Biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs”
(LCB) ir izanalizējusi 4000 zīmju programmas, kurās partijas, kas
startē 13. Saeimas vēlēšanās, nosaukušas savas prioritātes, un
ar nožēlu konstatē, ka vairumam politisko spēku atšķirībā no
to vēlētājiem autoceļu sakārtošana nav prioritāte.
No 16 iesniegtajiem sarakstiem 7 (jeb
gandrīz 44%) vispār nav pieminēta autoceļu problemātika. Šīs
partijas ir Jaunā
konservatīvā partija, “Progresīvie”, “KPV LV”,
“LSDSP/KDS/GKL”, “Latvijas
centriskā partija”, “Par Alternatīvu” un pat viena
no pašreizējās valdošās koalīcijas partijām – “TB/LNNK
– Visu Latvijai!”.
Šāda politiķu attieksme parāda, kāpēc
Latvijas autoceļi ir sliktākā stāvoklī nekā kaimiņvalstīs, kā
arī nevieš optimismu par situācijas uzlabošanos nākotnē.
Analizējot 9 programmas, kurās vismaz ir
pieminēti uzdevumi ceļu uzlabošanā, jākonstatē, ka 3 programmās
ierakstīti utopiski un vismaz nākamās Saeimas darbības laikā
nerealizējami solījumi – “ierīkot ātrceļus, kas savienotu
Rīgu ar citām pilsētām un Latvijas ārējām robežām”
(“Latvijas
Krievu savienība”),
“betona ceļi” (“Latviešu Nacionālisti”),
“degvielai… akcīzes nodokļu samazināšana” (Rīcības
partija).
LCB uzskata, ka tā vietā, lai fantazētu
par ļoti dārgiem betona ceļiem un ātrgaitas ceļu tīklu,
partijām būtu jāparāda, no kādiem avotiem un kādā apjomā tiks
nodrošināts finansējums kaut vai ceļu un tiltu tīkla sabrukuma
apturēšanai, reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.
Diemžēl tikai 2 partijas (“No sirds
Latvijai” un “Saskaņa”) ir norādījušas, ka ceļiem
nepieciešams novirzīt ieņēmumus no autobraucēju maksātā
akcīzes nodokļa (vai nu pilnā apjomā, vai 80 procentu no
iekasētā).
Aizvadītajos gados autoceļi lielākoties
tika remontēti par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kas jau
ir beigušies, tāpēc ir svarīgi redzēt, vai partijas to zina un
vai un kā jaunajā plānošanas periodā paredz cīnīties par ES
fondu pieejamību un izmantošanu.
Protams, 4000 zīmēs ir sarežģīti
izklāstīt visu darbības programmu, taču tas, ka tikai 2
politiskie spēki (ZZS un arī “Attīstība/Par!”) vispār
pieminējuši ES fondus, ir apliecinājums kopējai problēmas
neizpratnei.
Savukārt vietējo ceļu, kas pašlaik ir
visbēdīgākajā stāvoklī, sakārtošanas uzdevumu pieminējuši
arī tikai 2 politiskie spēki – ZZS un Latvijas Reģionu
apvienība.
Pilnas darbības programmas partiju mājas
lapās var atrast tikai dažām partijām, atsevišķās ir
programmatiskas vīzijas ceļu sakārtošanai.
Piemēram, izrādās, ka arī
“Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” atbalsta 80
procentu iekasētā akcīzes nodokļa novirzīšanu ceļu remontiem.
Tāpat ļoti būtisks ir “Progresīvo” ierosinājums svērt
pārkrautās automašīnas, kas bojā ceļus.
Tomēr tas, ka šīs nostādnes neparādās
arī 4000 zīmju programmās, laikam taču apliecina, ka šajās
vēlēšanās tās politiskajiem spēkiem nav prioritātes.
LCB jau ir pārliecinājies – partiju
programmās dotie solījumi vēl neko nenozīmē. Pirms 12. Saeimas
vēlēšanām gandrīz visas vadošās partijas, raugoties acīs LCB,
Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju
asociācijas un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvjiem, ar
savu līderu parakstiem apliecināja, ka panāks Autoceļu fonda
atjaunošanu, kur nonāks ceļu lietotāju samaksātie nodokļi un
nodevas. Taču solījumi tika aizmirsti.
Atceroties pagātnes pieredzi, ir grūti
sagaidīt būtiskus uzlabojumus ceļu nozares politikā no tām
partijām, kas programmās vispār aizmirsušas par autoceļiem un
tiltiem.
