.
– Zemessardzes sadarbība ar glābšanas dienestu, ar Valsts policiju, ar pašvaldību arī joprojām notiek?
– Protams, Zemessardzes sastāvā taču ir vietējie iedzīvotāji! Zemessardzes pienākums ir vajadzības gadījumā sniegt atbalstu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, piemēram, pazudušu iedzīvotāju meklēšanā, glābšanā, dabas katastrofu seku novēršanā. Ir bijuši gadījumi, kad naktī sasaucam kopā zemessargus. Viņi nāk un palīdz! Ir liela atsaucība, lai gan cilvēki tiek atrauti no mājām, no sava tiešā darba. Nākamgad noteikti rīkosim kopīgas apmācības ar Valsts policiju.
