Oktobrī Gulbenes rajonā bezdarbnieku statuss piešķirts 144 personām, līdz ar to rajonā bezdarbnieku skaits sasniedza 1122, kas ir par 55 bezdarbniekiem vairāk nekā bija 1.oktobrī.
Oktobrī Gulbenes rajonā bezdarbnieku statuss piešķirts 144 personām, līdz ar to rajonā bezdarbnieku skaits sasniedza 1122, kas ir par 55 bezdarbniekiem vairāk nekā bija 1.oktobrī.
“Diemžēl arī sieviešu skaits kopējā bezdarbnieku skaitā palielinājās par 38, tagad tas ir 716 jeb 63 procenti no bezdarbnieku kopskaita rajonā. Bezdarbnieku skaita sadalījumā pa vecuma grupām šogad uz novembra sākumu nav notikušas būtiskas izmaiņas, salīdzinoši ar pērnā gada nogali, izņemot vecuma grupā no 50 līdz 54 gadiem, tai pēdējos trijos gados ir tendence palielināties. Tagad rajonā šādā vecumā ir 169 bezdarbnieki,” informē Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) filiāles “Gulbenes centra” vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Būtiskas izmaiņas notikušas bezdarbnieku sadalījumā pēc izglītības. Samazinājies bezdarbnieku īpatsvars ar pamatizglītību no 28,9 procentiem pērnā gada nogalē līdz 22 procentiem šā gada novembrī, savukārt palielinājies bezdarbnieku īpatsvars ar vidējo vispārējo izglītību attiecīgi no 24,2 procentiem līdz 28,1 procentam. Diemžēl palielinājies to bezdarbnieku skaits, kam nav pat pamatizglītības. Gulbenes rajonā tādu uz novembra sākumu bija 14, pērn bija 11 jaunieši, turklāt astoņi ir vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
“Tā ir nopietna problēma, jo bezdarbnieku izglītības programmas otrā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir nepieciešama iepriekš apgūta vismaz pamatizglītība. Palielinās arī to bezdarbnieku skaits, kas, pirms reģistrēšanās NVD, nav bijuši darba attiecībās. Novembra sākumā rajonā tādi bija 110 iedzīvotāji. Diemžēl šis īpatsvars ar katru gadu palielinās. Turklāt absolūtā pārākumā ir sievietes – no 110 šādiem bezdarbniekiem 91 ir sieviete.
“Darba devēji bez pieredzes neņem darbā Malnavas lauksaimniecības tehnikumu absolvējušos grāmatvežus, arī Jaungulbenes arodvidusskolas sagatavotos mazo uzņēmumu grāmatvežus, lauku tūrisma speciālistus un, protams, mājsaimnieces. Veidojas “apburtais loks”. Ja neņem darbā bez pieredzes, kā lai gūst pieredzi, ja nestrādā? Pat NVD jaunie aktīvās nodarbinātības pasākumi, piemēram, darba prakse pie darba devēja vai amata meistara, īpaši nepalīdz. Pērn tā izdevās praksē iekārtot tikai vienu grāmatvedi, bet šogad – nevienu,” domās dalās V.Lituņenko.
Savukārt jaunietes vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuras apguvušas pārdevējas profesiju, bija iespējams iekārtot praksē SIA “Apgāde” veikalā “Mājai un dārzam” un SIA “Evitel” salonā “Monika”, viņas pēc prakses tagad tur strādā pastāvīgā darbā.
Arī sekretāres profesiju guvušām divām bezdarbniecēm bija iespēja gūt praksi Tūrisma informācijas centrā un zemnieku saimniecībā “Rožkalni”, turklāt otrais darba devējs praktikanti pieņēma pastāvīgā darbā.
V.Lituņenko ir pateicīgs šiem darba devējiem par izpratni un atsaucību.
