Gulbenietim Jānim Skroderim apsaimniekojamā platība ir nedaudz vairāk par 1000 kvadrātmetriem.
Gulbenietim Jānim Skroderim apsaimniekojamā platība ir nedaudz vairāk par 1000 kvadrātmetriem. Tajā ir uzbūvēta dzīvojamā māja un izveidots pagalms, tāpēc plašam augļu dārzam vietas ir par maz.
Plānojot augļu koku izvietojumu, saimnieks radis iespēju ieaudzēt dažādu šķirņu ābeles.
Viņš izvēlējies galvenokārt zināmas šķirnes. Piemēram, “Baltais dzidrais”, “Antonovka”, “Auksis” un citas. Pašam vislabāk garšojot nelielie, bet izturīgie “Sīpoliņi”, kas labi uzglabājas. Ražas gados to pietiekot līdz pavasarim.
Ceriņu ielā galvenokārt ir jaunbūves, tāpēc arī J.Skrodera dārzs uzskatāms par jaunu. Tikai dažas ābeles dižojas ar kuplu zaru vainagu. Viena no tām – apmēram desmit gadus veca – vējā nolūzusi. Saimnieks to nozāģējis, atļaujot augt atvasei. Vecās ābeles vietā izaudzis jauns koks un ražo ābolus.
“Tas ir apliecinājums Jāņa Salmaņa seminārā teiktajam, ka arī 40 gadus veca ābele var dzīvot otru mūžu,” saka J.Skroderis. Pagaidām viņš neesot pārņēmis ārzemju modi – audzēt pundurābeles, jo uzskatot, ka dārzā jāaug lieliem kokiem. Ik pa laikam vīrs pārlūko ābeļu vainagus un izzāģē liekos zarus.
“Seminārā vienmēr iespējams uzzināt kaut ko jaunu. Mani izbrīnīja stāstījums par savdabīgo ābeļu zaru apgriešanu un aizlaušanu. Es līdz šim zināju, ka zarus nozāģē līdz pamatnei, nevis daļu no tiem atstāj. Varbūt der pamēģināt,” saka J.Skroderis. Cīņā ar kaitēkļiem viņš ķimikālijas neizmanto. Lapas ierok zemē, bet bojātos ābolus iznīcina. Mazdārziņā, viņaprāt, jāiegūst ekoloģiski tīra produkcija.
