Dators,
televizors, mobilais tālrunis, gaisa kondicionieris, pat centrālā
apkure ir tikai daži no cilvēka radītiem risinājumiem, lai
padarītu mūsu ikdienu ērtāku un patīkamāku, bet visiem šiem
uzlabojumiem ir arī sava negatīvā puse, proti, ietekme, ko tie
atstāj uz cilvēka veselību. Mūsdienu tehnoloģiju attīstība un
lielas sabiedrības daļas piekoptais dzīvesveids rada lielu slodzi
mūsu acīm.
Redze
ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām – caur to iegūstam
aptuveni 80% no apkārtējās informācijas, orientējamies telpā,
saskatām smalkas detaļas, atpūšamies vērojot kādu TV pārraidi.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mūsdienu vidē, kura ir izteikti
agresīva cilvēka acij, mēs zinātu, kādi ir riski un kā
parūpēties par savu redzes veselību.
Mūsdienās
arvien vairāk cilvēku sirgst ar sauso aci un šīs saslimšanas
radītajiem simptomiem. Ja kādreiz tas bija novērojams pēc
operācijām, acs traumām, un vecāka gadu gājuma cilvēkiem, tad
tagad teju katrs ceturtais cilvēks sūdzas par sausuma sajūtu acīs.
Viens
no svarīgākajiem acs veselības nodrošināšanas faktoriem ir
asaras. Tās izdalās ne tikai tad, kad acs tiek kairināta vai
cilvēks raud. Nelielā daudzumā asaras izdalās visu laiku – kamēr
cilvēks ir nomodā. 98% no asaru sastāva ir ūdens, taču tas nav
tikai parasts, sāļš šķidrums. Asarās ir arī barības vielas,
olbaltumi, vitamīni, skābeklis un citas vielas. Pateicoties
mirkšķināšanai, acs priekšējā virsma tiek vienmērīgi
pārklāta ar asaru aizsargkārtu, kas mitrina aci, aizsargā to,
nodrošina barības vielas acs virsmai un lauž gaismas starus,
nodrošinot iespēju kvalitatīvi redzēt.
Sausā
acs rodas tad, ja asaru aizsargkārtā, ko sauc par asaru plēvīti,
radušās kādas izmaiņas, un acs nesaņem pietiekoši daudz mitruma
vai asaras “iztvaiko” pārāk strauji. Tā rezultātā rodas
graušanas sajūta acīs, tās nogurst vai pat sāp. Var sākties
vajadzība biežāk acis mirkšķināt, acu asarošana, pārejoša
redzes miglošanās, izteikta jutība pret gaismu, apsārtums un
iekaisuma pazīmes.
Riska
grupā ir visi tie, kas ilgstoši atrodas īpašos apkārtējās
vides apstākļos: vējš, saule, kondicionieri, centrālās apkures
radītais sausais gaiss, pārmērīga datora un digitālo ierīču
lietošana, tie ir tikai daži no elementiem, kas var novest pie
diagnozes – sausā acs. Arī kontaktlēcu lietotāji un pacienti pēc
LASIK
(redzes lāzerkorekcijas metode) operācijām ietilpst šajā grupā.
Tāpat,
riska kategorijā ir cilvēki pēc 40 gadu vecuma, jo ar gadiem
samazinās asaru daudzums un mainās to sastāvs. Liels risks izjust
sausās acs simptomus ir sievietēm menopauzes vecumā, kā arī
grūtniecēm un sievietēm, kas zīda bērnu vai lieto orālās
kontracepcijas līdzekļus.
Sausā
acs ir diagnoze, kur sākotnēji simptomi var izpausties visai
individuāli, tomēr ir pieejami dažādi testi, kas var dot noteiktu
skaidrību. Taču ar to var nebūt gana, īpaši ja simptomi
saasinās, jo piemērotāko ārstēšanos var nozīmēt tikai
speciālists, kurš veicot jau detalizētāku pārbaudi, izdarīs
precīzus secinājumus un piemeklēs ārstēšanās metodi. Tā,
piemēram, tearskopija ir mūsdienīgs izmeklējums, ar kura
palīdzību nesāpīgā un ātrā veidā var iegūt vajadzīgo
informāciju par konkrēto pacientu un viņa saslimšanu.
Ir
vairāki vienkārši risinājumi, kas palīdzēs, ja ir radušās
aizdomas par sauso aci:
1)Datoru
lietotājiem ieteicams regulāri atpūtināt acis, biežāk
mirkšķināt – tādējādi nodrošinot asaru plēvītes
atjaunošanos;
2)Ja daudz laika tiek pavadīts telpās, kurās ir
sauss gaiss, tad to var balansēt ar regulāru pastaigu svaigā
gaisā;
3)Svarīgi palielināt uzturā lietotā ūdens daudzumu;
4)Tāpat vienkāršs risinājums ir mitrinošie acu pilieni, jo tie
nerada nekādu ļaunumu kopējai redzes veselībai. Acis nevar būt
par mitru!
Sausā acs var radīt diskomfortu ikdienas
dzīvē, bet laicīgi izvērtējot pazīmes un reaģējot, iespējams
atjaunot acu veselību un atgriezt skaidru skatu uz dzīvi.
