Gulbenietis Viktors Jefimovs futbola kluba “Jūrmala” sastāvā šāgada sezonā izcīnīja Latvijas futbola pirmās līgas zelta medaļu.
Gulbenietis Viktors Jefimovs futbola kluba “Jūrmala” sastāvā šāgada sezonā izcīnīja Latvijas futbola pirmās līgas zelta medaļu.
“Jūrmala” pārliecinoši aizvadīja čempionāta spēles un trīs kārtas pirms turnīra noslēguma nodrošināja sev pirmo vietu pirmajā līgā un pierakstu nākamgad Latvijas futbola augstākajā līgā. FK “Jūrmala” trenējās VEF stadionā, mājās spēles sezonas otrajā pusē aizvadīja savā jaunajā stadionā Slokā. Tur pašlaik būvē lielu sporta bāzi, būs arī futbola laukums ar mākslīgo segumu. Slokas futbola stadions tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Latvijā.
Gūst pirmos vārtus “Jūrmalas” vēsturē
“Policijas futbola klubs, kurā es spēlēju iepriekšējā sezonā, no līdzdalības spēlēt Latvijas čempionāta augstākajā līgā atteicās, un policistu dublieru treneris Andrejs Kolizejs mani ieteica jaunizveidotā FK “Jūrmala” trenerim Jurijam Popkovam.
J.Popkovs ir viens no labākajiem valsts treneriem, viņš vada arī Latvijas U-21 izlasi. Fiziskās sagatavotības testos uzrādīju otro labāko rezultātu komandā uzreiz aiz pieredzējušā Ruslana Mihaļčuka un varēju sākt treniņus,” stāstu par gaitām pirmajā līgā iesāka Viktors.
Pirmo pārbaudes spēli pirms čempionāta “Jūrmala” spēlēja ar “Liepājas metalurga” dublieriem. V.Jefimovs laukumā uzgāja otrajā puslaikā uz maiņu un pie rezultāta 0:0 guva pirmos oficiāli reģistrētos vārtus jaunizveidotā kluba “Jūrmala” vēsturē. Sezonas laikā viņš laukumā spēlēja 800 minūtes, izdarīja trīs rezultatīvas piespēles, nopelnīja vienu dzelteno kartīti un guva vienus vārtus. “Jūrmala” pārspēja visus pirmās līgas rekordus, pēdējā kārtā ar rezultātu 21:0 uzvarot Jēkabpils SS “Namejs”.
“Trīs spēles nospēlēju pamatsastāvā, pārējās spēlēs iesaistījos otrajā puslaikā, minūtes 20 līdz mača beigām,” turpina Viktors.
“Vienīgos vārtus guvu Jelgavā spēlē ar vietējo “Violu”. Uzgāju uz maiņu otrajā puslaikā un pēc trīs minūtēm guvu vārtus. Diemžēl komandas treneris pat spēlēs, kuras neko neizšķīra, vairāk uzticējās pieredzējušiem futbolistiem, atstājot jaunos uz rezervistu soliņa. Par vietu pamatsastāvā ir liela konkurence.
Komandā spēlēja daudz pieredzējuši un titulēti futbolisti, treniņos daudz ko varēja mācīties, taču spēles laikā viņi bija skopi ar piespēlēm, kaut arī atrados labākā pozīcijā.
Treneris J.Popkovs stingri prasīja ievērot spēles disciplīnu, pildīt dotos uzdevumus. Sezonas laikā visas spēles aizvadījām pārliecinoši, tikai Daugavpilī pret “Ditton” un Rīgā pret “Multibanku” bija spraiga cīņa.”
Veiksmīgi apvieno
V.Jefimovs spēja sekmīgi apvienot sportu un darbu. Jau pusgadu viņš strādā SIA “Sportland” veikalā “Alfas” tirdzniecības centrā. Viņš arī turpina mācības Rīgas būvamatniecības arodvidusskolā, kuru beidzot iegūs būvmeistara diplomu. Nākotnes plānus Viktors saista ar dizainera, interjerista specialitātes iegūšanu.
“Smagi bija pēc treniņiem iet uz darbu un strādāt līdz desmitiem vakarā. Taču esmu to visu izturējis, un pirmās līgas zelta medaļa gandarī. Esmu pierādījis sev un citiem, ka varu dzīvē kaut ko sasniegt. Brīvā laika ir ļoti maz, tagad no rītiem trenējos individuāli, tad seko mācības arodskolā, vakarā strādāju,” stāsta Viktors.
“Būvamatniecības arodvidusskolā sports ir cieņā. Pagājušajā mācību gadā es ieguvu otro vietu Latvijā individuāli starp arodvidusskolām, savā skolā biju pirmais. Tur ņem rezultātus visos sporta veidos, kuros piedalās skolas: vieglatlētikā, šautriņu mešanā, handbolā, volejbolā, basketbolā un futbolā.
Par katru iegūto vietu visās sacensībās skaita punktus, tos mācību gada beigās sasummē, tad nosaka labākos sportistus. Šogad pielikšu visas pūles, lai izcīnītu pirmo vietu Latvijā. Minifutbola turnīrā izcīnījām sudraba medaļas.
Valmierā notika vieglatlētikas sacīkstes, tajās arodvidusskolas komandas sastāvā ieguvu otro vietu 4×100 metru stafetē. Negaidīti labi nostartējām šautriņu mešanā – speciāli negatavojoties, ieguvām sesto vietu. Man pašam bija otrais labākais rezultāts komandā.
Pašlaik gatavojamies basketbola turnīram. Skolas vadība atbalsta sportistus, saņemu paaugstinātu stipendiju,” stāsta Viktors.
Vēlas būt komandas līderis
Runājot par nākamās sezonas plāniem, V.Jefimovs ir atturīgs: “Futbols ir manas dzīves sastāvdaļa, spēlēšu arī nākamgad. Decembra sākumā sāksies treniņnometnes, tad saņemšu atbildi no kluba, kurā esmu pieteicies, pagaidām tas lai paliek noslēpums. Ir piedāvājums arī no bijušā trenera Jurija Docenko, kurš ar FK “Alberts” debitēs pirmajā līgā.
J.Docenko mani pēc Stāķu pamatskolas beigšanas uzaicināja spēlēt Rīgā. Varbūt būtu iespēja tikt kādā augstākās līgas klubā, taču vēlos cīnīties un liet sviedrus ne tikai treniņos, bet arī oficiālās spēlēs. Gribas spēlēt kaut vai pirmajā vai otrajā līgā, būt par komandas līderi laukumā, jo trenēties var visu mūžu, bet bez spēļu prakses par labu futbolistu nevar kļūt. Ja pastāvēs Gulbenes komanda, tad braukšu un palīdzēšu puišiem.
Nesen piedalījos turnīrā Gulbenē (Litenes kausa izcīņā), bija patīkami satikties un uzspēlēt futbolu ar bijušajiem komandas biedriem.
Iepriecināja Latvijas Futbola izlases spēle pret Turciju,” V.Jefimovs ir ļoti apmierināts ar pašreizējo futbola bumu Latvijā. (Intervija notika 16.novembrī, pirms Latvijas atbildes mača Stambulā.)
“Māris Verpakovskis guva skaistus vārtus. Domāju, ka latvieši Turcijā uzvarēs ar rezultātu 2:1 un nākamgad spēlēs Eiropas čempionātā Portugālē. (Latvija nospēlēja neizšķirti 2:2 un ieguva tiesības spēlēt Portugālē.)
Ceru, ka šis panākums darīs futbolu vēl populārāku ne tikai Rīgā, Liepājā, Ventspilī, bet arī provincē. Arī Gulbenē zēniem būs stimuls vairāk trenēties un gūt panākumus. Gulbenes komandas sastāvā man jau ir viena zelta medaļa Latvijas Futbola federācijas rīkotajā turnīrā U-16 vecuma grupā.
Pirms daudziem gadiem Gulbenes lielā komanda spēlēja Latvijas pirmajā līgā, jaunajiem futbolistiem daudz jāstrādā, lai atgrieztu bijušos panākumus. Ceru, ka kādreiz varēšu palīdzēt dzimtās pilsētas futbola komandai sasniegt ievērojamus rezultātus,” spriež Viktors.
Ir pateicīgs vecākiem par sasniegto
Futbolists piekopj veselīgu dzīvesveidu. Varbūt daudziem būs interesanti uzzināt viņa ikdienas ēdienkarti. Viktors pastāstīja, ka viņam garšo vistas fileja ar rīsiem. Saldajā ēdienā dod priekšroku banāniem un šokolādei. Pēc sezonas var atļauties izbaudīt kādu alus kausu (iecienītākais ir “Baltika 8”). Pilnīgi atturas no čipsiem, nelieto uzturā sāli, atturas no “MacDonalda” ražojumiem, neatbalsta smēķēšanu. Mājās parasti ēdienu gatavo pats.
Jautājot par personīgo dzīvi, Viktors stāsta: “Jau astoņus mēnešus man ir draudzene Sanita. Mēs iepazināmies šogad Valentīna dienā. Sanita ir bijusī vieglatlēte, divkārtējā Latvijas čempione batuta lēcienos. Futbola spēles gan viņa neapmeklē, taču priecājas par manu zelta medaļu. Pašlaik Sanita mācās, piedalās modeļu skatēs “body art”. Brīvajā laikā apmeklējam dažādas picērijas, iecienīts ir kokteiļu bārs “Citas debesis” un klubs “Pulkvedis”.
Par savu zelta medaļu Viktors pateicas vecākiem – gan par morālu, gan materiālu atbalstu: “Šī sasnieguma lielākais “vaininieks” ir tētis, kurš arī ir futbolists, vēl tagad spēlē Gulbenes veterānu komandā. Mammai paldies par padomiem, kuri palīdzēja ne tikai sportā, bet arī dzīvē.
