Piektdien Gulbenes domē notika diskusija par pilsētas teritorijā esošās koģenerācijas stacijas darbības vīziju pēc 2006.gada marta, kad būs beigusies dubultā tarifa licence.
Piektdien Gulbenes domē notika diskusija par pilsētas teritorijā esošās koģenerācijas stacijas darbības vīziju pēc 2006.gada marta, kad būs beigusies dubultā tarifa licence.
Uz sarunu aicināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tajā piedalījās namatēvs – Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs – un koģenerācijas stacijas, kas pieder SIA “Latelektro-Gulbene”, biznesa konsultants Ģirts Stelbovičs.
Koģenerācijas stacija ir vajadzīga
N.Stepanovs pauda, ka jau janvārī plāno vairākas deputātu komiteju tikšanās ar SIA “Latelektro-Gulbene” pārstāvjiem, lai plānotu nākotni firmas darbībā, jo patlaban koģenerācijas stacija ir viens no diviem centralizētā siltuma ražotājiem Gulbenē, bez kura nav iedomājama apkures sistēmas funkcionēšana pilsētā. Turklāt vasarā viena pati koģenerācijas stacija visu pilsētu nodrošina ar karsto ūdeni.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka pauda cerību, ka dubultie tarifi astoņu gadu laikā uzņēmumā “Latelektro-Gulbene” deva iespēju “uzkrāt vajadzīgos līdzekļus (kaut arī bija maksātnespējas problēmas), lai turpinātu darbu”. Viņa pauda, ka uzņēmums Gulbenes rajonā ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem, arī darba devējs.
Prognozē siltuma tarifa palielināšanos
N.Stepanovs prognozēja, ka, visticamāk, Gulbenē apkures tarifs palielināsies. Jau no šā gada 1.decembra iedzīvotājiem šis tarifs ir palielinājies par 87 santīmiem, sasniedzot 18,86 latus par megavatstundu, savukārt juridiskajām personām apkures tarifs samazinājies par trīs santīmiem un ir 17,85 lati par megavatstundu (bez PVN). Gulbenes domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka apkures tarifa palielinājums iedzīvotājiem ir “ļoti sāpīgs”, turklāt, salīdzinot ar citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, par apkuri ir jāmaksā ievērojami vairāk.
Plāno turpināt ražot elektrību un siltumu
SIA “Latelektro-Gulbene” biznesa konsultants Ģirts Stelbovičs klāstīja, ka uzņēmums ir noskaņots biznesu saistībā ar koģenerācijas staciju turpināt. Taču ir vairāki faktori, kas veicinās apkures tarifa palielinājumu. No 2004.gada 1.maija Eiropas Savienībā piemēros sevišķi stingrus noteikumus mazuta izmantošanā. Gulbenes koģenerācijas staciju darbina, izmantojot mazutu. Kādas turpmāk būs līdz šim Baltkrievijā pirktā mazuta cenas, esot grūti prognozēt. Izmešu nodoklis 2004.gadā palielināsies par 400 procentiem. Ģ.Stelbovičs pauda, ja nepiemēros normu, ka uz apkures iekārtām šī prasība neattiecas, tad tas viennozīmīgi ietekmēšot apkures tarifu.
Ģ.Stelbovičs ielūkojās uzņēmuma vēsturē un atklāja, ka, pārņemot uzņēmumu, tas bija maksātnespējas stadijā ar sešciparu naudas zīmju parādiem. Pēc mēnesi ilgas izpētes noskaidrojās, ka koģenerācijas stacijas iekārta ir pilnīgi neatbilstoša. Notika sprādziens, kas apliecināja šo pieņēmumu. Par laimi, tobrīd stacijā vēl nebija sākusies darbdiena un cilvēku upuru nebija. No 2001. gada jaunais īpašnieks investēja Gulbenē aptuveni 500 000 latu. Ģ.Stelbovičs klāstīja, ka līdz dubultā tarifa licences beigām “Latelektro-Gulbene” būs samaksājusi parādus un atdevusi kredītus. “Ceru, ka arī pēc tam mēs spēsim nodrošināt vienu no mazākajiem apkures tarifiem, salīdzinot ar citām Latvijas pilsētām,” sacīja Ģ.Stelbovičs.
Vēlas mainīt kārtību staciju kontrolē
“Koģenerācijas stacijas valstī šobrīd jūtas kā divu kungu kalpi,” komentēja I.Šteinbuka. Viņa klāstīja, ka koģenerācijas staciju darbu reglamentē nacionālais Sabiedrisko pakalpojumu regulators, bet siltuma tarifus nosaka reģionālais Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Iecerētais projekts par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos par regulējamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem paredz, ka valstī visa veida uzraudzību pār koģenerācijas stacijām pārņems nacionālais Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Tādā gadījumā nākšoties pieņemt darbā cilvēkus “uz vietām pašvaldībās, kas ir ar pieredzi, ar zināšanām” un kas varētu izskatīt sūdzības un sniegt konkrētu informāciju par to, kas notiek.
“Visas ministrijas to ir atbalstījušas, taču iebildumi ir Pašvaldību savienībai,” sacīja I.Šteinbuka. Viņa pieļāva, ka projektu tomēr apstiprinās un izmaiņas koģenerācijas staciju darbības uzraudzīšanā stāsies spēkā nākamgad.
Īpašnieks – viens cilvēks
“Lursoft” datu bāzē lasāms, ka SIA “Latelektro-Gulbene” reģistrēta 1996.gadā. Firmas prezidents ir Vasīlijs Meļņiks, kas par firmas dalībnieku kļuvis 2001.gadā. 99,04 procenti “Latelektro-Gulbene” akciju (99 044 latu vērtībā, akcijas vērtība – lats) pieder V.Meļņikam.
SIA “Gulbenes degviela” uzņēmumā “Latelektro-Gulbene” pieder 200 daļas jeb 0,20 procenti no kopuma. Savukārt bijušais uzņēmuma līdzīpašnieks rīdzinieks Valters Poķis savas 730 kapitāla daļas ieķīlājis akciju sabiedrībai “Parekss – banka”.
