Ziemeļaustrumu virsmežniecības Gulbenes mežniecības teritorijā nav pamata satraukumam par masveida egļu bojāeju, kas būtu saistīta ar plūdu ietekmi. Tomēr īpašniekiem vajadzētu apsekot savus mežus, lai pārliecinātos, vai to veselību neapdraud bebru uzplūdinājumi.
“Mūsu novada mežos pērno lietavu izraisīto plūdu ietekme jūtama tur, kur ūdens saglabājas bebru aizsprostu dēļ. Kopumā virsmežniecības teritorijā situācija ir stabila, tāpēc mežu īpašniekiem izsniegto sanitāro atzinumu skaits nav palielinājies saistībā ar masveida egļu mežaudžu bojāeju. Tiem, kuri ilgāku laiku nav apsekojuši savu mežu, būtu vēlams pārliecināties par tā veselību. Ja tiek konstatēts mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums, par to nepieciešams informēt mežzini, lai saskaņotu turpmāko rīcību,” skaidro Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris vides aizsardzības jautājumos Andris Barkāns.
Ja eglēm ir parādījušās dzeltējošas skujas vai arī tās ir nobirušas, tad ir nepieciešams saņemt atļauju koku ciršanai. Tā ir vienīgā iespēja samazināt zaudējumus, kamēr kokiem vēl ir vismaz malkas vērtība. “Latvijas valsts mežu” Ziemeļlatgales reģionā ir izstrādātas plūdu bojāto koku cirtes 1035 hektāru platībā.
“Egles iet bojā skābekļa trūkuma dēļ. Egle ir dzīvs organisms, kas elpo arī caur saknēm. Ja saknes ilgstoši ir zem ūdens, egle var aiziet bojā, bet pēc vairāku nedēļu ūdens ietekmes tā var arī izdzīvot. Egles cīnās – dzeltē un novājinās,” informē Valsts meža dienesta meža patologs Vasilijs Kolačs.
