Jaunā gada sākums tieši tāds arī ir, kā tajā dziesmā. Tikai pirmajos mirkļos baltajā lapā vien ieskicēti krāšņi salūtu ziedi, laimes un laba vēlējumi. Katrs tajā mēs vēl tikai rakstīsim savus vārdus, savas notis, atstāsim savas domas un pēdas. Gulbenes centrālajā skvērā pirms gadu mijas silti ap sirdi bija no prieka savu mīļo cilvēku acīs un ciešajiem apskāvieniem, kuros juti atbalstu un mierinājumu, ka gan jau labi būs! Toties izbrīnīja tas, ka novada domes jaunā vadība, atvadoties no vecā gada, saviem ļaudīm nespēja vai negribēja pateikt ne vārda. Vai nebija ko teikt? Garu monologu jau neviens negaidīja. Bet laimes un laba vēlējumus jaunajā gadā gan – kā cieņas apliecinājumu tautai. Kāds varbūt teiks, ka esmu vecmodīga, turēdamās pie tradīcijām. Bet šajā gadījumā nekādas novitātes arī nemanīju. Kad braucām uz pilsētas centru, kāds no manējiem iesaucās: “Nedomāju, ka Gulbenē ir tik daudz cilvēku!” Tikai krāšņi izgaismotajā centrālajā skvērā nekas īpašs nenotika. Vai gulbenieši un viņu ciemiņi bija atnākuši vien paraudzīties debesīs uz svētku salūtu? Vai kultūras darbiniekiem fantāzijas pietrūcis? Ja jau tik daudz cilvēku ir vienuviet, tad taču viņus varētu svētku noskaņās ar kaut ko nodarbināt. Varbūt tā domāju tikai es? Jau rit otrā darbdiena gadā, ko mēs jau iepriekš esam daudzinājuši kā Latvijas simtgades gadu. Kāds tas būs? Kas to lai zina. Šogad mūs sagaida dažādas izmaiņas, kas skars katra dzīves kvalitāti – gan naudas maciņā, gan veselībā, gan izglītībā, gan daudzās citās jomās. Premjera Jaungada uzrunā izskanēja pieņēmums, ka tuvojas “mazie treknie gadi”. Lai tā būtu! Bet vēl labāk būtu, ja tos izjustu ne vien Latvijas augstākā sabiedrība, bet arī pārējie. Jau pērnā gada nogalē izjutām cenu paaugstināšanos, bet arī šogad tā turpināšoties. Un diezin vai tas, ka veikalā varēsim nopirkt lētākus kartupeļus, gurķus un zemenes, atsvērs to, cik nāksies maksāt par degvielu, par citām precēm un pakalpojumiem. Tur tad arī izlīdzināsies minimālās algas pielikums. Un atkal būsim tur, kur esam. Līdz Latvijas simtgadei pietiekams ceļa gabals ejams. Kaut nu mēs šajā ceļā un arī turpmāk ar saviem darbiem un nedarbiem nepazustu!
