“Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks nākamā gada 12.jūnijā, bet vietējām pašvaldībām jau janvārī jāzina par vēlēšanu iecirkņu skaitu un vēlēšanu iecirkņu robežām, lai atbilstoši mājokļiem veidotu vēlētāju sarakstus,” pašvaldību vadītāju informatīvajā..
“Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks nākamā gada 12.jūnijā, bet vietējām pašvaldībām jau janvārī jāzina par vēlēšanu iecirkņu skaitu un vēlēšanu iecirkņu robežām, lai atbilstoši mājokļiem veidotu vēlētāju sarakstus,” pašvaldību vadītāju informatīvajā sanāksmē norādīja rajona vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale.
Salīdzinājumā ar tautas nobalsošanu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Eiropas Parlamenta (vēlēta augstākā pārstāvniecības institūcija ar varas un likumdošanas funkcijām) vēlēšanām paredzēts mazāk līdzekļu, tāpēc priekšsēdētāja pašvaldībām ieteica neveidot īpaši daudz vēlēšanu iecirkņu. Arī vēlētāju pārliecināšana par nepieciešamību piedalīties Parlamenta vēlēšanās un piesaiste konkrētam iecirknim būs pašvaldību uzdevums.
“Piemēram, ja cilvēks dzīvo Gulbenē, bet vēlas balsot Jaungulbenē, viņam vajadzēs attiecīgajai pašvaldībai rakstīt iesniegumu. Ikviens iedzīvotājs pirms vēlēšanām saņems paziņojumu par balsošanu. Problēmas radīsies tām personām, kas nav iekļautas iedzīvotāju reģistrā,” stāsta V.Kravale.
Trīs dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām notiks iepriekšēja balsošana. Tas nozīmē, ka personas, kuras nevarēs piedalīties balsošanā noteiktajā dienā, varēs balsot trīs dienas ātrāk. Skolās šajā laikā sākas izlaidumu laiks, nedrīkst tas traucēt vēlēšanu iecirkņu darbu.
“Saņemot vēlētāju sarakstus, pagastu vēlēšanu komisijai tie jāpārbauda, lai nebūtu “mirušo dvēseļu”. Katram vēlētājam paredzēts kārtas numurs. Lai darbs noritētu veiksmīgi, pašvaldībā jābūt vismaz vienam labam datoram. Vēlēšanu komisijas jāpārliecina, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanās darba būs pieckārt vairāk nekā tautas nobalsošanā. Vieglāk strādāt būs tām pašvaldībām, kurām ir informatīvā tiešsaiste ar rajona padomi un citām valsts iestādēm,” saka V.Kravale.
