Augsti
kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē
uzņēmumu,
īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo
Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu
un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba
vietu veidošanos.
Darbaspēka
pieejamības jautājums Latvijā kļūst arvien aktuālāks.
Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka turpmākajos gados situācija
kļūs vēl saspringtāka. Latvijā netrūkst cilvēku, taču
vērojams izteikts darbinieku ar atbilstošām prasmēm trūkums
Latvijas saimnieciskās aktivitātes centros.
Lai
vidējā termiņā nodrošinātu sabalansētu darba tirgus un
ekonomikas attīstību,
Ministru kabinets šā gada 20. februārī apstiprināja
profesiju
sarakstu, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un
kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot
atvieglotus nosacījumus, noformējot darba atļaujas gadījumos, ja
darbam Latvijas Republikā šajās profesijās tiek uzaicināti trešo
valstu pilsoņi.
Profesiju
saraksts veidots:
* izmantojot
EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu;
* identificējot
profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka
iztrūkumu (darba devēju aptauja);
* prognozējot,
kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks
darbaspēka trūkums.
Vienlaikus
saraksts
veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji
piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi
samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.
Profesiju
sarakstā iekļautas 237 profesijas/specialitātes
(pārstāv Profesiju klasifikatora 1.-3.pamatgrupu), t.sk.:
* zinātnieki,
fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, statistiķi – 49 profesijas;
* informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālisti – 51 profesija;
* apstrādes
rūpniecības speciālisti – 85 profesijas;
* elektrotehnoloģijas
un elektrotehnikas un būvniecības jomas speciālisti – 36
profesijas;
* finanšu
analīzes jomas un pārvaldes vecākie speciālisti – 7
profesijas;
* zvejas
kuģu vadīšanas jomas speciālisti – 2 profesijas;
* gaisa
kuģu piloti un tehniskās apkopes jomas speciālisti – 7
profesijas.
Profesiju
sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti šādi
atvieglojumi:
* ja
nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti – minimālais
atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu
Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2
(pašreizējā koeficienta 1.5 vietā);
* itos
gadījumos – ārvalstnieku
varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā
reģistrēta vismaz 10 darba dienas
(pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).
MK
noteikums neparedz cita veida atvieglojumus. Līdzšinējie
nosacījumi reglamentētajām profesijām (t.sk. valodas zināšanas,
attiecīgi sertifikāti u.tml.) paliek spēkā.
Detalizēti
ar MK noteikumiem “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās
prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas
Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki” var iepazīties
Ministru
kabineta tīmekļa vietnē.
2016. gadā
tika izsniegtas 677 darba atļaujas ārzemniekiem, kas nodarbināti
MK noteikumu projekta pielikumā iekļautajās
specialitātēs/profesijās. Paredzams,
ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies, jo
primāri atvieglojumi vērsti uz to, lai tiktu paātrināts darba
atļauju noformēšanas process ārzemniekiem, kurus plānots
nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba
devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus.
Lai
palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM sadarbībā ar Izglītības
un zinātnes ministriju (IZM) plāno arī ilgtermiņa pasākumus
vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai,
kas sevī ietvertu darba ņēmēju apmācības nozarēs
iztrūkstošajās profesijās; sadarbībā
ar Labklājības ministriju, IZM, kā arī pašvaldībām 2018. gada
maijā tiks aktualizētas darba tirgus attīstības prognozes un
saskaņoti risināti jautājumi par darbaspēka iekšējo ģeogrāfisko
mobilitāti (mājokļu pieejamību) un par izglītības sistēmas
attīstību, īpaši uzmanību pievēršot profesionālās vidējās
izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstībai; EM ir
iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā ar mērķi
atvieglot Latvijā augstāko izglītību ieguvušo ārzemnieku
iesaisti darba tirgū; savukārt Ārlietu ministrija uzsākusi darbu
pie Diasporas likuma izstrādes ar mērķi atvieglot aizbraukušo
tautiešu atgriešanos.
Kā
zināms, 2017. gada 2. februārī Saeima galīgajā
lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp arī
vairākus Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus ar mērķi
atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem
nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku
darbaspēka trūkumu.
Veicot
grozījumus Imigrācijas likumā, radīti trīs nozīmīgi risinājumi
augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu
dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka
piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem
strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
ES
zilā karte ir Eiropas Savienības līmenī ieviesta
termiņuzturēšanās atļauja augsti kvalificētam darbaspēkam no
ne Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas
tiem sniedz vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā
līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām. Sīkāk ar Eiropas
Savienības zilās kartes nosacījumiem aicinām iepazīties
www.apply.eu
un www.pmlp.gov.lv.
Sīkāk
par darba atļauju noformēšanas procesu, noformējot
termiņuzturēšanās atļaujas, var uzzināt
http://workinlatvia.liaa.gov.lv/
(angļu valodā).
