Ir sācies ugunsnedrošais periods visā valsts teritorijā, kura
laikā jāievēro drošības pasākumi. Cik tas ir svarīgi, liecina jau pirmie
meža ugunsgrēki.
“Šis laiks ir visbīstamākais, jo kūlas dedzinātāji
ir sarosījušies. Meža ugunsgrēki jau ir bijuši – pagājušajās brīvdienās
dega jaunaudzes Rankas pagastā, kas ir virsmežniecības Lejasciema
nodaļas un Gaujienas nodaļas teritorijā. Kā redzams, jaunaudzēs uguns
tikusi no kūlas dedzināšanas,” uzsver Ziemeļaustrumu virsmežniecības
inženieris ugunsapsardzības jautājumos Pēteris Drozdovs.
Viņš
atgādina, ka bez saskaņošanas ar “Valsts meža dienesta” darbiniekiem nav
atļauts dedzināt atkritumus un koksnes ciršanas atkritumus, kurināt
ugunskurus, kā ari veikt citas darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Līdz
ar ugunsnedrošo periodu sākas dežūras ugunsnovērošanas torņos. Tāpat kā
pagājušajā gadā dežūras tiek nodrošinātas 13 torņos virsmežniecības
teritorijā Gulbenes, Alūksnes, Apes, Smiltenes un Valkas novadā, bet
pavisam ir 19 torņi. Diemžēl visi torņi nav tādā tehniskā kārtībā, lai
tajos droši varētu atrasties dežurants.
“Sevišķi kritiskā stāvoklī ir
Dārzciema tornis Gaujienas pagastā un ugunsnovērošanas tornis
Stāmerienas pagastā, kā arī tornis Sinolē Lejasciema pagastā. Tāpat
dežūrām neizmantos Bejas, Vijciema un Palsmanes ugunsnovērošanas torņus.
Ar 13 torņiem var nodrošināt meža ugunsapsardzību visā teritorijā,”
stāsta P.Drozdovs.
2017.gadā neviens tornis netika rekonstruēts, bet
šogad ir uzstādīts jauns ugunsnovērošanas tornis Zeltiņu pagastā, kas
vēl nav nodots ekspluatācijā. Dežuranti saziņai izmanto rācijas vai
telefonus, lai ziņotu par pamanītiem dūmiem operatīvajam dežurantam.
Kad ir noteikta dūmu izcelšanās vieta, tiek sūtīts darbinieks
pārbaudīt, vai degšana ir bīstama. Smiltenes un Lejasciema puses
apkārtnes mežos ir lielāka ugunsbīstamība, jo tur ir sausāks. Mežziņu
aprīkojums liesmu dzēšanai ir mugursoma un smidzinātājs, kurā ir 25
litri ūdens. Savukārt meža dzēšanai atbilstoša tehnika ne visur var
iebraukt, tāpēc talkā ar savu tehniku nāk lauksaimnieki,” norāda
P.Drozdovs.
Par laimi,
lietaino laikapstākļu dēļ pagājušajā gadā bijis maz meža ugunsgrēku –
13, no kuriem 4 valsts un 9 privātajos mežos, kuros izdeguši 3,4 hektāri
meža.
“Pērn pirmais meža ugunsgrēks bija 27.aprīlī Virešu pagastā, bet
visvairāk mežs dedzis 8. un 9.maijā Lejasciema, Stāmerienas, Stradu un
Rankas pagastā, Smiltenes novada Blomes pagastā bijuši pat 3 ugunsgrēki.
Tiesa, degšanas platības nav bijušas lielas – no 0,001 līdz 1,05
hektāriem. Maijā bijuši vēl 3 ugunsgrēki, bet jūnijā un jūlijā – pa
vienam, pēdējais – 23.jūlijā,” komentē P.Drozdovs.
Viņš uzsver, ka
galvenais meža ugunsgrēku cēlonis ir kūlas dedzināšana, turklāt
novērots, ka karstā laikā cilvēku aktivitāte ir lielāka. Jūlijā, kad
temperatūra tuvojas plus 30 grādu atzīmei, tika dedzināti zari. Uz
jautājumu, kāpēc izvēlēts tāds laiks, saņemta atbilde, ka tieši tādā
laikā vislabāk deg.
Nevar noliegt, ka daudzi kūlu dedzina apzināti.
Diemžēl to ir grūti pierādīt. Mūsu dienestam nav tiesību pratināt vai
meklēt potenciālos vainīgos. Savukārt policijai vajag pierādījumus, bez
tiem netiek uzsākta izmeklēšana. Ar aizdomām nepietiek, bet neviens
dedzinātājs labprātīgi neatzīstas,” secina P.Drozdovs.
Policijai par
ugunsgrēku tiek ziņots, ja mežam ir nodarīti zaudējumi. Pērn īpašnieku
vai tiesisko valdītāju iesniegtie zaudējumi meža ugunsgrēku rezultātā
bijuši 2677,44 eiro.
