“Vēlēšanas
Itālijā ir kārtējais piemērs tam, kā populisti un eiroskeptiķi
ir guvuši ļoti lielu sabiedrības atbalstu, jo līdzšinējās valdības nav
spējušas sniegt sabiedrībai pieņemamus risinājumus valstī pastāvošajām
problēmām. Atšķirīgie uzskati par Eiropas Savienības lomu Itālijas
iekšējo problēmu risināšanā, visticamāk vājinās
Eiropas Savienību kopumā, turklāt nav arī skaidrs, kāda būs Itālijas
turpmākā pozīcija attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju,
kas nenoliedzami ir negatīvs signāls Baltijas reģionam.
Provizoriskie
vēlēšanu rezultāti Itālijā ar bažām liek raudzīties uz koalīcijas
veidošanas procesu, jo sarunas
būs ilgas un sarežģītas. Sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem
spēkiem Silvio Berluskoni paspārnē acīmredzot nepietika tādu argumentu
un pārliecināšanas spēju kā Sebastianam Kurcam Austrijā, lai sabiedrību
noskaņotu par labu sev.
Viens
no galvenajiem Itālijas priekšvēlēšanu aģitācijas tematiem bija bēgļu
krīze un Eiropas Savienības
politika šajā jautājumā. Fakts, ka no Romas uz valsts dienvidiem visos
vēlēšanu apgabalos uzvarējusi “Piecu zvaigžņu kustība”, liecina, ka
bēgļu krīze ne tuvu nav atrisināta, lai arī ir šķietami pieklususi. Tas
vēlreiz apliecina, ka arī Eiropas Savienībai
ir jāīsteno aktīvāka ārpolitika patvēruma meklētāju izcelsmes valstīs.
Vēlēšanu
rezultāti savā ziņā ir sākums iekšējai Itālijas sašķeltībai, un nevar
izslēgt tālāku domstarpību
padziļināšanos starp valsts dienvidiem un ziemeļiem. Tas savukārt var
negatīvi ietekmēt Eiropas Savienību kopumā, jo Itālija ir viena no
vadošajām Eiropas Savienības ekonomikām. Brīdī, kad Itālija ieņems
opozicionāra lomu Eiropas Savienībā, kopienas ideja
būs apdraudēta. Jau tagad ir skaidrs, ka sarunas par nākamā Eiropas Savienības budžeta sastādīšanu būs smagas.”
