“Trūkums iemāca cilvēkam ko tādu, ko viņš bez tā nekad nebūtu
mācējis,” ir teicis viens no šīs pasaules gudrajiem prātiem – 17. un
18.gadsimta franču katoļu bīskaps, domātājs, dzejnieks Fransuā Fenelons.
Tā var sacīt par kādu Gulbenes daudzbērnu māti, kura savas dzīves
laikā, šķiet, ir gājusi cauri visiem elles lokiem. Ir grūti izšķirt, kur
ir viņas vaina un kur nav. Taču šodien viņa, kā atzīst pati, ir jau
pavisam cits cilvēks. Ne tāda, kāda bija vēl vakar.
Lēts dzīvoklis ar problēmām
Ziemassvētku
brīnums – salabota krāsns! Tādu dāvanu no Gulbenes pilsētas pārvaldes
gaida trūkumā dzīvojošā gulbeniešu ģimene, kura jau vairāk nekā piecus
gadus īrē no pašvaldības nelabiekārtotu dzīvokli. “Pilsētas pārvaldnieks
mums solīja līdz gada beigām izdarīt. Runa ir par krāsni, kurai
durtiņas izkritušas, kura iekšpusē drūp. Reizēm, kad daudz kurinām, var
dzirdēt, kā tur iekšpusē krīt ķieģeļi. Patiesībā jau problēmas ir daudz
lielākas. Drūp arī dūmenis. To gan pilsētas pārvalde salabot nesola, jo
mājā pārējie dzīvokļi ir privatizēti, tāpēc iesaka pārmūrēt pašiem.
Dūmeņa sakārtošanu atrisināt laikam nebūs iespējams,” “Dzirkstelei”
stāsta šīs ģimenes māte – četrdesmit gadus veca sieviete ar nebūt ne
vienkāršu likteni.
Šajā mājoklī valda pieticība un vienlaikus arī
kaut skarba, tomēr omulība. Šeit priecājas par vārītiem kartupeļiem, par
biezputru galdā, prot taupīt maizi, lai tā būtu apēsta līdz pēdējai
garozai un lai naudas pietiktu arī kaķu barībai ģimenes mīluļiem. Šajā
ģimenē nesūkstās par to, ka ūdens ir akā pagalmā un labierīcības –
ķemermiestiņš ārā. Te visvairāk uztraucas par nedrošo krāsni, dūmeni,
jo, ja tur kaut kas nav kārtībā, var notikt nelaime. Namamātes
Ziemassvētku sapnis ir arī jauni četri logi dzīvoklim. Tagadējie laiž
cauri siltumu ziemā (tāpēc no ārpuses tie ir pārvilkti ar polietilēna
plēvi), bet vasarā nav atverami vēdināšanai. Kas to būtu domājis, ka arī
tādi mēdz būt pašvaldības dzīvokļi?! Par logiem runājot, namamāte cer
reiz sakrāt naudu, lai vispirms nomainītu kaut vai vienu logu – savas
meitas istabā. Nākamajā gadā arī abas ar meitu nolēmušas veikt dzīvoklī
kaut nelielu kosmētisko remontu. Runa ir par jaunām tapetēm, grīdas
nokrāsošanu. Vēl noteikti vajagot nopirkt veļas mazgājamo mašīnu. Vecā
ir izgājusi no ierindas.
Vīrs neiztur, izdara pašnāvību
Šajā
pašvaldības dzīvoklī saimnieko mamma, viņas nepilngadīgā meita, kura
apmeklē skolu, un divi meitenes mīluļi – minči. Lai arī valda trūkums,
māte atļāvusi savam bērnam paturēt kaķus. Tie ir mierinātāji, varētu pat
teikt – psihoterapeiti. Šogad ģimene pārcietusi smagu zaudējumu –
8.martā no dzīves aizgājis ģimenes galva – vīrs un tēvs. Viņš izdarīja
pašnāvību. Iespējams, sava loma bijusi alkoholam, sava – nespējai tikt
galā ar dzīves grūtībām, pārdzīvojumiem. Vīrietis visu mūžu esot smagi
strādājis, bet tad sākušās problēmas ar rokām, bijusi vajadzīga
operācija. No bēdām dzēris. Liktenīgo lēmumu par bēgšanu no dzīves
nastas vīrietis pieņēmis brīdī, kad sievas nav bijis mājās.
“Es todien
biju bezdarbnieku kursos. Vīrs dzēra un it kā esot sastrīdējies ar
brāli, un tad to izdarīja,” stāsta sieviete. Meita klausās mūsu sarunu
un par tēva izvēli klusi pie sevis nosaka: “Pats vainīgs.” Viņa kaut ko
zīmē, pie galda sēdēdama.
Meitenei ļoti patīkot zīmēt. Viņa stāsta,
ka tad, kad izaugs, vēlas kļūt par sociālo darbinieci vai psiholoģi,
grib pārraut trūkuma lāstu. Varbūt to vēlējies arī viņas tēvs un tāpēc,
vairs nespēdams apgādāt ģimeni, izvēlējās aiziet nāvē, lai meita varētu
no valsts saņemt pensiju sakarā ar apgādnieka zaudēšanu? “Kas to lai
zina,” nosaka atraitne un piebilst, ka pirms aiziešanas mūžībā tētis
meitai sarūpējis internetu, jo bērnam taču tas viss vajadzīgs, mācoties
skolā.
Meklē un atrod atbalstu
Sieviete neslēpj, ka arī pašai
ilgus gadus bijušas problēmas ar alkoholu. Iemeslu tam ir bijis diezgan
daudz. Pirmo savu bērnu – meitiņu – viņa zaudējusi dzemdībās. Vēlāk
kļuvusi vēl trīs bērnu māte. Divus dēlus atņēma bāriņtiesa, tie uzauga
pie vecmāmiņas – sievietes mammas. Attiecības ar bērniem tāpēc nekad
netika pārrautas. Par spīti visām nebūšanām. Vecākais dēls tagad jau ir
pats savā dzīvē, bet vidējais, kurš piedzima ar smagu invaliditāti,
nenodzīvoja līdz pilngadībai. Un tad sekoja pēdējais trieciens – vīra
zaudēšana. Tomēr tieši šī traģēdija beidzot pielikusi punktu un likusi
sapurināties. Sieviete esot pilnībā pārtraukusi dzert. Atbalstu sniedza
iesaistīšanās anonīmo alkoholiķu kustībā, kopsapulču apmeklēšana Gulbenē
un Balvos.
Tagad sieviete kārto invaliditātes statusa piešķiršanu,
jo slimo ar dažādām kaitēm, un vienlaikus sadarbojas ar visiem tiem
dienestiem, kas var atbalstīt situācijā, kad nav darbu, nav nekādu
ienākumu, izņemot valsts atbalstu meitai sakarā ar apgādnieka zaudēšanu.
Pašlaik ģimenes budžetu papildina iespēja četrus mēnešus strādāt
algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Atbalsts ir arī no novada sociālā
dienesta un Sarkanā Krusta – malka, pārtikas, higiēnas pakas, palīdzība
ar drēbēm, zupas virtuves apmeklēšana. Tā kā ģimenes ienākumi vienmēr
bijuši nestabili, agrāk no pašvaldības periodiski tika piešķirts tā
saucamais garantētais minimālais ienākums. Tā kā ģimene skaitās trūcīga,
ir atbrīvota no pacientu iemaksas, apmeklējot ārstus. Meitenei
pašvaldība apmaksā briļļu iegādes izdevumus. Daļēji tiek kompensēti arī
zāļu iegādes izdevumi. Meitenei skolā tiek nodrošinātas brīvpusdienas,
tomēr bieži vien viņa pusdienlaikā izvēlas aizskriet ciemos pie
vecmāmiņas – pie viņas garšojot labāk. Kā gan citādi var būt, ja tās ir
pusdienas, ko gatavojusi asinsradiniece – mammas mamma!
Uzziņai
Gulbenes novada sociālais dienests informē
◆ 2017.gada 10 mēnešos sociālo palīdzību saņēmuši 290 bērni, no tiem 14 bērni invalīdi.
◆ Pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai saņēmušas arī ģimenes, kurās ir 80 bērni.
◆ Dzīvokļa pabalsts (komunālo maksājumu segšanai, kurināmā iegādei) piešķirts un izmaksāts ģimenēm ar 224 bērniem.
◆ Pabalsts veselības aprūpei piešķirts un izmaksāts ģimenēm ar 45 bērniem.
Visu var risināt
“Ja
ģimenēm ar bērniem ir kādas ar trūkumu saistītas vai citas problēmas,
ir jādodas uz Gulbenes novada sociālo dienestu, kur izstāsta visu, kādu
atbalstu var saņemt. Tālāk viss ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem, kā arī
no pašvaldības finansiālajām iespējām. Noteikumi visiem ir vienādi. Es
uzskatu, ka katrs gadījums ir risināms individuāli. Un tomēr vienmēr
atgādinu – lai saņemtu no pašvaldības kādu labumu, arī pašiem ir kaut
kas jāizdara sabiedrības labā. Nevar tikai prasīt,” uzsver novada
deputāts Valtis Krauklis, kurš domē vada sociālo un veselības jautājumu
pastāvīgo komiteju.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
