Ja labi iet, nevar parakstīt, bet, ja šā vai tā, tad gribas uzrakstīt un pastāstīt par šo vai to. Starp taisīšanos un izdarīšanu ir milzīga starpība, tāpēc ķērāmies pie papīra.
Ja labi iet, nevar parakstīt, bet, ja šā vai tā, tad gribas uzrakstīt un pastāstīt par šo vai to. Starp taisīšanos un izdarīšanu ir milzīga starpība, tāpēc ķērāmies pie papīra.
Laime viegli panesama katram, bet māka panest ar cieņu postu, piešķirta nedaudziem. To nedaudzo skaitā ir veci pensionāri, kas “lepojas” ar savu pensionāra stāžu gadu desmitos.
Tā mēs, Madonas rajona Cesvaines pagasta ar lauku teritoriju Kraukļu krejotavas pensionāri, 27.novembrī devāmies uz Gulbeni nomainīt šofera braukšanas apliecību, bet nokļuvām nelaimē. Iepildījām 25 litrus degvielas, bet tad mūsu žigulītis sāka nevis ripot, bet lēkāt. Tavu nelaimi, līdz Gulbenei tālu, bet mājas – vēl tālāk. Lūzām palīdzību garāmbraucējiem, jo pēc mašīnas remontēšanas un pāris stundu salšanas bijām palikuši vāji gan garā, gan miesās. Diemžēl neviens nevēlas sniegt palīdzīgu roku veciem un trūcīgiem cilvēkiem. Beidzot, paskrējis garām, apgriezās atceļā īsts latviešu vīrs – gan augumā, gan valodā. Apskatot visu un redzot, ka paši vairs neesam darba darītāji, ne vārda neteicis, izņēma no kabatas savu mobilo telefonu: “Tev, Jāni, tūlīt jāatbrauc, te ceļa malā zaļā žigulī ar numuru 25 – 39 divi vecīši salst. Pasteidzies!” Ar to saruna bija cauri, un, mums pajautājis, cik ilgi varam gaidīt, aizbrauca, neprasot segt sarunas izdevumus. (“Dzirkstele” noskaidroja, ka zvanītājs un garāmbraucējs ir Edgars Rubulis.)
Jā, nepagāja pusstunda, kad Jānis bija klāt un mūsu mašīnu “aizšlepēja” uz SIA “Ilzis” servisu Gulbenē. Telpās bija jau iesāktas remontēt citas mašīnas, mūsējo turpat uz piebraucamās daļas sāka apkalpot Aivis Aumeistars, kas, neprasīdams samaksu, iztukšoja nederīgo degvielu, iztīrīja bāku un pārskrūvēja jaunas aizdedzes sveces, kuras sagādāja Jānis. Mašīnai nomainīja degvielas un gaisa filtrus. Rezervē mums bija pieci litri kvalitatīva benzīna, to iepildot, zēni iedarbināja mašīnu. Prieks un laime bija, kad varēja braukt, un tik ātrā laikā!
Jā, zēni neviens neprasīja, kas par to būs, tikai lūdza, vai varēsim samaksāt piecus latus par jaunajām svecēm. Darbs un siltums, ko viņi ziedoja divu pensionāru labā, bija kā Ziemassvētku dāvana, tāpēc mīļi jo mīļi sakām paldies SIA “Ilzis” kolektīvam, kuru vada Jānis Kalniņš, un garāmbraucējam Edgaram Rubulim!
Mēs vēl paspējām CSDD atjaunot braukšanas apliecības, tur strādā sirsnīgi un pretimnākoši cilvēki, kā arī veikt mašīnas tehnisko apskati. Paldies jums, gulbenieši!
Paldies arī SIA “Lukoil” operatorei I.Nāgelei, kas izlīdzēja mums ar kvalitatīvu 95.markas benzīnu!
Ar pateicību, veiksmi un radošu domu pilnu jauno 2004.gadu vēlot – Imants Vītols un Zenaida Kukule
