Sestdien, 29.novembrī, Preiļu kultūras centrā notiks Tautas partijas 6.kongress ar moto “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību”.
Sestdien, 29.novembrī, Preiļu kultūras centrā notiks Tautas partijas 6.kongress ar moto “Ceļā uz pilsonisku sabiedrību”. Kongresa darba kārtībā paredzēts Tautas partijas priekšsēdētāja Ata Slaktera ziņojums par politisko situāciju valstī, kā arī vairāku politiķu darba pārskati. Uzstāsies arī 8.Saeimas deputāts no Tautas partijas
Māris Kučinskis.
Nesen viņš viesojās Gulbenē un piekrita sarunai ar “Dzirksteli”. Galvenais jautājums bija nākamā gada budžets. M.Kučinskis uzsvēra, ka naudas līdzekļu iedalīšanā reģioniem spilgti izpaužas premjera attieksme, iedalot pilsētu vadītājus “mūsējos un nemūsējos”. Vidzemē pilsētu vadītāju vidū ir “pārāk daudz Tautas partijas pārstāvju”, tāpēc šobrīd situācija neesot labvēlīga.
Slimnīcas nonāks
dilemmas priekšā
“Nākamajā gadā būs problēmas. Jāņem vērā tas, ka dārgāka kļūs apkure, elektrība. Sociālajā jomā visvairāk sajutīs triecienu, tā ir arī veselības aprūpe. Arguments, ka lielākas kļuvušas algas, nelīdzēs brīdī, kad slimnīcām būs jāmaksā par apkuri, par dārgākām zālēm. Tajā brīdī slimnīcas būs dilemmas priekšā – maksāt mediķiem algas vai atmaksāt parādus,” saka M.Kučinskis.
Viņš pieļauj, ka nākamgad sabiedrībā palielināsies sociālā spriedze. Taču nekādā gadījumā nedrīkstētu eksperimentēt ar ģimenes ārstiem, jo “šobrīd ir nostiprinājies esošais veselības primārās aprūpes modelis”.
M.Kučinskis uzsver, ka “Latvija nav nekāds izmēģinājumu poligons, kur ik pēc gada var sākt jaunu eksperimentu”.
Vairāk naudas bezdarbnieku mācībām
Nākamā gada budžetā nav atradusies nauda daudzu sociālās rehabilitācijas jautājumu risināšanai, taču ir palielināti līdzekļi bezdarbnieku apmācībai, jo to prasa Eiropa.
“Jautājums ir par bezdarbnieku apmācības kvalitāti. Šobrīd tā ir zem katras kritikas. Tur nepietiks ar vienas augstas amatpersonas atlaišanu. Jāmaina pieeja. Ja amatpersonas kritizē uzņēmējus, kas neziņo par vakantajām darba vietām, tad ir dīvaina sajūta. Pasaulē nostādnes ir citas. Vispirms pie uzņēmēja interesējas, kas viņam ir nepieciešams. Un tikai pēc tam plāno, ko un kā apmācīt,” saka M.Kučinskis. Viņš pauž, ka bezdarbnieku apmācībai izmantos arī Eiropas naudu. Ir bažas, ka tā “tiks izkaisīta”.
M.Kučinskis nobažījies, ka pagaidām Latvijā neviens nevar pateikt, kā notiks Eiropas naudas paņemšana. Nav shēmas. Ir radītas apmēram 400 jaunas darba vietas cilvēkiem, kas nodarbosies ar šiem jautājumiem. Taču nav pieredzes. Nav līdzfinansējuma un nav arī apgrozības līdzekļu darbībai ar Eiropas naudu. M.Kučinskim liekas, ka šī situācija ir bīstama.
Neaizsargātajiem iedzīvotājiem būs grūti
M.Kučinskis saka, ka Latvijā turpinās uzplaukums uzņēmējdarbībā. Taču, pēc viņa domām, valstij vairāk jādomā par palīdzību maznodrošinātajiem.
“Pensiju indeksācija, kā prātīgi komentē pensionāri, apmaksās tikai dvieļu žāvētāju maksas paaugstinājumu pēc apkures tarifa palielināšanās. Un neko vairāk. Valdība gan ļoti lepojas ar pensiju indeksāciju. Liels cilvēku daudzums nākamgad jutīs, ka dzīvot kļūst grūtāk, nevis labāk. Bet vajadzētu būt otrādi. Latvija stājas Eiropas Savienībā, valsts virzās uz priekšu,” saka M.Kučinskis.
Viņš klāsta, ka “valdība var būs labāka vai sliktāka”, bet ekonomika tāpēc neapstājas. Taču esot skumji apzināties, ka veselības aprūpe ir pasludināta par nākamā gada prioritāti. Patiesībā gaidāma krīze.
Pret nepareiziem lēmumiem ir jācīnās
“Ja Saeimā izcīnīsim medikamentiem piecu, nevis deviņu procentu pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā jau būs liela uzvara. Pirms iejaucās premjers ar finanšu ministru, visi Saeimā simtprocentīgi balsoja par piecu procentu PVN, arī “Jaunais laiks”. Taču situācija mainījās, kad premjera partija saņēma norādījumu – vajagot deviņu procentu PVN medikamentiem. Taču sabiedrības spiediena rezultātā būs pārbalsošana. Būs piecu procentu PVN,” saka M.Kučinskis.
Viņš saka, ka “šis ir pozitīvs piemērs”, kad, nestāvot malā, bet aktīvi darbojoties, var panākt pozitīvas izmaiņas.
Biedē centralizācijas tendence reģionos
M.Kučinskis saka, ka ir uztraukts par centralizācijas tendences pastiprināšanos reģionos. “Pašvaldībām vēl jācīnās par to, kādas būs izmaiņas Pašvaldību likumā. Ir daži projekta varianti, kas parādījušies atklātībā. Tie paredz, ka ministrs jebkuru pašvaldības vadītāju varēs atlaist no darba. Bet pašvaldība ir cilvēku tiešākais palīgs un atbalsts,” saka viņš. M.Kučinskim ir nepieņemama vēlme samazināt pašvaldību tiesības.
“Vai kāds no centra var visu labāk redzēt nekā uz vietas? Eiropas fondu sadales shēma arī norāda, ka visgudrākie cilvēki ir Finanšu ministrijā, kas redzēs, kā reģioniem attīstīties. Taču Latvijas plānotais mērķis ir visas teritorijas vienlīdzīga attīstība. Šobrīd ir nenormāla situācija, ka par vienu un to pašu darbu Rīgā atalgo pat trīsreiz vairāk nekā reģionos. Īstenojot centralizāciju, šī tendence var palielināties,” saka M.Kučinskis.
Pagaidām izmaiņas Pašvaldību likumā izstrādā darba grupās. Šogad projekta varianti būtu jāsāk apspriest Saeimā. M.Kučinskis saka, ka arī vietējām pašvaldībām jāseko līdzi aktivitātēm un jāiebilst, ja kaut kas notiek nepareizi.
“Valmieras domes priekšsēdētāja krēslā pavadītie gadi ir viesuši pārliecību, ka Vidzemes pilsētu vadītāji var cits uz citu paļauties, var rēķināties ar atbalstu. Pašvaldībām ir jābūt kā ekspertiem, kā katalizatoriem. Ja kaut kas ir nepareizi, neloģiski, ir jāsauc skaļā balsī un jāaicina palīgā sabiedrība. Varbūt kādam liekas, ka no kabineta Rīgā labāk redzams, kas notiek pašvaldībā vai skolā, bet tā nav,” saka M.Kučinskis.
Bērnu jautājumus valdība risina haotiski
M.Kučinskis piesardzīgi izsakās par skolu optimizāciju. “Dīvaini izskatās, ka valsts kļūst arvien bagātāka, bet līdzekļu paliek arvien mazāk. Paradokss,” saka viņš. Runājot par skolu optimizāciju, deputāts prāto, ka jābūt uzmanīgiem, jo, “kaut ko mainot, vienas problēmas vietā var iegūt trīs jaunas”.
“Kas attiecas uz bērnu lietām, šķiet, ka Latvijas Pirmā partija manipulē ar šo jautājumu. Nezinu, kāpēc. Ja kaut kur ir problēma, tad to pasniedz par visas Latvijas problēmu. Piedāvā likvidēt visus bērnunamus un bērnus atdot ģimenēm. Šīs idejas, ieskaitot bērnu pūriņu veidošanu, izskatās pēc populisma. Meklē iemeslu popularitātei. Tas ir tikpat bēdīgi, kā skatīties bērnu izmantošanu reklāmās,” saka M.Kučinskis.
