Lana Jansone-Galviņa jau četrus gadus sevi sauc par lizumnieti, jo šeit ir ieprecējusies. Jau kopš bērnības viņai ir patikusi mājturība un viņa sapņojusi kļūt par mājturības skolotāju.
“Esmu no Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta. Biju burvīgu vecāku bērns, lolots, lutināts, kuram nebija nekas liegts. Man neviens nespieda, bet man vienkārši patika kaut ko gatavot. Es jau kopš 5.klases sapņoju kļūt par mājturības skolotāju. Iestājos Rēzeknes profesionālajā vidusskolā. Esmu apguvusi pavāra, konditora palīga un mazo viesnīcu, pansiju vadītāja profesiju. Esmu izgājusi arī dažnedažādus kursus. Daugavpilī augstskolā mācījos par mājturības skolotāju, bet šis dzīves posms netika līdz galam noiets – diemžēl mazliet pietrūka,” stāsta Lana.
Pēdējā laikā viņa pievērsusies tam, kas viņai ir tuvs sirdij – dažādiem rokdarbiem. “Domāju – cik ilgi domāšu par visādām problēmām, tāpēc sāku visu ko darināt. Visvairāk man patīk priecēt citus, dāvināt, gatavot pārsteigumus. Tas šobrīd ir hobijs, bet varbūt kādreiz būs arī peļņas avots. Īstenībā jau mēs nekad nedarām kaut ko tāpat vien, zemapziņā jau ir kāda doma,” uzskata Lana.
Viņa savā piemājas saimniecībā audzē sīpolus, ķiplokus, ir iepirkusi rudens avenes. “Tad redzēs, kā ies. Negribu nodarboties vienā jomā, bet gribu pa bišķiņai no visa kā. Nav nekas diži liels, vairāk, lai piepildītu ikdienu. Savām vajadzībām cepu arī kūkas. Uzskatu – labāk esi pats sev saimnieks nekā kādam citam esi palīgs. Pagaidām neesmu domājusi par savu biznesu, jo laukos ir grūti, bet dzīvē visādi var gadīties,” teic Lana.
Lielus kalnus negāž
Šobrīd viņa darina adventes vainagus, šuj rūķu cepures, dāvanu maisiņus. Tā kā ir iegādāta izšūšanas mašīna, tad uz rūķu cepurēm, dvieļiem, T-krekliem var uzšūt arī vārdus un zīmējumus. “Pati arī šuju apģērbu, bet vairāk gan sanāk daudz ko labot – gan saviem mīļajiem mājiniekiem, gan vecākiem. Šūt man patīk, bet ar to laiku ir, kā ir. Vasarā jau vairāk sanāk darboties ārā. Ir brīži, kad līst lietus, tad citi skatās televizoru, bet es kaut ko ķibinu – pērļoju vai adu zeķītes. Lai nav liels troksnis, es adu. Ja nav neviena, tad izšuju vai šuju. Lielus kalnus pagaidām negāžu,” smejas Lana.
Idejas saviem darbiņiem viņa smeļas, kad kaut kur aizbrauc, piemēram, caurbraucot paskatās, kas citiem ir un kā veicas ar tirgošanos. Ja viņa gribētu tirgoties zaļajā tirdziņā, tad būtu jāpaplašinās tik daudz, lai tas viss segtu izdevumus. “Esmu audusi prievītes ar vārdiem, bet tas ir laikietilpīgs un smalks darbs. Piemēram, šūšanas darbnīcai vajag telpas. Es dzīvoju laukos, tāpēc man jādomā, kur un kā. Ja būtu palīgi vai sponsori, vai vēl kādi citi gribētu ar kaut ko nodarboties, tad varētu kopā kaut ko izdomāt. Nesen iegādājos izšūšanas mašīnu ar domu iepriecināt pašus un citus. Esmu novērojusi, ka tuviniekiem vairāk patīk, piemēram, T-krekli, kas izšūti ar iesaukām, mīļvārdiņiem, kādu zīmējumu. No malas tādu pamana, bet cilvēkam vienmēr žēl šo krekliņu ģērbt, jo burvība pazudīšot. Tad saku – velc droši, būs vēl un ne ar tādu vien izpildījumu! Zīmējumi un burti šujmašīnā jau ir ieprogrammēti, bet, ja gribi pats ko izveidot, tad jāpērk papildu programma. Vispirms izgatavoju paraudziņu, citādi visu var sabojāt,” stāsta Lana.
Izvēlas praktiskas lietas
Izvēloties dāvanas, Lana vairāk skatās un pēta, kas cilvēkam aktuāli, bet pārsvarā gatavo praktiskas lietas. “Piemēram, uz dvieļiem izšuju vārdu un datumu, kurā dāvināts. Gatavoju arī dažādus spilvenus, piemēram, kā rozes. Kaut kur esmu kaut ko manījusi, tad pati izdomāju, kādu materiālu un rakstu izvēlēties. Piemēram, tagad man ir doma izveidot spilvenus ar smaidiņiem, kas šobrīd ir populāri. Vai spilvenu krēslam, lai mīkstāk sēdēt. Vēl ir doma izveidot paklāju no dažnedažādiem bumbulīšiem, pieskaņotu telpai, tapetēm. Vienīgi baidos, ka ātri nobružāsies. Kaut ko līdzīgu varētu izveidot arī gultas pārklāšanai, lai ir kaut kas mīļš, ar ko apsegties, ieklāt un uz kā atpūsties,” ar iecerēm dalās Lana.
Pieskaņojas sezonai
Rokdarbniece pieskaņojas attiecīgajai sezonai. Piemēram, rudens tumšajā laikā aktuāli kļūst atstarotāji, tāpēc Lana gatavo tos – gan piekaramus, gan piespraužamus. Līgosvētkos viņa darina ziedu vainadziņus, auskariņus, mazas piespraudītes no lentītēm, pērlītēm, kāzu laikā – no baltām pērlītēm, komplektiņus svinībām, kad nepieciešams. Šobrīd aktuāli ir adventes vainagi. “Vainagus darinu no dabiskajiem materiāliem. Bet ļoti interesants vainags sanāk no kosmētiskajiem vates spilventiņiem, kuriem vidū skaisti iesprauž pērlītes, piemēram, rozā, zilas, dzeltenas. Tad tas izskatās kā ziediņš, kurā iekšā redzama pērlīte. Pamatā var ņemt putuplasta apli, bet var ņemt gatavas oāzes. Tad spilventiņus sasprauž pamatnē. Ja pērlītes ir zilas un sveces arī zilas, izskatās ļoti skaisti! Vainadziņiem vislabāk ņemt priežu zarus, jo tie visilgāk glabājas. Var jau ņemt arī mākslīgos zarus, kas arī ļoti labi izskatās – kā īsti. Bet man vairāk patīk dabiskie vainagi – ar skujām un sūnām. Visi darbi ir tik mīļi, cik mīļi gatavoti. Idejas pasmeļos, tad kaut ko pati pielieku, kaut ko noņemu. Skatos raidījumus par modi, klausos, kādas ir aktuālās krāsas. Piemēram, šobrīd aktuāla ir bordo un sarkanā krāsa, bet man pašai mīļākās ir sarkanā un melnā krāsa. Darbiņos ielieku sirdi un dvēseli,” saka Lana.
