Tirzas kultūras namā 29.novembrī pulksten 22.00 pusotru stundu dziedās “Talantu fabrikas” dalībnieks Arvis Rekets. Gulbenes rajonā viņš uzstāsies pirmo reizi.
Tirzas kultūras namā 29.novembrī pulksten 22.00 pusotru stundu dziedās “Talantu fabrikas” dalībnieks Arvis Rekets. Gulbenes rajonā viņš uzstāsies pirmo reizi.
“Nesen viņš ierakstījis kompaktdisku “Kājas gaisā, galva lejā”. Mums Arvis solīja dziedāt par mīlestību, meitenēm un zemenēm. Apvienojot šīs trīs lietas, koncertam vajadzētu izdoties. Par to interesējas ne tikai Tirzas, bet arī kaimiņpagastu jaunieši,” stāsta Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte.
Arvis Rekets ir dzimis 1981.gada 16.novembrī. Dziedāt viņš sācis divu gadu vecumā, kad mamma viņu aizvedusi uz ansambli “Mazputniņš”. Četru gadu vecumā sācis mācīties klavierspēli. Vēlāk Rīgas Doma kora skolā apguvis diriģēšanu, bet par diriģentu nekļuvis. Bijis brīdis, kad ar mūziku nenodarbojies vispār, bet 1998.gadā pastāvīgi sācis mācīties spēlēt sintezatoru, ziedojot tam pat līdz 14 stundām dienā.
“Es nākotni nezīlēju, bet radu. Pašlaik nodarbojos tikai ar mūziku. Domāju, ka varēšu ar to nopelnīt sev iztiku. Ja cilvēks strādā, tad var nopelnīt. Dziesmas rakstu tikai latviski, lai gan mana attieksme pret dziedāšanu svešvalodās ir pozitīva. “Talantu fabrikā” man nebija problēmu dziedāt arī krieviski,” saka Arvis, kurš no galvas zina apmēram 800 dziesmu melodijas.
Puisim nepatīk konkursi. Vienīgais, kurā viņš esot piedalījies, bijis zīmēšanas konkurss. Pirmajā “Talantu fabrikā” pavadīto laiku Arvis nenožēlo, jo tas bijis labs starta punkts. “Es esmu Arvis Rekets, nevis fabrikants Rekets,” viņš piebilst.
Arvis labi spēlē basketbolu un futbolu, brīvajā laikā daudz lasa. Viņa mīļākie rakstnieki ir Emīls Zolā, Aleksandrs Grīns, Hanss Fallada un citi. Puisis labprāt klausās klasisko roku, piemēram, “Toto”, “Pink Floyd”, “Chicago”, bet ideālu, kurus viņš gribētu atdarināt savā mūzikā, nav. Arvis ir bijis ASV, Kanādā, apceļojis lielāko daļu Eiropas. Dziedātājs labprāt uzspēlē zolīti un dodas makšķerēt, bet par lielāko gardumu uzskata kūpinātus vistu stilbiņus.
