Jau rakstījām, ka Gulbenes novada vēstures mākslas muzejā par godu Latvijas simtgadei līdz 30.novembrim skatāma izstāde “Rotā un rotājies par godu Latvijai”. Tajā redzams arī kāds savdabīgs darbs – Galgauskas lietišķās mākslas pulciņa “Dzīpariņš” no dzintariem veidotā Latvijas kontūra.
Kopš oktobra pulciņu vada Ausma Žeļezņaka. Viņa stāsta, ka viss sācies ar Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju”. “Es meitenēm sacīju, ka vajadzētu kaut ko tādu, kādas latvju zīmes. Teicu, ka aiziešu pie katoļu priestera un pajautāšu, kādas ir kristietības zīmes. Es aizgāju. Mani šokēja, ka tur ir ļoti daudz pagāniskās zīmes. Tad es atcerējos mākslinieces Lilitas Postažas darbus, kuros bija baloži, putni, zivis. Es viņai jautāju, kāpēc viņas darbos ir tik daudz putnu. Viņa atbildēja, ka putni ir brīvi. Un tad es iedomājos Bībeles stāstu par Noasu, kurš pēc plūdiem izlaida no šķirsta balodi, kas atgriezās ar olīvas zaru knābī. Balodis ar olīvas zaru simbolizē mieru, mīlestību un cerību. Tad nu domāju – miera balodi varētu uzlikt. Un Gulbenei varētu būt gulbis. Mēs to ideju apspriedām, vai būtu laba,” stāsta A.Žeļezņaka.
Viņa dzintara gabaliņus atveda no Rīgas un izvēlējusies gaišākus. Tā kā lielos dzintarus nevarēja likt uz gulbja, nolēma tos samalt kafijas dzirnaviņās. “Meitenes teica, ka sabojāšu kafijas dzirnaviņas, bet viss sanāca brīnišķīgi. Uzrakstus “100” un “Dievs, svētī Latviju” pasūtījām no koka reklāmas darbnīcā. Gulbja vēderā izvēlējāmies ierakstīt Leonīda Breikša dzejas rindiņas. Mums bija daudz tādu dzejolīšu par Latviju, bija doma pasniegt katram lapiņu ar dzejolīti izstādes atklāšanas laikā, bet tas izpalika,” stāsta pulciņa vadītāja.
Latvijas kontūra ir veidota uz linu auduma, kas iegādāts deviņdesmitajos gados. Rāmīti gatavojis koka meistars Laimonis Dziedātājs.
“Zināt, ar kādu degsmi strādāja pulciņa dalībnieces! Kā viņas šuva dzintariņus, meklēja tekstus, ko ierakstīt! Viņas pilnīgi pārvērtās un strādāja ar tādu enerģiju! Metai Lēģerei drīz būs 90 gadi – viņa šuva dzintariņus. Es klausījos, kā viņas runā: tas tiek darīts Latvijai!” stāsta A.Žeļezņaka un piebilst, ka izstādē redzami arī viņas izšūtie svārki, kurus kopā sašuvusi Veneta Krevica.
