Ne vienā vien ģimenē kļuvusi par tradīciju došanās uz Siguldu pretī zelta rudenim, taču šo Vidzemes pilsētu noteikti ir vērts apmeklēt arī citos gadalaikos, jo Siguldai un tās apkārtnei netrūkst piedāvājumu pat viskaprīzākajam ceļiniekam.
Varens skats un asas izjūtas
Gatavojoties braucienam uz Siguldu, nedaudz painteresējāmies par bobsleja un kamaniņu trases, kas uzskatāma par pilsētas zīmolu, vēsturi. Atklājām, ka tā iestiepjas jau 19. gadsimta nogalē. Kņazs Kropotkins savas muižas teritorijā licis izbūvēt 900 metru ledus ceļu ar vienu virāžu. Šāda – mākslīgi veidota – tā kļuva par pirmo kamaniņu trasi Baltijā. Ar laiku trase tika attīstīta aizvien vairāk, ļaudis sāka ievest arī pirmos bobus, taču attapīgākie pamanījās kamaniņas izgatavot paši.
Tāpēc pirmā apmeklējuma vieta šā brauciena laikā bija Šveices ielā, kur mūsdienās atrodas 1986. gadā būvētā bobsleja un kamaniņu trase “Sigulda”. Par niecīgu samaksu ir iespējams izstaigāt visus tās stāvus un apskatīt savām acīm televīzijā tik bieži demonstrēto 1200 + 220 metrus garo trasi, kas sastāv no 16 virāžām. Iespaidīga panorāma atklājas no vīriešu starta estakādes skatu laukuma.
Tieši vasarā bobsleja trases apmeklējums varētu izdoties vēl neaizmirstamāks, jo tieši tad ir iespējams gūt kārtīgu devu adrenalīna, piedaloties izklaides nobraucienā ar bobsleja kamanām uz riteņiem un pievarot 13 virāžas.
Dodoties atpakaļ pilsētas virzienā, apstāties lika caur automašīnas logu pamanītā Siguldas stacija ar “Laimas” pulksteni blakus. Tā pirms pāris gadiem piedzīvojusi vērienīgu rekonstrukciju – tika renovēta ne tikai pati ēka, bet izbūvēti arī jauni, paaugstināti peroni. Savukārt Latvijas pirmās brīvvalsts laikā pēc arhitekta profesora P. Federa projekta būvētā Siguldas stacijas ēka tika uzskatīta par elegantāko valstī. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā celtni iznīcināja, taču tagad zaudētais statuss godam ir atgūts.
Panorāmas rats un rodeļu trase
Daļai cilvēku Sigulda asociējas ar iespējām braukt gaisa vagoniņā, taču šoreiz vēlētos padalīties saistībā ar kādu citu izklaides objektu: lielo panorāmas ratu, kas atrodas Svētku laukumā. Nesteidzīgi pacelties virs koku galotnēm un vērot skatu uz Gaujas senleju, Livonijas ordeņa Siguldas pili, Turaidas pili upes pretējā krastā, Krimuldas muižu un, protams, Siguldu – neliedziet sev šo prieku, ja vien neciešat no augstuma bailēm! Jāpiebilst, ka augstums patiesi ir ievērojams, tie ir 30 metri! Pirms brauciena ir iespējams sarunāt ar kontrolieri, lai viņš ratu, kad atradīsities pašā augšā, uz vairākām minūtēm apstādina, lai var paspēt visu nofotografēt. Lasītāju sirdsmieram atliek piebilst, ka eksperti panorāmas ratu ir atzinuši par drošu un tas nodots ekspluatācijā līdz 2018. gadam.
Ja augstums nevilina, iespējams apmeklēt Siguldas piedzīvojumu parku ar rodeļu trasi turpat netālu.
Ievziedu balle, operas un pilis
Viena no Siguldas atpazīstamības zīmēm pasaulē ir ikgadējais Opermūzikas festivāls, kas 2017. gadā atzīmēja 25 gadu jubileju. Šie mūzikas svētki, kā arī citi pasākumi, piemēram, Ievziedu balle maijā, noris Siguldas pilsdrupu estrādē.
Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā novadā. Tā celta ordeņa mestra Venno laikā kā cietoksnis jeb nocietināta, mūros ieslēgta pils, taču vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Ziemeļu kara laikā iespaidīgo celtni nopostīja un tā arī vairs neatjaunoja. Mūsdienās pilsdrupas ir atjaunotas tik daudz, lai apmeklētājiem būtu iespēja uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, kā arī pastaigāties pa pils mūriem, izbaudot viduslaiku atmosfēru.
Gandrīz blakus atrodas otra pils; tajā mūsdienās saimnieko Siguldas novada dome. Pils celta krietni vēlāk – 1878. gadā – kā muižas īpašnieku kņazu Olgas un Dmitrija Kropotkinu dzīvojamā māja. Iepriekš nepieredzētu spozmi šī pils piedzīvoja pirmās brīvvalsts laikā, nonākot Latvijas Preses biedrības īpašumā un iegūstot modernākās atpūtas pils Baltijā titulu. To nodrošināja īpaši grezni nacionālā stila interjeri, ko veidojuši mākslinieki Niklāvs Strunke, Pēteris Ozoliņš, Kārlis Sūniņš un Vilhelms Vasariņš. Pils priekšā 1938. gadā tika uzstādīts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidots piemineklis Kronvaldu Atim.
Apmeklējot abas pilis, vienlaikus iespējams arī iepirkties vairākos suvenīru veikaliņos. Bez plaši zināmā Siguldas spieķa, kas ir nepārspēts šīs pilsētas zīmols, ikviens interesents var iegādāties skaistus, gaumīgus aksesuārus – šallītes, cepurītes, cimdiņus, kā arī dažādus citus adījumus un tamborējumus. Ja gadījumā cenas šķiet par augstu, jo Sigulda ir plaši zināma arī kā viena no visdārgākajām vietām Latvijā, dāmas šajos veikaliņos var noskatīties kādas idejas, ko vēlāk realizēt pašām.
Noslēgumā piebilstams, ka ar vienu rakstu ir daudz par maz, lai lasītāju vispusīgi iepazīstinātu ar tik neparastu vietu kā Sigulda. Bez iepriekš minētā noteikti vērts apmeklēt arī Gūtmaņa alu un Gaujas senlejas posmu, sākot ar Nirmužu apkārtni un beidzot ar Lorupes ieteku. Tajā pa ceļam atradīsit Velna alu, Kraukļu alu, Pētera alu un mazo Vējupīti – Gaujas kreisā krasta pieteku. Skaisti un iedvesmojoši ne tikai lapkriša laikā vien!
