10 svarīgi Eiropas Parlamenta 2018. gada lēmumi, kas drīzumā ietekmēs Tavu dzīvi

Eiropas
Parlaments 2018. gadā pieņēmis 134 jaunus tiesību aktus,
t.sk., lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju drošību tiešsaistē
un bezsaistē, un efektīvākai cīņai ar terorismu; mazinātu
klimata pārmaiņas, stiprinātu ES ekonomisko izaugsmi un
paaugstinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šis
ir noslēdzošais “pilnais” darba gads pašreizējam – 8. EP
sasaukumam. Kopumā
līdz šim brīdim (07.2014.-12.2018.) tas pieņēmis 971 tiesību
aktu. 2019. gada 25. maijā notiks
Eiropas vēlēšanas, kad ES pilsoņi ievelēs jauno Eiropas
Parlamenta sastāvu (705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm). Darbu
tas (EP 9.sasaukums) sāks 2019. gada jūlijā.

Eiropas
Parlamenta birojs Latvijā ir apkopojis 2018. gadā pieņemtos EP
lēmumus, kas ir
būtiski ikvienam ES un Latvijas iedzīvotājam – tādās jomās kā
drošība, dzīves kvalitāte, ekonomika un bizness, cīņa ar
klimata pārmaiņām un jaunieši.

Drošība
->
EP atbalstījis vairākus noteikumus cīņai pret terorismu un
drošības stiprināšanai:

1.
Ceļā
uz jaunu ES stratēģiju terorisma apkarošanai. 2017.
gadā izveidotā EP īpašā komiteja terorisma jautājumu izpētei
(TERR), rūpīgi izvērtējot pretterorisma pasākumu un politikas
trūkumus ES, sagatavojusi konkrētus priekšlikumus jaunai ES
stratēģijai – efektīvākai cīņai ar radikalizāciju, labākai
datu apmaiņai un terorisma upuru atbalstam.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/decembra_jaunumi_2018/terorisma-apkarosana-eiropas-parlaments-apstiprina-priekslikumus-jaunai-es-strat-ijai.html

2.
Modernāka
Šengenas informācijas sistēma – visplašāk
izmantotā datubāze drošībai un robežu pārvaldībai Eiropā.
2018. gadā EP apstiprināja trīs
ES likumus, lai to uzlabotu un sistēma palīdzētu cīņai pret
terorismu, pārrobežu noziegumiem un nelegālu migrāciju.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/moderniz-ta.html

• Jāmin
  arī EP atbalstītā jaunā
  ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS),
  kas ļaus pārbaudīt ceļotājus vēl pirms iebraukšanas ES.
  Ceļotāji, kas varētu radīt drošības, nelegālas imigrācijas
  vai epidemioloģiskus draudus, nesaņems atļauju. Stāsies spēkā
  2021. gadā.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/julija_jaunumi_2018/robezu_drosiba_celotaju_parbaude.html

3.
Jauni
ES noteikumi cīņā ar terorisma finansēšanu.
Ja atšķirības ES dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu
sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un
teroristi, tad jaunie noteikumi naudas
atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei
situāciju
ļaus uzlabot.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/septembra_jaunumi_2018/terorisma-finansesana.html

Iedzīvotāju
dzīves kvalitāte

4.
Ģeobloķēšanas
ēras beigas -> vieglāka pārrobežu
iepirkšanos internetā!
Līdz
ar EP jaunajiem noteikumiem patērētāji var brīvi izvēlēties
mājas lapu preču vai pakalpojumu iegādei – plašākas iespējas
iepirkties, rezervēt naktsmītnes, iegādāties mūzikas festivālu
biļetes u.c. Pārdevējs vairs nedrīkst bloķēt pieeju lapai vai
novirzīt pircēju uz citu lapu viņa dzīvesvietas vai atrašanās
vietas dēļ.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/februara_jaunumi_2018/atcelgeoblokesanu.html

5.
Cenu
griesti ES telefonsarunām un brīdināšanas sistēmu ārkārtas
gadījumiem. EP
jaunie telekomunikāciju noteikumi nosaka ES iekšzemes zvanu cenu
griestus: no 2019. gada 15. maija zvani
nedrīkstēs
būt dārgāki par 19 centiem minūtē, SMS – par 6 centiem. Tāpat
visām
ES valstīm būs jāievieš “apgrieztā 112 sistēma”, kas
ārkārtas situācijās ļaus ar īsziņu vai mobilās lietotnes
starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū.
Noteiktumi arī paredz lielāku
prognozējamību telekomunikāciju operatoriem, lai veicinātu
ieguldījumus infrastruktūrā un 5G tīklu izbūvē.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/novembra_jaunumi_2018/novembra-jaunumi-2018.html

ES
ekonomika, bizness

6.
EP
dod “zaļo gaismu” ES-Japānas tirdzniecības nolīgumam.
Līdz šim vērienīgākā ES divpusējā tirdzniecības vienošanās
atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas
ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par ~ 1 miljardu eiro.
Lielākie ieguvēji ES: vīna, stipro alkoholisko dzērienu, gaļas,
piena produktu, tekstilizstrādājumu, ādas izstrādājumu
tirgotāji, dzelzceļa pakalpojumu sniedzēji un mazie un vidējie
uzņēmumi. Līgums, kas spēkā stāsies 2019. gada 1.februārī,
radīs 600 miljonu cilvēku lielu tirdzniecības zonu, kas aptvers
trešdaļu pasaules IKP un 40% pasaules tirdzniecības.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/decembra_jaunumi_2018/es-japanas-ligums.html

Cīņa
ar klimata pārmaiņām: rūpes par vidi & energoefektivitāte

7.
Aprites
ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos. EP
pieņēma 4 likumus saistībā ar aprites ekonomiku jeb sistēmu,
samazina atkritumu apjomu, nodrošinot pēc iespējas ilgāku
materiālu un produktu izmantošanu un veicinot to pārstrādi un
atjaunošanu. Noteikti vērienīgi atkritumu pārstrādes mērķi: no
44% patlaban līdz 55% 2025.g.; 65% – 2035.g. Poligonos: ne vairāk
kā 10% atkritumu 2035.g. EP arī aicina dalībvalstis līdz 2030.
gadam par 50% samazināt pārtikas atkritumus! Labāka atkritumu
apsaimniekošana var uzlabot situāciju vides un veselības jomā, kā
arī sniegt ieguldījumu cīņā ar klimata pārmaiņām.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/atkritumu_skirosana.html

8.
Aizliegt
vienreizlietojamos
plastmasas izstrādājumus!
EP pieņemtā
pozīcija sarunām ar ES Padomi (ES dalībvalstu atbildīgajiem
ministriem) paredz aizliegt tādu vienreizlietojamo plastmasas
izstrādājumu kā šķīvji, ēdamrīki, salmiņi, vates kociņi vai
balonu kātiņi apriti ES tirgū – kopumā tie Eiropā
veido 70% no jūras piedrazojuma. Aizliegums
stātos spēkā 2021. gadā.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/plastmas.html

• Vērts
  piebilst, ka EP
  atbalstīja konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu iedzīvotāju
  uzticēšanos un attiecīgi dzeramā krāna ūdens patēriņu
  –
  tas ir
  ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts
  dzeramais ūdens. EP ieteicis pasākumus piesārņotāju
  samazināšanai un krāna ūdens kvalitātes paaugstināšanai, kā
  arī tā pieejamības veicināšanai sabiedriskās vietās,
  restorānos un kopumā. EP sāks sarunas ar ES Padomi, kad tā būs
  atbalstījusi savu pozīciju par šo direktīvu.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/oktobra_jaunumi_2018/dzeramais-dens.html

9.
EP
nosaka vērienīgus mērķus atjaunojamo resursu un
energoefektivitātes jomās,
kas spēlēs būtisku lomu ES klimata politikas īstenošanā. Līdz
2030. gadam energoefektivitāte ES jāuzlabo par 32,5%, kas ļaus
samazināt rēķinus, atkarību no naftas un gāzes piegādātājiem,
uzlabos gaisa kvalitāti un saudzēs klimatu. Atjaunojamo
energoresursu īpatsvaram patēriņā jāsasniedz vismaz 32%. Abus
mērķus paredzēts pārskatīt 2023. gadā, bet to līmeni var vien
paaugstināt, ne pazemināt. Jaunie noteikumi dos ES iedzīvotājiem
tiesības ražot atjaunojamo enerģiju pašu patēriņam un pārdot
neizmantoto enerģiju.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/novembra_jaunumi_2018/ener-tika.html

• Vērts
  pieminēt, ka EP
  atbalstīja dalībvalstu mērķu noteikšanu klimata aizsardzībai
  un mežsaimniecības
  attīstībai,
  mežu izciršanu pilnībā kompensējot ar jauniem stādījumiem.
  Nacionālie
  mērķi ir daļa no ES apņemšanās līdz 2030. gadam par 30%
  samazināt CO2 emisijas (salīdzinot ar 2005.gadu).

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/klimata-aizsardziba.html

• Tāpat
  EP
  atjaunināja
  ēku energoefektivitātes direktīvu
  (viens no “Tīra
  enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”
  paketes likumprojektiem). Mērķis: līdz 2050.gadam veicināt ēku
  būvniecību ar energopatēriņu tuvu nullei. Noteiktas arī
  elektromobilitātes prasības jaunām un renovētām ēkām.

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/aprila_jaunumi_2018/energoefekt-v-kas_-kas_es.html

Jauniešiem

10.
Jauniešiem
pavērta iespēja brīvprātīgi iesaistīties vai strādāt
projektos visā ES.
EP
deva zaļo gaismu
Eiropas
Solidaritātes korpusam – brīvprātīgā darba iespējām visā
Eiropā 18 līdz 30 gadus veciem jauniešiem. No 2018. līdz 2020.
gadam programmai atvēlēti 375,6 milj.eiro – projektiem vides,
izglītības, imigrantu integrācijas un citās jomās

Plašāk:
http://www.europarl.europa.eu/latvia/lv/jaunumi/2018/septembra_jaunumi_2018/gal-gais-balsojums-par-eiropas-solidarit-tes-korpusu.html