Dažādu sabiedrības grupu un organizāciju pārstāvji no Gulbenes un Alūksnes rajona un pilsētas piedalījās seminārā, tajā runāja par jēdzieniem, kas veido integrētas sabiedrības pamatu.
Dažādu sabiedrības grupu un organizāciju pārstāvji no Gulbenes un Alūksnes rajona un pilsētas piedalījās seminārā, tajā runāja par jēdzieniem, kas veido integrētas sabiedrības pamatu.
Seminārus 13 Latvijas pilsētās gada nogalē organizē īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar ANO Attīstības programmu.
“Semināra uzdevums ir radīt izpratni par dažādo sociālo grupu integrācijas veidiem un veicināt dialogu starp dažādām auditorijām, izsakoties par aktuālām tēmām,” stāsta semināru vadītāja sabiedrības procesu veicināšanā Ausma Pastore.
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta darbiniece Sintija Šmite semināra dalībniekiem skaidroja integrētas sabiedrības būtību, prioritāros virzienus, izglītības, valodas, kultūras nozīmi integrētā sabiedrība, kā arī tās politikas plānošanu un īstenošanu.
“Šobrīd aktīvi notiek trīs galvenie pētījumi par to, kāda ir pašvaldību darbība integrācijas veicināšanā, iedzīvotāju aptaujas rezultātu apkopošana par integrētu sabiedrību un masu informācijas līdzekļu iesaisti integrētas sabiedrības veidojuma skaidrošanā un iecietības veicināšanā,” norāda S.Šmite.
Semināru koordinatore Sandra Martinsone, pārstāvot ANO Attīstības programmu, akcentēja zināšanu apmaiņas nozīmi integrācijas procesā.
Dalībnieki semināra sesijas pirmajā daļā ar dažādu vārdu palīdzību centās izprast jēdzienu “integrēta sabiedrība” un skaidroja tās mērķus ikdienā, kā arī izteica gatavību pastāstīt par praktisko pieredzi, kurā izpaužas kāda no integrācijas pazīmēm. Starp vietējo plašsaziņas līdzekļu, pašvaldību sabiedrisko attiecību speciālistiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem risinājās diskusijas par sabiedrības neviendabīgumu, informācijas telpas atvērtību, sadarbības formām, labiem un sliktiem piemēriem praksē un citiem jautājumiem.
