Pagājušajā gadā Latvijā bija 32,1 tūkstotis ilgstošo bezdarbnieku vecumā no 17 līdz 74 gadiem – personu, kuras ir bez darba vismaz 12 mēnešus, aktīvi meklē darbu un būtu gatavas to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā, informē Centrālās statistikas pārvalde.
Tie ir gandrīz 38% no kopējā Latvijā reģistrēto bezdarbnieku skaita. Lielākā daļa jeb 97,5% ilgstošo bezdarbnieku ir 20–64 gadu vecumā, no viņiem 59,1% ir vīrieši. 14,6% no visiem bezdarbniekiem šajā vecuma grupā darbu meklēja ilgāk nekā četrus gadus.
Lai gan kopš 2012. gada ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopskaitā samazinās, tomēr 2017. gadā tas 20–64 gadu vecuma grupā bija 38% jeb 1,5 reizes augstāks nekā pirmskrīzes laikā 2008. gadā. Pēdējos 10 gados augstākais rādītājs bija 2011. gadā – 55,9% no visiem bezdarbniekiem darbu meklēja ilgāk par gadu.
2017. gadā visaugstākais bezdarba līmenis 20–64 gadu vecumā bija Latgales reģionā, kur no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem 14,2% jeb 17,5 tūkstoši bija bezdarbnieki. No tiem 47,4% bija ilgstošie bezdarbnieki. Visaugstākais ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bija Vidzemē – vairāk nekā puse darbu nebija atraduši ilgāk par 12 mēnešiem. Kurzemē šis rādītājs bija 46,9%, Zemgalē – 41,2%, Pierīgā – 27%, bet Rīgā – 26,6%.
Tiem, kuri darbu zaudējuši kopš 2010. gada un joprojām nav uzsākuši jaunas darba attiecības, visbiežākais darba pārtraukšanas iemesls bija darbinieku skaita samazināšana vai uzņēmuma likvidācija. Otrs biežākais darba pazaudēšanas iemesls bija personīgi vai ģimenes apstākļi, slimība vai darba nespēja. Nedaudz vairāk par trešdaļu ilgstošo bezdarbnieku bija ar vispārējo vidējo izglītību. Katrs piektais bija ar pamatizglītību vai zemāku. Savukārt augstākā izglītība bija 10,5% ilgstošo bezdarbnieku.
Nodarbinātības valsts aģentūra rīko seminārus un kursus darba meklētājiem, lai viņi apgūtu kādu profesiju, papildinātu zināšanas jau iepriekšējā darbības sfērā, lai kļūtu konkurētspējīgāki. Tāpat reģistrētie bezdarbnieki var saņemt karjeras konsultanta konsultācijas un citus pakalpojumus, lai veicinātu atgriešanos darba tirgū.
Pavisam Latvijā 2017. gadā bija nodarbināti 62,9% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Šogad pieprasītākās profesijas bija ēku būvnieki, veikalu pārdevēji, smago kravas automobiļu ar piekabēm vadītāji, lauksaimniecības un mežizstrādes tehnikas operatori, jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji. NVA prognozē, ka nākamā gada pavasarī viena no visvairāk pieprasītajām profesijām būs skolu pedagogi.
