Georgs Gibala, mācīsies 12.klasē
Protams, cilvēkiem ir
jāizglītojas, kā atšķirt viltus ziņas, vienīgi tas ir atkarīgs no paša
cilvēka. Es arī esmu saskāries ar to, ka “feisbukā” vai citur internetā
cilvēki dalās ar ziņām, rakstiem, kuri nav no uzticama avota. Svarīgi
ir tas, ka rakstam ir autors, publikācijā ir pamatoti apgalvojumi, nevis
pliki fakti, ir atsauce uz kaut ko. Man tas ir diezgan svarīgi, jo
bieži vien ir tā, ka ir tāds virsraksts, kurš tevi ļoti uzrunā, bet zem
tā virsraksta tāds čiks vien ir – tu atver un reāli lasi kaut ko
nesaprotamu. Iespējams, tādu virsrakstu liek tāpēc, ka skaļi saukļi ir
diezgan efektīvi. Tas varētu būt vai nu uzmanības deficīts, vai arī
vienkārši popularitātei, skatījumu skaitam. Iespējams, ka konkrētajai
saitei, mājaslapai, ja ir skatījumi, varbūt nav tik dārga uzturēšanas
maksa. Ja tu uzturi kādu lapu, ir ļoti svarīgi, lai kāds arī skatās šo
lapu. Piemēram, nesen aizturēja puisi Niku Endziņu par viltus ziņām,
kurš bija ielicis arī informāciju par to, ka Rīgā sabrucis tirdzniecības
centrs “Alfa”. Mani pārsteidz tas, ka diezgan nopietni, izglītoti
cilvēki gados dalās ar šādu informāciju! Manuprāt, viņi pat neatver
rakstu, tikai domā, ka tas ir svarīgi, tāpēc padalās, bet pat
nepaskatās, no kurienes tā informācija nākusi. Ir uzticamas ziņu
vietnes, piemēram, “Apollo”, “Delfi”, kur ir atsauce uz “Letu” – tātad
pērk ziņas no “Letas”. Un tas jau vien ir rādītājs, ka ziņas ir
uzticamas. Grūti viennozīmīgi pateikt, kurš no medijiem ir uzticamāks.
Es pirmajā vietā noteikti liktu radio. Manuprāt, ja klausies valsts
radio, tad zini, ka tas ir uzticams. Tāpat televīzija, lai gan, protams,
konkrēti televīzijas kanāli, jo ne visi rāda vienu un to pašu. Uz
laikrakstiem es arī paļautos. Manuprāt, pats būtiskākais ir atsauce, no
kurienes ir gūta informācija, jo Latvijā diezgan uzticamas varētu būt
ziņas, piemēram, no “Letas”. Arī vietējie laikraksti, piemēram,
“Dzirkstele”, ir diezgan uzticami, jo raksta par vietējiem notikumiem,
kurus visi zina. Bet informācijas avots, kas visvairāk pakļauts
neuzticēšanās riskam, ir internets, kur vajadzētu diezgan uzmanīties.
Jaunieši, kurus es pazīstu, ir diezgan izglītoti šajā ziņā. Bet mani
pārsteidz tas, ka tieši pieaugušie cilvēki šo informāciju izplata tālāk
internetā un sociālajos tīklos. Nupat nesen, pagājušajā mēnesī, kāds
cilvēks gados “feisbukā” bija “nošērojis”, ka nākamnedēļ gaidāmi – mīnus
30 grādi! Gribas jautāt – nopietni? Es domāju, ka par to ir jārunā,
jāraksta, jārīko lekcijas, izglītojoši pasākumi. Ir daudz cilvēku, kas
varētu izglītot mūs visus. Ļoti labi būtu, ja to sāktu darīt jau skolā.
Judīte Valkjuna, 12.klases absolvente
Es
esmu saskārusies ar viltus ziņām. Es eju Zemessardzē, un “feisbukā”
bija viltus lapa par mācībām “Namejs 2018” – tāda kā fanu lapa. Mums
virsseržants uz e-pastu atsūtīja, lai mēs nesekojam tādām viltus lapām,
ka tur ir visāda viltus informācija par to, kas notiek un kur notiek.
“Feisbukā” bija arī informācija, ka “Alfa” sabrukusi. Manuprāt, vajag
lasīt tādas lapas, kuras tu zini, ka tās tiešām eksistē, kas ir
pārbaudītas vērtības, piemēram, “Apollo”, “Delfi”, nevis tādas, kuras tu
dzirdi pirmo reizi. Un “šērot” tādas arī nevajag. Citi notic un raksta
komentāros: ak, dievs, kas notiek! Kā nu kuru tas iespaido. Ir jādomā,
ko tu vispār dari internetā. Mūsdienās jau īsti nekam nevar ticēt.
Uzticamāka varbūt ir televīzija, lai gan īsti ne viss. Televīzijā “plus
mīnus” atspoguļo to, kas notiek, vismaz ziņās. Manuprāt, šādas viltus
ziņas “iešēro” tādi neizglītoti jaunieši. Parasti jau piedomā pie tā, ko
dara. Jaunieši šajā ziņā būtu vairāk jāizglīto un viņiem būtu vairāk
jāzina, kas notiek apkārt. Es “šēroju” tādas lietas, kas nav īsti
jālasa, piemēram, suņu bildītes. Internetā bija saraksts ar mājaslapām,
kuras ir viltus lapas. Tad mēģinu atcerēties, kuras tās bija. Skolā
vajadzētu runāt par to, kā neuzķerties uz nepatiesu informāciju, īpaši
internetā. Televīzijā ikviens nevar ielikt kādu muļķību, bet internetā
piekļuve ir visiem.
Elīna Bērziņa (28.gadi), sociālā uzņēmuma “Typical Latvian” vadītāja
Savā
ziņā mēs dzīvojam viltus laikmetā, laikā, kad liela daļa cilvēku rada
savu tēlu uzprišinātu, svarīgs ir ārējais tēls, ne saturs. Interneta
pasaulē tu vari būt jebkas, un tieši tāpēc ir svarīga kritiskā domāšana –
gan lai sevi pasargātu, gan neļautu ar sevi manipulēt. Manuprāt, šobrīd
it visā vajag “pieslēgt prātu” – gan komunicējot ar svešiniekiem
internetā, gan lasot rakstus. Jo lielāks haoss un informācijas apjukums,
jo vieglāk manipulēt ar cilvēku, kā arī novērst viņa skatu no patiešām
svarīgām lietām. Miglā arī mošķus var noturēt par ezīšiem.
Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
