Trešdien,
2. maijā Eiropas Komisija (EK) prezentēja savu priekšlikumu
Eiropas Savienības (ES) budžetam 2021. – 2027. gadam.
Inese
Vaidere
(ETP grupa), kura ir vienīgā Latvijas deputāte Eiropas Parlamenta
Budžeta komitejā, komentējot priekšlikumu uzsver: “Eiropas
Komisija piedāvā palielināt dalībvalstu iemaksas no šobrīd
esošajiem 1.03% līdz 1,11% no nacionālā kopienākuma. Tas ir
krietni mazāk, nekā tas, ko prasījām Eiropas Parlamentā. Mēs
vēlamies šīs iemaksas palielināt līdz 1,3% no katras valsts
nacionālā
kopienākuma,
lai vismaz daļēji nosegtu “robu”, ko darīs Lielbritānijas
izstāšanās. Lielāks ES budžets nozīmē arī lielāku
finansējumu Latvijai, šis pērno gadu princips uz mums turpinās
attiekties”.
EP
deputāte skaidro, ka ES daudzgadu budžetu, gluži kā jebkuru citu
bilanci, veido ienākumu un izdevumu sadaļa. Lai nodrošinātu
pienācīgus ienākumus, EK ierosina ieviest trīs jaunus nodokļus,
kas varētu nosegt līdz pat 22% no visiem ES kopējiem tēriņiem.
Tie būtu kopējais
konsolidētais uzņēmumu ienākuma bāzes nodoklis, nodoklis
no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, kā arī
nepārstrādātās plastmasas atkritumu nodoklis.
“Atbalstu
priekšlikumu jaunajiem nodokļiem, tomēr ir jārūpējas, lai šīs
izmaksas netiktu pārnestas uz patērētājiem. Piemēram, nodokli,
par nepārstrādātajiem plastmasas atkritumiem būtu jāmaksā
ražotājiem. Tas ražotājus motivētu videi nedraudzīgus
iepakojumu apjomus ievērojami samazināt, bet valstij – ieviest jau
sen tik nepieciešamo plastmasas pudeļu depozīta sistēmu”,
skaidro I. Vaidere.
Attiecībā
uz plānoto izdevumu sadaļu, EP deputāte ir sarūgtināta par
priekšlikumu par 7% samazināt finansējumu kohēzijas politikai, 5%
lauksaimniecībai un 4% tiešajiem maksājumiem. “Uzskatu, ka
taupīt vajadzētu uz administrācijas, nevis kohēzijas vai
lauksaimniecības rēķina. Ja tomēr kohēzijas finansējums ir
jāsamazina, tad jādomā, par konkrētu neefektīvu programmu
izbeigšanu”, skaidro deputāte.
I.
Vaidere ir gandarīta, ka budžeta
priekšlikumā iekļauts arī viņas aicinājums atbalstīt
pētniecību un inovācijas, kā arī divreiz palielināt līdzekļus
jauniešu atbalsta programmai Erasmus+.
“Nākamajos
septiņos gados par prioritāti esam noteikuši arī
Eiropas drošību, kurai paredzēts tērēt 2 miljardus eiro gadā.
Eiropai
ir jāspēj radīt
droša kibertelpa un jāturpina padziļināt militārā sadarbība ar
mūsu partneriem”, uzsver deputāte.
EP
deputāte uzsver, ka tagad atbildība
ir nacionālo valdību pusē, kurām būs jālemj par Komisijas
budžeta priekšlikumu. “Ceru, ka mūsu valdība pratīs aizstāvēt
Latvijas intereses, neraugoties uz to, ka ir pirmsvēlēšanu laiks.
Tas, par kādu daudzgadu budžetu tiks nolemts, lielā mērā
noteiks, kā dzīvosim pēc 2020.gada”.
