Nākamgad būs krietni ierobežotas iespējas bezdarbniekiem strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus, proti, nopelnīt valsts noteikto minimālo algu.
Nākamgad būs krietni ierobežotas iespējas bezdarbniekiem strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus, proti, nopelnīt valsts noteikto minimālo algu.
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi ir īslaicīgi darbi, kurus organizē bezdarbnieku darba iemaņu un prasmju aktualizēšanai, sociālās spriedzes mazināšanai un kuru veikšanai nav nepieciešama speciāla izglītība vai kvalifikācija. Tie dod iespēju nopelnīt valsts noteikto minimālo algu, tādēļ strādāt vēlējās ievērojami daudz Gulbenes rajona bezdarbnieku, tomēr visiem to nespēja nodrošināt.
Lūgs palielināt līdzekļus
“2002.gadā no Gulbenes rajona uz algotiem pagaidu sabiedriskiem darbiem nosūtīja 241 bezdarbnieku, šogad deviņos mēnešos uz šādiem darbiem nosūtīti 170 bezdarbnieki. Galvenais faktors, kas ierobežo algoto pagaidu darbu nodrošinājumu, ir finansējums. Ja šogad šo darbu veikšanai piešķīra 54 214 latus, tad nākamgad no apakšprogrammas “Darba prasmju apguve un atjaunošana” Gulbenes rajonā plāno iedalīt tikai 35 804 latus, no tiem algotajiem pagaidu darbiem būs iespēja novirzīt tikai 33 tūkstošus latu, kas ir tikai 61 procents no līdzekļiem, kurus ir pieprasījušas rajona pašvaldības,” skaidro Nodarbinātības valsts aģentūras Gulbenes filiāles vadītājs Vladimirs Lituņenko.
Līdz ar to nodarbināt ar pagaidu darbos vidēji mēnesī varēs apmēram 40 bezdarbniekus visās rajona pašvaldībās. Gulbenes filiāles vadītājs gan ir lūdzis Nodarbinātības valsts aģentūras vadību palielināt līdzekļus šīs programmas finansēšanai. Nākamgad šie līdzekļi būs sadalīti proporcionāli bezdarbnieku skaitam rajonos, kā arī ilgstošo bezdarbnieku, pirmspensijas vecuma un jauniešu bezdarbnieku skaitam rajonos. Iepriekšējos gados Gulbenes rajons saņēma lielāku finansējumu tādēļ, ka citos rajonos bija problēmas ar APSD organizēšanu.
Rod darbu invalīdiem – bezdarbniekiem
Šogad uzmanība bija pievērsta invalīdu – bezdarbnieku subsidēto darba vietu veidošanai, tā rezultātā rajonā deviņi invalīdi – bezdarbnieki jeb 24 procenti no uzskaitē esošajiem ir iesaistīti subsidētās darba vietās un šim mērķim šogad izlietos 7607 latus. Tā kā invalīdu – bezdarbnieku iesaistīšanas ilgums pasākumā ir desmit mēneši, tad nākamgad pārejošo pasākumu finansēšanai vēl izlietos 7298 latus. Nākamgad no jauna subsidētās darba vietās varēs iesaistīt vienu invalīdu – bezdarbnieku, vienu pirmspensijas vecuma bezdarbnieku, kā arī nodrošināt diviem jauniešiem – bezdarbniekiem darba praksi pie darba devēja.
Nebūs viegli iegūt darbu ārzemēs
Bezdarbniekus var sarūgtināt arī tas, ka būs grūti uzsākt darbu ārzemēs. Ja septembra sākumā ziņoja, ka uzreiz pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas pilsoņiem nebūs ierobežojumu darba tirgū piecās valstīs – Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā un Nīderlandē, tad jau novembra nogalē saņemta informācija, ka Nīderlandes valdība apspriež iespēju uz diviem gadiem noteikt pagaidu aizliegumu valstī iebraukt strādniekiem no jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Arī Dānijas valdība paziņojusi, ka tā stingri ierobežos darba un uzturēšanās tiesības desmit jauno ES valstu pilsoņiem. Uzturēšanās atļauja netiks izsniegta, ja nebūs pierādījumu, ka dāņu darba devējs ir parakstījis darba līgumu un uzturēšanās atļaujas termiņš beigsies līdz ar darba līguma termiņa beigām. Arī Somijas Darba ministrija līdz 2006. gadam vienojusies ierobežot iespēju strādniekiem no jaunajām ES dalībvalstīm iekļūt Somijas darbaspēka tirgū. Citas ES valstis, ieskaitot Austriju un Vāciju, jau ir noteikušas septiņu gadu pārejas periodu, pirms jauno ES dalībvalstu pilsoņiem pilnībā piešķirs darba un uzturēšanās tiesības.
“Tiem darba meklētājiem un bezdarbniekiem, kas nākamgad pēc maija plānoja braukt uz minētajām valstīm, būs jāveic plānos izmaiņas. Par to, ka daudzi darba meklētāji un bezdarbnieki no Gulbenes rajona plānoja saistīt dzīvi ar darbu ārvalstīs, pārliecinājāmies jau pērnā gada oktobrī, kad uz darba interviju ar darba devēju no Īrijas vienā dienā bija ieradušies 56 cilvēki un tikai 17 no tiem pieņēma darbam Īrijā. Arī šoruden daudzi bezdarbnieki interesējās par darbu šajā firmā un pat iesniedz CV,” komentē V.Lituņenko.
