Kāpēc
Latvijā tirgo zemākas kvalitātes pārtiku, kosmētiku un
saimniecības preces nekā, piemēram, Vācijā? Ar ko mēs esam
sliktāki par Rietumeiropu? Šādu jautājumu man ir uzdevis ne viens
vien Latvijas iedzīvotājs. Kvalitātes atšķirības pamanījuši
ne tikai pircēji, tās ir pierādītas arī nesen Latvijā un Eiropā
veiktajos pētījumos. Pie mums nopērkamajos viena zīmola produktos
bieži ir mazāk augstas kvalitātes sastāvdaļu nekā tajos, kas
paredzēti Rietumeiropas tirgum.
Jau
vairāk nekā desmit gadus Latvija ir daļa no ES vienotā tirgus.
Tas nozīmē, ka preču aprite notiek tikpat brīvi kā vienas valsts
teritorijā, tāpēc arī preču kvalitātes standartiem visā Eiropā
jābūt vienādiem. Tādēļ vēl jo vairāk izbrīna, ka viena
zīmola precēm ar vienādu iepakojumu ir kvalitātes atšķirības.
Visbiežāk šo atpazīstamo zīmolu produktu reklāmas pie mums ir
tieši tās pašas, kas Rietumeiropā, arī iesaiņojums – identisks.
Tad kādēļ pie mums nopērkamajos produktos ir zemākas kvalitātes
sastāvdaļas? Izskatās, ka šī starptautisko uzņēmumu prakse ir
slēpta patērētāju krāpšana lielākas peļņas nolūkos.
Arī
pati esmu pārliecinājusies par šādām atšķirībām. Piemēram,
mūsu veikalos nopērkamajai kafijai ir īss derīguma termiņš
(dažkārt atlikuši vien pāris mēneši), tikmēr tieši tāds pats
produkts Rietumeiropā ir uzglabājams krietni ilgāk. Vācijā
pirktā kafija turklāt ir aromātiskāka un garšo labāk. Pēdējā
laikā esmu ievērojusi, ka cilvēki īpašu uzmanību pievērš,
piemēram, augļiem un to kvalitātei. Par cenu šoreiz nerunāsim,
tā bieži pie mums ir pat augstāka. Rietumeiropas veikalos
nopērkamie augļi bieži ir krietni sulīgāki un svaigāki.
Sabiedrībā
ir pamatots sašutums pret šādu ražotāju un tirgotāju rīcību,
šim jautājumam pievēršas arī eksperti. Lūk, viens piemērs.
Nesen Latvijā veiktais pētījums produktu kvalitātes salīdzināšanā
atklāja, ka Latvijā nopērkamā margarīna “Rama” ar
sviesta garšu sastāvā sviesta nav vispār (!), bet Vācijā
nopērkamajā ir – tā, kā apgalvots reklāmā. Savukārt Vācijā
nopērkamās šokolādes “Milka’‘
ar veseliem lazdu riekstiem sastāvā ir vairāk riekstu nekā
produktos, kas nonāk līdz mūsu reģionam. Zemākas kvalitātes
sastāvdaļas ir arī tādos populāros produktos kā šokolāde
“Twix”, “TUC” krekeri, “Danone” jogurti
un “Nutella” šokolādes krēms. Kvalitātes atšķirības
konstatētas arī “Coca-cola”, “Nestle” un
“Tchibo” produktos. Atšķirības nav nejaušas, bet gan
apzināta rīcība. To apliecina produktu salīdzināšana, piemēram,
Horvātijā un Vācijā: atšķirības konstatētas vairāk nekā 50%
gadījumu, turklāt 60% produktu Horvātijā bija dārgāki nekā
Vācijā. Tātad, par mazāk kvalitatīvu produktu jāmaksā dārgāk!
Jau
2014. gadā sāku aktīvi iesaistīties problēmas risināšanā, jo,
galu galā, tā tieši skar arī manu dzimto zemi – Latviju un tās
iedzīvotājus. Strādājot Eiropas Parlamenta (EP) Iekšējā tirgus
un patērētāju aizsardzības komitejā, domubiedrus atradu starp
Centrāleiropas valstu kolēģiem. Kopīgi izmantojām teju visus
iespējamos politiskos instrumentus, lai par šo divējādas
kvalitātes produktu problēmu pārliecinātu Rietumeiropas kolēģus
un Eiropas Komisiju (EK). Pēc ilga un neatlaidīga darba pūliņi
atmaksājās pērn, kad no ES budžeta izdevās piešķirt EK 0,8
milj. eiro, lai izstrādātu vienotu metodoloģiju un salīdzinātu
produktus, kas nopērkami dažādās ES valstīs. Šāds pētījums
ir ļoti svarīgs, lai pierādītu patiesību un apgāztu lielo
koncernu nepatiesos apgalvojumus, ka atšķirības rada tikai
patērētāju dažādā gaume Rietumeiropas un Austrumeiropas
valstīs.
Aprīļa
beigās EP organizēju konferenci “Divējādās kvalitātes
produkti ES vienotajā tirgū: kas sekos tālāk?”. Pieņemot manu
aicinājumu, konferencē piedalījās Eiropas Komisijas komisārs
Tibors Navračičs un prezentēja metodoloģiju, pēc kuras tiks
izvēlēti un salīdzināti dažādās ES valstīs nopērkamie
produkti. Testēšana tiks veikta, salīdzinot vispirms jau produktu
sastāvu un iepakojumu, ķīmisko sastāvu, kā arī šo produktu
garšu un smaržu. Arī Latvijā ir kompetenti speciālisti un
laboratorijas, tādēļ ļoti ceru, ka viņi atsauksies uz Komisijas
aicinājumu pētījumā iesaistīties. Cerams, ka nebūs tāpat kā
pirms pusgada, kad, acīmredzot, bez pētījumiem un slinkuma dēļ
viena no Latvijas atbildīgajām iestādēm paziņoja, ka produktu
atšķirības ir nebūtiskas. Pirmos pētījumu rezultātus varēsim
sagaidīt jau šī gada nogalē.
Lai
uzzinātu, kādēļ daudzās valstīs, tajā skaitā Latvijā
produktos ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas, piedalīties
konferencē uzaicināju arī ražotājus un pārdevējus. Ražotāju
pārstāvji nu jau vairs nav tik kategoriski noskaņoti. Agrāk viņi
spītīgi apgalvoja: produktu sastāvs atšķiras tikai tādēļ, ka
tas tiek pielāgots konkrētās valsts patērētāju garšas
īpatnībām. Ar šādu argumentu netapa skaidrs, kā tiek
novērtētas, piemēram, zīdaiņu garšas īpatnības, Austrumeiropā
tirgojot zemākas kvalitātes zīdaiņu barību… Un vai patiešām
Baltijas valstīs cilvēki vēlētos mazgāt veļu ar pulveri, kas to
dara sliktāk?
Šāda
negodīga tirdzniecība, muļķojot un šķirojot patērētājus, nav
pieļaujama. Patiesi, pirktspēja un garšas īpatnības dažādās
Eiropas valstīs atšķiras, bet to ir iespējams atspoguļot citos
veidos un godīgi – piemēram, radot jaunu, lētāku produktu līniju
vai mainot iesaiņojumu, nevis izmantojot jau esošā zīmola tirgus
atpazīstamību.
Esam
paveikuši lielu darbu, lai preces, kas nonāk veikalu plauktos, būtu
drošas, kā arī, lai tās būtu iespējams izvēlēties,
pamatojoties uz skaidru, precīzu un konsekventu informāciju,
piemēram, norādēm par preču izcelsmi un sastāvu. Tas ir mūsu
pienākums – garantēt patērētājiem tiesības uz vienādu un
nediskriminējošu piekļuvi augstas kvalitātes precēm visā
Eiropā. Lai to panāktu, ir jāaizliedz tirgot tādus produktus,
kuru dizains un iepakojums ir identisks, bet saturs – pilnīgi
cits, ar atšķirīgu kvalitāti un īpašībām.
