Šobrīd E-veselības sistēmas lietošana ārstniecības iestādēm un aptiekām vēl ir brīvprātīga.
Darbnespējas lapas un zāļu receptes var izrakstīt gan elektroniski, gan uz papīra veidlapām. Obligāta E-veselības sistēmas lietošana ārstniecības personām un farmaceitiem jāuzsāk no 2018.gada 1.janvāra.
Visi vēl nav noslēguši līgumu
Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Tanita Tamme “Dzirksteli” informē, ka no Gulbenes novadā esošajām 33 ārstu praksēm līgumus par E-veselības lietošanu līdz šim brīdim noslēgušas 16 ārstu prakses. No 13 ģimenes ārstu praksēm 4 ģimenes ārstu prakses nav noslēgušas līgumu par E-veselības lietošanu.
Ģimenes ārste Marita Luika “Dzirkstelei” saka, ka pagaidām vispār neizmanto E-veselību. Savukārt Tirzas pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece, kura izmanto E-veselību, stāsta, ka sistēma strādā lēni un publiski neviens nesaka taisnību, proti, ka šai sistēmai ir daudz trūkumu, kuri ir jānovērš darba procesā. “Ja tos nenovērš, tad 1.janvārī visiem būs lielas problēmas. Esmu rakstījusi šajā sistēmā e-darbnespējas lapas, arī e-receptes, tas viss notiek tik lēni! Sistēma ir smagnēja. Būs arī cita problēma – tā nav pārbaudīta lielā slodzē. Kas notiks, kad visi vienā dienā pieslēgsies?” uzsver D.Mūrniece.
Ģimenes ārste Linda Ūdre izmanto E-veselību jau gandrīz gadu. Šajā sistēma viņa izraksta gan e-receptes, gan e-darbnespējas lapas, bet arī viņa norāda uz to pašu trūkumu – sistēma darbojas lēni. “Ilgi jāgaida. Ar roku uzrakstīt ir ātrāk, īpaši receptes. Vajadzēt jau šo sistēmu vajag, laikam līdzi uz priekšu ir jāiet,” saka L.Ūdre.
E-darbnespējas lapu – arvien vairāk
Gulbenes “Lejas aptiekas”, kura ir iekļāvusies SIA “A Aptiekas” veidotajā mazumtirdzniecības tīklā, īpašniece Vita Krūmiņa stāsta, ka aptieka ir noslēgusi līgumu ar valsti par E-veselības sistēmas lietošanu. “Pie mums var nākt droši, mēs apkalpojam e-receptes. Bijām gatavi jau uz 1.septembri,” saka V.Krūmiņa.
Viņa stāsta, ka ar katru dienu sistēmā ienāk arvien vairāk e-recepšu. Tās pārsvarā ir no ārstiem speciālistiem, nevis no ģimenes ārstiem, kaut gan, kā V.Krūmiņa ir novērojusi, arī ģimenes ārsti raksta e-receptes. “Strādāt ar E-veselības sistēmu ir citādāk, jo nav papīru – viss ir elektroniski,” saka V.Krūmiņa. Lai cilvēks tiktu pie zālēm, kuras ārsts izrakstījis e-receptē, aptiekā jānosauc savs personas kods vai receptes identifikācijas numurs, tad farmaceits sistēmā atver e-recepti.
Savukārt aptiekā Litenē “Dzirkstele” noskaidroja, ka tur vēl nelieto E-veselības sistēmu, bet līdz 1.janvārim viss tikšot nokārtots. Līdz šim tur nav arī bijusi vajadzība kādam izņemt e-receptē izrakstītos medikamentus.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas vadošā inspektore Gulbenē Inese Zelča “Dzirkstelei” saka, ka darbā arvien vairāk sāk saskarties ar e-darbnespējas lapām. Tādas izrakstot, piemēram, SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” ārsti, kā arī ģimenes daktere Dace Mūrniece, ginekoloģe Ērika Elksne, kurai ir prakses vieta Gulbenē. “Esam informēti, ka divas lielākās Latvijas slimnīcas – Stradiņi un Gaiļezers – sāk strādāt ar elektroniskajām darbnespējas lapām, tā ka to būs vēl vairāk,” prognozē I.Zelča.
