Nav
noslēpums, ka cilvēka dzīves ilgumu un arī kvalitāti nosaka
ikdienas dzīvesstils un ēšanas paradumi. Latvijā nepareizs uzturs
ir par iemeslu dažādām saslimšanām, vielmaiņas problēmām un,
protams, liekajam svaram. Sportistus savukārt apbrīno par teicamu
fizisko formu, estētiku un rezultātiem, ko tie spēj sasniegt ar
savu ķermeni. Ar uztura un dzīvesstila paradumiem, kurus vērts
aizgūt no profesionāliem sportistiem un kas nodrošina cilvēka
veselību ilgtermiņā, dalās Latvijas
basketbola valstvienības galvenais ārsts Mārtiņš Pulveris.
Galvenais
ir ievērot mērenību
Nereti
sastopams ir priekšstats, ka cilvēkam, lai būtu vesels, ir kārtīgi
jāēd. Patiesībā veselīgs uzturs ir saistīts ar mērenību.
“Nepareiza ēšana mūsu zemē sakņojas tradīcijās vienā
ēdienreizē apēst pirmo, otro un trešo ēdienu. Tas ir daudz par
daudz. Cilvēki pārēdas,“ stāsta Mārtiņš Pulveris. Cilvēks,
kurš nenodarbojas ar profesionālo sportu, var ēst visu, taču
nepieciešams ievērot mērenību. Pārmērības kaitē vielmaiņai.
”Vienlaikus esmu novērojis, ka iedzīvotāji Latvijā mēdz kāpt
arī otrā grāvī – izmēģina dažādas interesantas diētas,
piemēram, ēd tikai gurķus vai dzer citronu ūdeni. Arī, ievērojot
diētu, jāseko līdzi, lai ēdienreizes ir sabalansētas un
organismam netrūktu vērtīgo uzturvielu,” turpina ārsts.
Mērenība
ir viens priekšnoteikums, lai organisms labi justos un būtu vesels,
otrs ir ēšanas ritms. “Var ēst divas reizes dienā, bet svarīgi
ir ievērot noteiktu ritmu – darīt to katru dienu aptuveni vienā
laikā. Ēdienreizes vēlams sabalansēt ar aktivitātēm un
dzīvesstilu. Piemēram, brokastis nebūt nav svarīgākā
ēdienreize. Ja dzīvesstils diktē nepieciešamību ēst vakarā,
dari tā. Populārais uzskats, ka maltīte pēc sešiem vakarā dara
resnu, ir nekas cits kā mīts, “ skaidro basketbola valstvienības
ārsts. “Piemēram, itāļi pamatīgāko dienas maltīti ietur
tieši vakarā. Jo vēlas vakariņas ģimenes lokā atbilst viņu
dzīves ritmam. Vienlaikus tā nebūt nav Eiropas nācija ar lielāko
aptaukošanās īpatsvaru.”
Uztura
kvalitāte jeb skaties, ko tu ēd
“Cilvēkam
ir jādomā līdzi, kas nonāk viņa šķīvī. Tam pievērš
uzmanību sportisti un arī es kā sporta ārsts. Mans ieteikums –
lasiet, kas ir rakstīts uz produkta iepakojuma, no kurienes produkts
nāk un kāda ir tā kvalitāte,” rekomendē Mārtiņš Pulveris.
“Piemēram, gaļa. Sportists bez gaļas iztikt nevar, jo ir ļoti
svarīgi ikdienā uzņemt olbaltumvielas pietiekošā daudzumā. Ar
augu valsts produktiem gaļu aizstāt ir grūti. Gaļas kvalitāti
savukārt nosaka tas, kā dzīvnieks savas dzīves laikā ticis
audzēts un barots. Informāciju par to var atrast uz iepakojuma.
Pasaule mainās un cilvēki veikalos arvien labprātāk iegādājas
augstākas kvalitātes pārtikas produktus. Pārtikas ražotāji ir
uzķēruši šo tendenci un iepriecina fakts, ka gan sportistiem, gan
sabiedrībai kopumā paaugstinātas kvalitātes produkti ir pieejami.
Kaut vai tā pati putnu gaļas ražošana, neizmantojot antibiotikas
putnu audzēšanas procesā – pasaulē arvien straujāk izplatās
antibiotiku noturības problēma, t.i. var pienākt brīdis, kad
antibiotikas kļūs neefektīvas dažādu slimību ārstēšanā.
Šobrīd dažādi antibiotiķi veterinārijā tiek izmantoti daudz
lielākos apjomos nekā cilvēku medicīnā. Tādēļ es kā ārsts
varu atzīmēt, ka dzīvnieku audzēšana bez antibiotikām ir īpaši
nozīmīga, lai antibiotiku rezistenci globālā mērogā apturētu
vai vismaz ierobežotu, “ skaidro ārsts.
Eksotisko
smūtiju vietā – svaigi vietējie produkti
Nav
ieteicams aizrauties ar eksotiskiem ēdieniem no tālām zemēm, bet
izvēlēties reģiona produktus, kurā dzīvojam. Svešzemju augļi
un ogas bieži ir apstrādāti ar krietnu devu ķīmijas, lai tos
labā stāvoklī varētu nogādāt līdz tirdzniecības plauktiem
Latvijā. “Var atrast arī pētījumus, kas apliecina – svaigēdāji
ar pārtiku uzņem daudz vairāk toksīnus nekā tie, kas patērē
dzīvnieku valsts un vietējos produktus,“ stāsta izlases ārsts.
Latvijā zeme un vide ir salīdzinoši labā stāvoklī – tā ir
tīra, pagājis pietiekami ilgs laiks kopš nekontrolētas pesticīdu
izmantošanas padomju gados, vienlaikus arī vietējie ražotāji
rīkojas atbildīgāk un domā, kādu ekoloģisko pēdu vidē tie
atstāj. “Neiesaku meklēt eksotiku. Piemēram, nesenais trends
dzert smūtijus. Ja apēdot augļus un riekstus, uzturvielas
organismā uzsūcas dabiski un pamazām, tad šos produktus
sablendējot, tie uzsūcas momentā, organismam ir pārslodze, lai
tos pārstrādātu. Rezultātā pie liekā svara var tikt ļoti
ātri.”
Lai
neslimotu, pareizi jāēd un arī jākustās
Cilvēkam
jākustās. Fiziska aktivitāte katru dienu ir galvenais
priekšnosacījums labai imunitātei. “Tieši kustība ir iemesls,
kādēļ sportisti slimo mazāk. Kustēšanās laikā – skrienot,
vingrinoties tiek trenēta un aktivizējas arī cilvēka
imūnsistēma, limfocīti, “ stāsta Pulveris. Ja ķermenim ir
fiziska slodze, jādomā arī par enerģijas atjaunošanu. “Uz
treniņu nav ieteicams nākt ar tukšu vēderu. Vislabāk stundu
pirms sportošanas ir uzņemt “lēnos ogļhidrātus” – putru,
makaronus. Noteikti nedrīkst neēst pēc treniņa. Izsalkumu pēc
sportiskas izkustēšanās vislabāk ieteicams remdēt ar
olbaltumvielas saturošu maltīti – gaļu, zivīm un dārzeņiem.
Pareiza ēšana jāievēro arī basketbolistiem. Piemēram, kaitīga
ir “ātro ogļhidrātu” apjomīga lietošana pirms sacensībām
vai to laikā. Sportojot, saldināto želeju, cukura batoniņu
atstāto negatīvo iespaidu grūti pamanīt – ātri tiek sasniegts
augsts enerģijas līmenis un pie lielām slodzēm kalorijas sadeg.
Taču, aktīvās sporta gaitas noslēdzot, cilvēka vielmaiņa ir
cietusi un ķermenis ātri aptaukojas, “ savās zināšanās dalās
basketbola izlases ārsts.
