Lai gan Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvalde nav
saņēmusi pretenzijas par kompensāciju izmaksu plūdos cietušajiem
lauksaimniekiem, tomēr dzirdami viedokļi, ka dažs zemnieks valsts
finansiālu atbalstu saņēmis ar krāpšanos.
Iespējams, ka muļķa lomā
palika tie, kuri kompensācijām nepieteicās vai arī pieteikumu atsauca.
Tas attiecas galvenokārt uz mazajiem zemniekiem, kuri apsaimnieko
pārsimt hektārus un uzskatīja, ka tie neatbilst kompensācijām
noteiktajām prasībām.
“Mūsu pārvalde, kurā ietilpst 7 novadi, saņēma
522 kompensācijas pieteikumus. Pārbaudēs tika precizētas pieteiktās
platības, dažs arī atsauca pieteikumu, ja tomēr izdevās novākt ražu vai
sagatavot lopbarību applūdušajās platībās. Daudz tādu gadījumu nebija.
Ja gadījās redzēt, ka siens nav vienkārši savākts, tad, protams, tādu
platību nevarēja pieteikt kompensācijām,” skaidro Ziemeļvidzemes
reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva.
Bija arī tādi lauksaimnieki, kuri līdz pēdējam brīdim – 2.oktobrim –
neiesniedza kompensāciju pieprasījumus, cerot, ka tas nebūs vajadzīgs.
Tomēr pēdējā dienā pieteikumu skaits ievērojami auga.
S.Indričeva
piedalījās plūdu skarto platību vērtēšanā, kad novadā bija ieradies
zemkopības ministrs J.Dūklavs. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka Litenes
pagastā ministrs apmeklēja Gunāra Cigļa zemnieku saimniecību “Sopuļi” un
SIA “Sita Nature Park”, kur saimnieko Jurijs Prokofjevs, kā arī
Galgauskas pagastā Stanislava Gžibovska zemnieku saimniecību “Lācīši”.
Publiski pieejamā informācija Lauku atbalsts dienesta mājaslapā
internetā liecina, ka “Sopuļu” saimniekam ir izmaksāti 47 945,35 eiro,
“Lācīšu” saimniekam – 55 334,43 eiro, bet SIA “Sita Nature Park”
kompensāciju saņēmēju sarakstā nav atrodama.
“Man nav graudaugu,
applūda un tika bojāts siens. Domāju, ka nav vērts pieteikties, jo
sākotnējā informācija liecināja, ka par sienu ir paredzētas niecīgas
kompensācijas. Beigās gan izrādījās, ka nav nemaz tik mazas,” atzīst
J.Prokofjevs.
S.Indričeva norāda, ka J.Prokofjevs vēlējās atklāt
ministram, kāda situācija ir palieņu pļavās arī tad, kad tās nav
pārplūdušas.
S.Indričeva uzskata, ka visos 29
novados, kur tika izsludināta ārkārtas situācija, nevarētu būt kāds,
kuram ir izdevies nokult labību, bet tas tomēr pieteicies kompensācijām.
Ja arī kādu applūdušu labības lauku varēja nokult, tad graudi no tā
nebija pārdošanai derīgi. “Jau tad, kad kopā ar ministru vērtējām
laukus, vārpas bija izmirkušas. No tām, labākajā gadījumā, varēja iegūt
lopbarību,” atzīst S.Indričeva.
Viņa norāda, ka joprojām katram
lauksaimniekam ir iespēja sniegt informāciju dienesta mājaslapā
internetā, ja zina faktus par konkrētiem pārkāpumiem. Vēlams, lai
informācija nebūtu anonīma. Valsts kontrole sola pārbaudīt, kā sadalīts
valsts atbalsts. Ar savu izvērtējumu par gandrīz 15 miljonu eiro sadali
Valsts kontrole nāks klajā nākamgad.
