Ziemassvētku gaidīšanas laiks gulbenietei Kristīnei Čakarei ir intensīvākais, darba piepildītākais posms kā vizuālā tēla stilistei, grimētājai un frizierei. Svētkus gan Kristīne plāno pavadīt kopā ar ģimeni dzimtajā pilsētā – Gulbenē.
Ceļi uz Rīgu viņu veda pirms desmit gadiem – pēc Gulbenes novada valsts ģimnāzijas absolvēšanas. Kristīne nolēma doties skaistuma pasaules virzienā, kas saistījusi jau kopš skolas laikiem. “Man ļoti patika krāsot, sapost un saģērbt draudzenes, īpaši, kad bija jāiet uz kādu Ziemassvētku vai Gada balli. Atceros, ka izmantoju acu ēnu paleti, ko mamma reiz man uzdāvināja kādos svētkos. Man ir svarīgi, lai viss, ko es daru, nāk no sirds. Stilistu skolā “Elisanda” ieguvu gan vizāžista, gan stilista diplomu un nupat arī friziera diplomu prestižajā stila akadēmijā “Create in Riga”. Zināšanas un prasmes vairāk gan guvu, darot praktiski, nevis mācoties teorētiski. Jo vairāk prakses, jo augstvērtīgākas kļūst iemaņas. Mūsdienās stilistu un vizāžistu ir daudz, tādēļ svarīgi, lai katrs klients manī saskatītu unikalitāti un gribētu ar mani sadarboties. Lai arī daru ļoti daudz ko, visvairāk man tīk strādāt ar cilvēkiem individuāli kā personīgajam stilistam. Nereti pie manis vēršas ļaudis, kas dzīvē grib kaut ko mainīt, piemēram, jaunās māmiņas vai sievietes, kas visu dzīvi ir mācījušās, daudz ko sasniegušas, bet nonākušas pie secinājuma, ka spogulis rāda ne to, ko gribētu redzēt. Uzdevums nebūt nav vienkāršs, ir tikpat kā jākļūst par personīgo psihologu. Ne vienmēr arī izdodas sadarboties ar visiem cilvēkiem, tādēļ viss sākas ar sarunu pie tējas, lai saprastu, vai mūsu vīzijas lūkojas vienā virzienā, lai es redzu, vai gribu un varu palīdzēt. Cilvēkam ir ļoti grūti mainīties,” stāsta Kristīne.
Darbs ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem
Savu stilistes roku Kristīne ir pielikusi ārkārtīgi dažāda veida, formas un satura projektos un pasākumos: vairākkārt sadarbojusies ar dažādiem gan internacionāliem, gan vietējiem latviešu dizaineriem, bijis darbs žurnālos, televīzijā un plašajā reklāmas vidē. Šobrīd māksliniece pāriet uz citu identitāti – “madamekukú”, tas ir Kristīnes pseidonīms. Tas ir arī interneta veikals “www.madamekuku.eu”, kas ir tapšanas stadijā. Pati Kristīne smej, ka ir friziere, stiliste un grimētāja, kā mēdz teikt, nemirstīgiem cilvēkiem. Tie ir sabiedrībā zināmi ļaudis. Kristīne ir stiliste seriālos “Svešā seja” un “Ēnu spēles”. Viņas artava ir arī tādos raidījumos kā rokmūziķa Jāņa Bukuma vadītajā “Caur ērkšķiem uz…” un “Sapnis par Ameriku”, kura vadītājs ir pazīstamais aktieris Intars Rešetins.
“Mana saistība ar seriāliem sākās ar “Ēnu spēlēm”, pateicoties manai draudzenei un dvēseļu biedrei Dārtai Danevičai, kuru drošu sirdi atļaujos tā saukt. Reiz bija kāds pasākums, kura laikā Dārta ieminējās, ka viņai kopā ar Intaru Rešetinu jāvada Rīgas svētki, bet jāģērbjas esot bez stilista. Tā kā biju tajos datumos brīva, pieteicos brīvprātīgi palīdzēt. Ļoti aizrāvos, sanesu viņiem visdažādāko zīmolu apģērbus un aksesuārus, neko neprasot pretī – gribēju pamēģināt un redzēt procesu no iekšpuses un pilnvērtīgi pavadīt savas brīvdienas. Viņi abi un režisors man uzticējās, un es sevi veiksmīgi pierādīju. Dārtai šis solis ļoti patika. Bija jau nofilmētas divas “Ēnu spēļu” sezonas, kad Dārta mani ieteica producentei Baibai Saleniecei. Saņēmu zvanu ar aicinājumu kļūt par seriāla stilisti un, protams, piekritu. “Ēnu spēles” bija un ir mans mīļākais latviešu seriāls, skatījos to vēl, pirms pati pie tā tapšanas sāku strādāt. Vienreiz filmēšanā tika runāts, ka tiks veidots jauns seriāls – “Svešā seja”. Klusībā nodomāju – ja nu man piedāvātu arī tur būt par stilisti, es noteikti piekristu. Domas materializējās, jo pēc dažām dienām saņēmu zvanu un piedāvājumu,” teic Kristīne.
Viņa saka, ka satikt visus aktierus un kopā strādāt ir liels gods un arī piedzīvojums. “Darbs ir ļoti atbildīgs. Atceros, ka “Ēnu spēlēs” īpašs izaicinājums bija Mārtiņa Kronenberga tēla, ko atveido Egils Melbārdis, radīšana. Svarīgi bija visu pārdomāt un izdarīt tā, lai skatītājam nerastos asociācijas ar “Ugunsgrēku”, jo tomēr Egils desmit gadus tur pavadījis kā cits tēls. Savukārt “Svešajā sejā” kopā ar režisori Intu Gorodecku izdomājām, ka Ģirtam Ķesterim, Riharda Muižnieka lomas atveidotājam, vajag jaunu sasuku. Sākumā pašai šķita, ka tas izskatīsies diletantiski un nejēdzīgi, jo Ģirts tomēr ir tikpat kā latviešu sekssimbols, tomēr nolēmām, ka tā vajag, lai mainītu viņa ierasto tēlu. Bija jāiegūst iespaidīga daktera tēls. Domājām arī par mākslīgo iedegumu un kontaktlēcām. Pasūtījām ļoti dārgu dabīgo matu parūku, kuru fantastiska meistare veidoja trīs mēnešus, liekot kopā pa vienam matiņam. Kad nu parūka bija gatava, Ģirtam vajadzēja doties uz pielaikošanu. Tā bija mana pirmā tikšanās ar viņu. Atceros, cik bailīgi uz to gāju. Nezināju, kāda būs Ģirta reakcija, uzlaikojot parūku. Visi kavēja, tajā skaitā arī es, bet Ģirts bija ieradies laikus, jo ir ļoti punktuāls. Ienākot telpā, pirmais, ko redzēju – Ģirts jau sēž ar parūku galvā. Tad viņš pagriezās pret mani, un seju rotāja smaids,” priecīgi atceras Kristīne.
Kā multimāksliniece (stiliste, friziere, grimētāja) Kristīne bija grupai “Carnival Youth”, kad tā radīja dziesmām “Seagulls on Bicycles” un “Youth is Gold” videoklipus. Filmēšana notika naktī Siguldā un tirdzniecības centrā “Stockmann”. Daudzu mīlētā dziedātāja Dona videoklipi “Tev piedzims bērns”, “Māsa upe” un “Pēdējā vēstule” tika radīti ar Kristīnes roku palīdzību, tāpat arī Laura Reinika videoklipi dziesmām “Tikai divi mēs” un “Es domāšu par tevi”. Viņa pati smej, ka ir diezgan izdevīgs risinājums, jo nav jāmeklē trīs cilvēki – pietiek ar viņu vienu. Laura abu videoklipu filmēšana notika ārpus Latvijas – Dienvidfrancijā un Turcijā. “Starp citu, par otro dziesmu “Es domāšu par tevi” ir kāds interesants stāsts. Mana mīļā Gulbenes ģimnāzijas skolotāja un klases audzinātāja Ligita Zitāne pirms kāda laika mani uzaicināja uz ģimnāziju, lai Karjeras dienās pastāstu par savu radošo profesiju. Nevarēju izdomāt, kā nu visveiksmīgāk jauniešiem pastāstīt par to, ko es daru. Nolēmu, ka klase tiks sadalīta grupās un katrai grupai būs jāveido kolāža par kādu tēmu. Vienai no komandām tēma bija “Laura Reinika jaunais videoklips”. Tolaik es vēl nezināju, ka Lauris mani aicinās iesaistīties vēl viena videoklipa filmēšanā – izvēloties tēmas, paļāvos vien uz savu pieredzi. Pēc kāda laika saņēmu Laura zvanu, kura laikā viņš man stāstīja, ka grib izskatīties tā, kā meiteņu komanda viņu bija ietērpusi kolāžā. Viņu darbs man patiesi palīdzēja iedvesmoties un noderēja,” stāsta stiliste.
Kristīne ir arī personīgā stiliste aktrisei Elīnai Vaskai. Māksliniece pērn devās līdzi aktrisei uz Berlīnes internacionālo filmu festivālu, veidoja vizuālo tēlu nacionālajam filmu festivālam “Lielais Kristaps”.
Par savu sirdscilvēku, sargeņģeli un mentoru Kristīne sauc dziedātāju, kontrtenoru Sergeju Jēgeru, ar kuru iepazinusies “L’Officiel” žurnāla fotosesijā. Jau no pirmā pārmītā vārda izdevies lieliski saprasties, un abiem ir līdzīga gaumes izjūta. Kristīne bijusi arī Sergeja un Ievas Kerēvicas stiliste Ziemassvētku sajūtu koncerttūres “Debess dārzos” stiliste.
Darbs ir gan emocionāli, gan fiziski smags
“Ja stilista, vizāžista profesijā izvēlies strādāt kā pašnodarbinātā persona vai brīvmākslinieks, sākums ir ļoti grūts. Ir nācies strādāt visādus darbus. Dažiem mēdz šķist, ka šis darbs ir vien plivināšanās pa gaisu, tomēr jāstrādā ir ar ļoti dažādiem cilvēkiem. Ikdienā bieži nākas saņemt kritiku, jo vienmēr būs kāds, kuram nepatiks tava darba rezultāts. Saka, ka par gaumi nestrīdas, bet reizēm strīdas gan. Un pat kā vēl!” atzīst Kristīne.
Viņa arī uzsver, ka darbs ir arī fiziski smags, jo vienmēr līdzi ir jānēsā dažādas mantas, drēbes, aksesuāri. “Paldies manam fantastiskajam fizioterapeitam, viscerālajam terapeitam Artūram Ķirpam, kurš arī ir gulbenietis! Viņam ir maģiskas rokas un veselīgs prāts, un visus šos gadus viņš man ļoti daudz ir palīdzējis savākties gan fiziski, gan garīgi. Man arī bija tas gods izmēģināt, kā tas ir – būt vīriešu kāzu stilistei –, jo Artūrs vasarā precējās. Šī pieredze bija fantastiska! Arī vīriešiem ir ļoti svarīgi, kā viņi izskatās savā īpašajā dienā. Bieži vien sieviete ir kā konfekte, bet vīrietim uzvalks plecos par lielu, bikses par garu. Mans uzdevums ir to visu novērst,” Kristīne skaidro. Artūrs un viņa burvīgā sieva Ieva bija ļoti apmierināti ar rezultātu, kas Kristīni priecē visvairāk.
Gulbene – maģiska pilsēta
“Ja es atskatos uz savu pagātni, man ir bijusi fantastiska bērnība un skaists laiks Gulbenē. Par to, protams, paldies maniem vecākiem. Diemžēl tēvs man bija dots vien līdz 18 gadu vecumam. Tas bija ļoti liels un sāpīgs trieciens. Tajā mirklī gan vēl neapzinājos, cik ļoti man viņa pietrūks. Ja viņš būtu blakus fiziski, tad, iespējams, dzīve tā nebūtu mētājusi. Tētis man ļoti ticēja, ļoti mani atbalstīja. Kļūstot vecākai, sāku saprast, cik būtiski ir gēni. Daudzās situācijās esmu īstens Čakars – man ir ļoti spēcīga menedžmenta puse, vadītāja soļi. Vienu brīdi ļoti pārdzīvoju, ka mēdzu būt tieša un asa, dažbrīd bez robežām, ar straujiem apgriezieniem, bet nu saprotu, ka tas vien nozīmē: man ir augstas prasības un ambīcijas. Tā kā mans tētis bija cieši saistīts ar sporta norisēm Gulbenes pilsētā, esmu lepna par Ziedoņa Lazdiņa paveikto! Ir prieks atgriezties, apmeklēt sporta pasākumus labi aprūpētajā sporta centrā un stadionā. Lielākā pateicības deva, protams, ir manai mammai Vijai, kura vienmēr bijusi man blakus, arī dzīves visgrūtākajos brīžos. Nav jau viss tikai priekos vien, dzīve ir pamatīgi paspārdījusi un pat aizspērusi ļoti tālu no ceļa, bet mamma vienmēr ir palīdzējusi, atbalstījusi. Viņa man ir iemācījusi labestību, sirsnību. Liels motivators ir arī mana krustmeitiņa Emīlija, no kuras es daudz mācos un gūstu. Viņa mācās vien 2.klasē, taču ir ļoti gudra. Emīlijai vienmēr patīk novērtēt, kā esmu ietērpusies, kā izskatos. Par labām atzīmēm cenšos viņu motivēt un pārsteigt. Man šķiet, tas ir ārkārtīgi svarīgi, un gribu, lai arī Emīlija iemācās, ka cilvēkam dzīvē vienmēr ir izvēle,” teic māksliniece.
Kristīne uzsver, ka nav viegli uzsākt dzīvi lielpilsētā, ja tu esi uzaudzis mazas pilsētas idillē. “Ģimene vienmēr bija ļoti atsaucīga un pretimnākoša: ļāva gan konkursā “Mis & Misters Gulbene” piedalīties, gan veidot savu karsējmeiteņu komandu, gan dejot tautisko deju kolektīvā “Rūsiņš”, kuru joprojām vada Edīte Ķikuste – cilvēks, kuru ļoti cienu, un apbrīnoju viņas veikumu. Tikai tagad, pēc desmit gadiem, kad tā visa nav, kādreizējo dienu Gulbenē ļoti pietrūkst. Ceru, ka kādudien es atgriezīšos savā dzimtajā pilsētā. Apsveru domu, ka mans pirmais īpašums varētu tikt iegādāts tieši Gulbenē vai novadā. Mūsdienās ir tik daudz nozaru, kurās iespējams strādāt caur datoru, tādēļ nemaz nav nozīmes tam, kur tu atrodies. Galvenais, lai jūties kā mājās, un Gulbene ir manas mājas. Tā ir fantastiska vieta, kur dzīvot ar ģimeni, audzināt bērnus! Te ir skaisti – brīnišķīga daba un kultūras objekti! Tik smieklīga, bet mīļa izloksne. Kādreiz stiepu valodu vai klusēju, bet tagad vēl speciāli palauzu vārdu “Gulbene”, kad man jautā, no kurienes esmu – tas parasti rada smaidus sejās. Ļoti lepojos ar pilsētu, no kuras esmu nākusi. Gulbene ir maģiska vieta. Mana otra pusīte ir caurcaurēm rīdzinieks, tādēļ esam pasākuši apbraukāt Latviju. Kad bijām Gulbenē, viņš atzina, ka tā ir maza un ļoti mīlīga pilsēta. Viņam vienmēr ir prieks te atgriezties. Cilvēki ir labestīgi un godīgi,” viņa saka.
Tikko Kristīne strādājusi kādā internacionālā projektā kādai ļoti lielai kompānijai, kuras vārdu pagaidām vēl nedrīkst atklāt. Kristīne teic paldies Gulbenes novada ļaudīm, māsai Ievai Vāgentrocei, Tautas lietišķās mākslas studijai “Sagša”, tautisko deju skolotājai Edītei Ķikustei, Gulbenes Tautas teātrim, jo bez šiem ļaudīm darbs nebūtu izvērties tik brīnišķīgs. “Gulbenes cilvēkos ir spēks – viņi ir talantīgi un viņiem var uzticēties!” sirsnīgi teic Kristīne.
