Dzirkstele.lv
Šī gada otrajā pusē inflācijai Latvijā vajadzētu samazināties, intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Vienlaikus viņš atzina, ka šogad varētu pieaugt iedzīvotāju ekonomiskā nevienlīdzība, jo daudziem ienākumi aug daudz straujāk nekā inflācija, kamēr citiem, pārsvarā Covid-19 krīzes skartajās nozarēs, ienākumi nepalielinās vai pat samazinās.
Lai mazinātu šo sociālo plaisu, kas rodas ekonomiskās nevienlīdzības dēļ, valstij būtu jāsniedz atbalsts, kam vairāk jāizpaužas nevis kā pabalstiem, bet kā instrumentiem, kurus var izmantot ienākumu gūšanai, skaidroja Kazāks. “Līdz ar to ir nepieciešams strādāt pie tām jau iepriekšējos gados iekavētajām lietām kā prasmju uzlabošana, lai cilvēki var nopelnīt vairāk un līdz ar to ir noturīgāki pret krīzi un cenu kāpumu, jo viņiem ienākumi tad var augt straujāk,” norādīja Latvijas Bankas prezidents.
Vaicāts, cik ilgi cenas turpinās celties, viņš vispirms atgādināja, ka neliela inflācija Eirozonā nav nekas nevēlams, bet tai vajadzētu būt 2% robežās. Pašreizējais 8-9% cenu kāpums gan esot pārāk straujš, tomēr, ņemot vērā, ka tā izcelsme skaidrojama ar ekonomikas atgūšanos no krīzes un straujo energoresursu cenu kāpumu, ir pamats domāt, ka pavasarī un vasarā inflācijas kāpuma temps mitēsies.
“Līdz ar to inflācijas tempiem no pašreizējiem 8-9% vajadzētu samazināties uz krietni zemākiem cipariem gada otrajā pusē,” prognozēja Kazāks.
Vienlaikus viņš mierināja, ka patlaban nav ne mazāko indikāciju, ka Latvijas ekonomikai draudētu līdzīga pārkaršana kā 2007.-2008.gadā, tomēr jebkurā gadījumā ir jāseko līdzi, vai ekonomiskais ražīgums aug pietiekami strauji un pieredzētais algu kāpums ir attaisnojams.
“Ja algu kāpums ir straujāks nekā ražīguma kāpums, tad ar laiku konkurētspēja tiek zaudēta, un tas var atkal ekonomisko izaugsmi sabremzēt,” brīdināja Kazāks.
Viņš atgādināja, ka šogad Latvijas ekonomiskās politikas galvenie izaicinājumi būs nesadrumstalot Latvijas ekonomiku mazās lietās – nezaudēt ilgtermiņa skatījumu.
Vaicāts par šī gada ekonomikas izaugsmes prognozēm, Kazāks atbildēja, ka Covid-19 omikrona paveida izplatīšanās dēļ tā būs nepastāvīga, saraustīta, taču kopējā izaugsme prognozējama 4% apmērā, kas viņa vērtējumā “nudien nav slikti”.
LETA
