“Viņš brīvi rīkojās ar krāsām un tēliem”, “viņš bija nabadziņš”, “nē, viņš nebija nekāds nabadziņš”, “viņš bija neformālis un tāpēc ir tuvs un saprotams jauniešiem arī šodien”, “viņš bija mazliet “pasists”, bet tādi jau ir tie mākslinieki”, “viņš bija talantīgs”! Tie ir tikai daži gulbeniešu domugraudi par Beļavā dzimušo izcilo latviešu mākslinieku Voldemāru Irbi (1893-1944), kuram 13.novembrī svinēsim 125 gadu jubileju. Aprunāts un apbrīnots par Irbīti tautā sauktais mākslinieks bija 7.februārī Gulbenes kultūras centrā, kur “irbiskā” stilā iekārtota un joprojām ir skatāma vietējās mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde un kur notika arī V.Irbes manierē veidotu pasteļgleznojumu izsole.
Pavisam tika izsolīti vairāk nekā 20 darbi. To autori – mākslas skolas pedagogi, kā arī citi vietējie mākslinieki, kuriem gleznošana ir hobijs. Izsoli vadīja Edijs Frīdenbergs, “mazas, melnas naudiņas” (simbolisko samaksu) par izsolītajiem darbiem lejkannā, lai varētu mākslu “laistīt”, iekasēja mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.
Izsolē liela atsaucība
Galvenie izsoles darbu pircēji bija mākslas skolas audzēkņi. Lūk, daži no viņiem: par 30 centiem vienu no gleznām iegādājās Jurģis Muižnieks, kurš pats mācās mākslas skolas 3.klasē un nodarbības apmeklē Lizumā; par 1 eiro izsolē pie mākslas darba tika Valters Vasiļjevs – Gulbenes mākslas skolas 4.klases skolnieks. Viņš par V.Irbi “Dzirkstelei” teica tā: “Man vienkārši viņš patīk!” Gulbenietis Dailis Kadils, kurš arī iegādājās vienu no izsoles darbiem, tikai pēc tam uzzināja, ka tā autore ir Gulbenes novada būvvaldes arhitekte Daila Putniņa. Dailis aicināja viņu parakstīties zem savas gleznas. “Šādi pasākumi varētu notikt biežāk,” viņš sacīja “Dzirkstelei”. “Negaidījām, ka visi mūsu darbi izsolē tiks pārdoti “uz urrā”,” “Dzirkstelei” teica redakcijas darbiniece Anna Ignatāne.
S.Dikmane sacīja, ka paveikts ir galvenais – tautā atkal jau ir nests pareizticīgā pacifista, baskāja un ārkārtīgi ražīgā mākslinieka Irbīša vārds, jo šis taču ir viņa jubilejas gads. “Viņš bija brīvs,” tie ir pirmie vārdi, kuri iešāvās prātā Gulbenes mākslas skolas direktorei, raksturojot V.Irbi.
10 gadus vecā Evelīna Upīte, kuras vairāki darbi ir skatāmi mākslas skolas audzēkņu “irbisko” darbu izstādē Gulbenes kultūras centrā, sacīja, ka V.Irbe ir bijis interesants cilvēks, kurš radījis daudzus skaistus mākslas darbus. Meitene lepojas ar to, ka viņa dzīvo Beļavas pagastā, kur dzimis izcilais mākslinieks. “Mēs, beļavieši, vienmēr panākam savu. Tādi esam,” sacīja E.Upīte.
14 gadus vecā lizumniete Kristīne Terēze Žeibe arī centusies gleznot, mācoties no V.Irbes: “Viņš māca domāt! V.Irbes uztverē pasaulei nav robežu, viss plūst…”
Mūsdienām tuvs mākslinieks
S.Dikmane “Dzirkstelei” uzsvēra, ka V.Irbe bija tuvs tautai un vienlaikus – augstākās raudzes mākslinieks. Viņš strādāja zibenīgi, jebkur un pārdeva savus darbus tiem, kam tie patika, “par mazām, melnām naudiņām”. “Viņš grāmatas izdeva par savu naudu (26 brošūras ar savām filozofiskajām pārdomām, piemēram, par to, „Kamdēļ cilvēkam rodas ļaunums no cilvēka”). Viņa darbi ir arī Valsts mākslas muzejā. Viņa darbus atzinīgi vērtēja latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējs Vilhelms Purvītis (1872-1945). Viņam Irbītis savus darbus padeva “pa durvju šķirbu”, jo Purvītis jau bija smalks vīrs,” sacīja S.Dikmane. Viņai Irbītis, kurš nemaz negribēja būt “smalks vīrs”, ir tuvs un saprotams. Zīmīgi, ka gleznošanu Irbītis ir mācījies pie novadnieka Jūlija Madernieka. Irbīša personību raksturo tādi vispārzināmi vēsturiski fakti par viņu: nesekmības dēļ trīs gadus pavadījis vienā klasē; bijis kvēls burlaku romānu lasītājs; bija ieskatījies kaimiņu meitenē, bet nelaimīgi, tāpēc aizbēdzis uz Rīgu; ceļoja, apmetoties pareizticīgo klosteros, bija reliģiozs; atteicās dienēt armijā, jo nevēlējās šaut uz cilvēkiem; vienmēr staigājis basām kājām, bijusi gara neķemmēta bārda, vienmēr mugurā melnam mētelim līdzīgs apģērbs; bijis veģetārietis, nelietojis alkoholu; mazgājies tikai reizi gadā pirms Lieldienu dievkalpojuma. Irbītis savā mūžā vairākkārt atzīts par garīgi nepilnvērtīgu, uzskatīts par jocīgu, tāpēc viņam bija grūti atrast legālu darbu un noturēties tajā. Tāpēc viņš bija vēl jo brīvāks, pelnīja pats ar savu mākslu un dzīvoja, kā vēlējās. Arī Gulbenes mākslas skolas audzēkņu darbiem, kas tapuši V.Irbes manierē, dots kopīgs nosaukums “Tu neesi nekāds cilvēks, tu esi putns”.
Mākslas skola vasarā turpinās pasākumu sēriju “zem V.Irbes zvaigznes” – notiks mākslas plenērs un mākslas konkurss.
