Austrumvidzemē mediķi ir satraukti par iedzīvotāju nepietiekamo ieinteresētību difterijas profilaksē.
Austrumvidzemē mediķi ir satraukti par iedzīvotāju nepietiekamo ieinteresētību difterijas profilaksē.
Sabiedrības veselības aģentūras Gulbenes filiāles epidemioloģe Jekaterina Turka informē, ka samazinās pret difteriju profilaktiski vakcinēto iedzīvotāju skaits. Ģimenes ārstiem ir uzdots sistematizēt informāciju par vakcinētajiem pacientiem.
Gulbenes rajonā šogad pilns vakcinācijas kurss pabeigts 264 cilvēkiem (pērn – 378), bet Alūksnes rajonā – 689 (pērn – 2476).
“Nav skaidrs, kāpēc iedzīvotāji tik kūtri izmanto iespēju vakcinēties bez maksas, ko garantē valsts. Vakcināciju veic ģimenes ārsti vai feldšeri pagastos,” saka J.Turka.
Viņa klāsta, ka desmit gadu laikā Gulbenes rajonā ar difteriju saslimis viens cilvēks, bet Alūksnes rajonā – astoņi. Alūksnes rajonā bijuši arī nāves gadījumi. 1994.gadā no difterijas miris bērns, bet 1995.gadā – pieaudzis cilvēks.
Latvijā 2003.gadā no difterijas miris viens cilvēks, bet pērn – trīs. Savukārt 2000.gadā valstī no difterijas miruši 11 cilvēki. Visi mirušie difterijas slimnieki nebija vakcinēti.
Difterija ir akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs mērens drudzis, sāpes kaklā ar vai bez aplikumiem uz mandeļu, rīkles, balsenes vai deguna gļotādas. Tā var radīt sirds un asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājumus, kas var beigties letāli.
Visefektīvākais veids, kā pasargāt sevi no difterijas, ir vakcinēties. Bērni ir vakcinējami sešas reizes atbilstoši Imunizācijas valsts programmas vakcinācijas kalendāram, turpmāk saņemot revakcināciju pret difteriju ik pēc desmit gadiem. Nevakcinētiem pieaugušajiem jāsaņem pamatvakcinācijas kurss – trīs potes. Pieaugušajiem revakcinācija veicama ik pēc desmit gadiem.
