Eiropas
Parlaments šogad pieņēmis un parakstījis 74 jaunus tiesību
aktus, t.sk., lai stiprinātu robežkontroles un drošību kopumā,
saistībā ar jauniem ES tirdzniecības līgumiem, enerģētisko
drošību, viesabonēšanas pilnīgu atcelšanu u.c., kā to gada
noslēgumā uzsvēris
Antonio Tajāni, kuru Eiropas
Parlamenta (EP) priekšsēdētāja amatā ievēlēja šogad janvārī.
Eiropas
Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2017. gadā pieņemtos EP
lēmumus,
kas būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam – tādās jomās
kā bizness, darbs, drošība un dzīves kvalitāte.
Iedzīvotāju
dzīves kvalitāte
1.
Iepirkšanās
tiešsaistē – stiprināta patērētāju aizsardzību pret
krāpniekiem. EP
novembrī pieņēma ES mēroga noteikumus labākai patērētāju
aizsardzībai un ātrākai negodīgu tirgotāju apturēšanai. ES
dalībvalstu varas iestādēm būs plašākas pilnvaras atklāt un
apturēt patērētāju tiesību pārkāpumus tiešsaistē. Grozītā
regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā arī
ļaus saskaņotāk rīkoties ES mērogā.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/okt_jaunumi/onlineshopping.html
2.
Vieglāk pieejami produkti un pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti.
EP atbalstījis
Eiropas Pieejamības
akta projektu, kas paredz padarīt pieejamākus virkni produktu un
pakalpojumu cilvēkiem
ar invaliditāti. Piemēram, tādus būtiskus produktus un
pakalpojumus kā telefonus, biļešu automātus un banku
pakalpojumus.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/septembra_jaunumi/invaliditate.html
3.
Noteikumi ātrākam
“spaisa” aizliegumam ES līmenī. EP
oktobrī apstiprināja noteikumus, kas ļaus ievērojami ātrāk
noteikt jaunu psihoaktīvo vielu kā “spaisa” nodarīto kaitējumu
un nepieciešamības gadījumā ierobežot to apriti ES līmenī.
Sodi par ražošanu un izplatīšanu tiks pielīdzināti sodiem par
citu aizliegto vielu apriti. Jaunie noteikumi
arī stiprina Eiropola lomu, nosakot organizētās noziedzības
iesaisti narkotiku ražošanā un izplatīšanā.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/oktobra_jaunumi/narkotikas.html
4.
Jāmin, ka iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai EP pieņēmis
lēmumus gan mājas mītnē abonētā tiešsaistes satura pieejamībai
jebkur Eiropā, gan bezmaksas interneta pieejamībai ES:
-
Iemīļotās
filmas un TV pārraides tiešsaistē, arī atrodoties ārzemēs. EP
maijā apstiprināja noteikumus, kas paredz atcelt ierobežojumus
piekļūt mītnes zemē abonētajam tiešsaistes saturam – filmām,
TV seriāliem, mūzikai, spēlēm vai sporta pārraidēm, uzturoties
citā Eiropas valstī. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji
Viaplay vai Shortcut saturam varēs piekļūt, piemēram, apciemojot
radus Īrijā vai viesojoties Igaunijā. Noteikumi attiecas uz
maksas pakalpojumiem – Netflix, Amazon Prime u.c.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/mai_jaunumi/parraides.html
-
WiFi4EU: Jauna ES shēma
bezmaksas piekļuvei internetam. EP
septembrī apstiprināja ES shēmu bezmaksas WiFi piekļuves
punktiem sabiedriskās vietās. ES
finansējumu shēmas
īstenošanai
paredzēts piešķirt ”ģeogrāfiski līdzsvaroti”, projektus
izvēloties to iesniegšanas secībā. Tas ļaus vairāk nekā 6000
sabiedriskās vietās visā ES (slimnīcās, bibliotēkās u.c.)
nodrošināt bezmaksas bezvadu internetu.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/septembra_jaunumi/wifi4eu.html
Nodarbinātība
5.
Papildu
500 miljoni eiro cīņai ar jauniešu bezdarbu. EP
septembrī apstiprināja 500 miljonu eiro budžeta palielinājumu
Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai. Tā ir daļa no panāktā
1,2 miljardu eiro pieauguma 2017.-2020.gadā.
Biznesam
un patērētājiem
6.
Atbalstīts ES-Kanādas tirdzniecības nolīgums (CETA). EP
februārī atbalstīja ES-Kanādas visaptverošo ekonomikas un
tirdzniecības nolīgumu (CETA), kura mērķis ir veicināt preču un
pakalpojumu tirdzniecību un investīcijas. EP ziņotājs par šo
jautājumu bija Latvijas eiroparlamentārietis A.Pabriks.
Jāmin,
ka jūlijā EP
atbalstīja pirmo Eiropas Savienības (ES) un Kubas sadarbības
līgumu, iezīmējot
pagrieziena punktu abu pušu attiecībās.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/julija_jaunumi/kuba.html
7.
Jauni
antidempinga noteikumi darbavietu un ražošanas aizsardzībai ES
EP
novembrī atbalstīja stingrākus ES noteikumus, kuru mērķis
ir pasargāt ES darbavietas un uzņēmumus no negodīgas
tirdzniecības prakses, kādu īsteno valstis, kas pārmērīgi
iejaucas ekonomikas darbībā.
Jaunie ES noteikumi ir pirmie pasaulē, kas tirdzniecības partneriem
un ražotājiem ārpus ES nolūkā novērst dempingu liek ievērot
starptautiskos darba un
vides standartus.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/okt_jaunumi/antidempings.html
8.
Pārredzami gāzes piegādes līgumi
EP
septembrī apstiprināja jaunus noteikumus, lai, saskaroties ar gāzes
piegādes krīzēm, ES valstis varētu iedarbināt īpašu pārrobežu
palīdzības mehānismu. Saskaņā ar regulu, prioritāte būs
pietiekama gāzes piegāde mājsaimniecībām, centralizētās
apkures iekārtām un tādiem būtisku sociālu pakalpojumu
sniedzējiem kā, piemēram, slimnīcām. Krīzes skarta dalībvalsts
varēs iedarbināt varēs aktivizēt solidaritātes mehānismu un
lūgt palīdzību citām valstīm.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/septembra_jaunumi/gaze.html
Drošība
9.
Eiropas Parlaments atbalstījis vairākus noteikumus cīņai pret
terorismu un drošības stiprināšanai ES:
-
Jauni ES pretterorisma
noteikumi. Lai
cīnītos ar pieaugošajiem draudiem, ko rada ārvalstu kaujinieki,
kuri terorisma nolūkos pārvietojas starp dažādām konfliktu
zonām, kā arī tā dēvētie “vientuļie vilki”, kuri plāno
“solo uzbrukumus”, EP februārī atbalstīja jaunos ES
pretterorisma noteikumus. Līdz ar jauno pretterorisma direktīvu ir
atjaunināts ES noteikumu “ietvars” par teroristu nodarījumiem
un paplašināta noteiktumu darbības joma, iekļaujot jaunus
draudus. Tāpat EP apstiprināja
arī jaunus noteikumus, lai pastiprinātu pārbaudes uz ES ārējām
robežām nolūkā uzlabot ES iekšējo drošību.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/febr_jaunumi/pretterorisma.html
-
Pārskatīta
ES šaujamieroču direktīva, lai novērstu nepilnības drošības
jomā. EP martā
atbalstīja pārskatīto ES šaujamieroču direktīvu, kas paredz
stingrāku kontroli
pār “tukšo patronu” ieročiem un neadekvāti dezaktivētiem
ieročiem, kādus izmantoja Parīzes teroraktos, pienākumu ES
valstīm nodrošināt licenču izsniegšanas un atjaunošanas
uzraudzības sistēmu, kā arī nodrošināt informācijas apmaiņu.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/mar_jaunumi/ieroci.html
Jāpiebilst, ka septembrī EP
izveidoja īpašo komiteju terorisma jautājumu izpētei (TERR),
lai identificētu pretterorisma pasākumu un politikas trūkumus ES.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/septembra_jaunumi/terorisms.html
10.
Drošākas
un viedākas Eiropas robežas
Oktobrī
EP atbalstīja
vienotas elektroniskas sistēmas izveidi, kas paātrinās pārbaudes
uz Šengenas zonas ārējām robežām un reģistrēs visus trešo
valstu ieceļotājus. Jaunajā ieceļošanas/izceļošanas sistēmā
(IIS) tiks reģistrēta informācija (vārds, pirkstu nospiedumi,
sejas foto, robežas šķērsošanas datums un vieta) par trešo
valstu pilsoņu ieceļošanu, izceļošanu vai lēmumu liegt
ieceļošanu.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/oktobra_jaunumi/entryexitsystem.html
BREXIT
Saistībā
ar “Brexit” procesu,
kur EP deputāti
kā vienu no prioritātēm nemainīgi uzsver vienlīdzīgu tiesību
ES pilsoņiem nodrošināšanu (tiesības ES pilsoņiem, kuri dzīvo
Lielbritānijā, un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES),
jāmin, ka EP decembrī
atzinīgi novērtēja ES un Apvienotās Karalistes kopīgo progresa
ziņojumu un aicināja uzsākt Brexit sarunu otro fāzi. Kopumā EP
līdz šim ir pieņēmis trīs rezolūcijas par Brexit sarunām –
5. aprīlī, 3. oktobrī un 13.decembrī. Tās izstrādāja Gija
Ferhofštata (ALDE,
Beļģija) vadītā EP
Brexit koordinācijas grupa.
Eiropas Parlamentam piederēs galavārds par Brexit sarunās panākto
vienošanos. Sarunas paredzēts beigt līdz 2019. gada marta beigām.
Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2017/decembra_jaunumi/brexitnew.html
Likumdošanas
process ES
Eiropas
Parlaments un ES Padome (tās
darbu 2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija),
kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (piemēram, ekonomikas
pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju
aizsardzībā u.c.), kas pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem
likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES
lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES
likumdošanas iniciators, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu
vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
