Pēdējo
desmit gadu laikā gan Latvijā, gan citur pasaulē cukura diabēta
izplatība ir strauji augusi. Taču, kā liecina veiktā socioloģiskā
aptauja*, par šīs slimības simptomiem un riska grupām zina vien 36%
iedzīvotāju. Tāpēc liela nozīme jāpiešķir tieši sabiedrības
informēšanai.
Kā
stāsta Latvijas Universitātes pēcdiploma izglītības institūta (LUMPI)
ārste Jeļizaveta Sokolovska, par cukura diabētu radītie mīti var kaitēt
jebkuram sabiedrības loceklim. Proti, ja cilvēks nezina, kādas ir
galvenās riska grupas vai cukura diabēta pazīmes, arī šīs slimības
ārstēšana tiek uzsākta novēloti. “Ja cilvēks nokļūst ārsta aprūpē,
parasti mīti par slimību ātri vien tiek izkliedēti. Tomēr iespējams, ka
vizīte pie ārsta tiek atlikta, jo ir ticība kādai īpašai metodei vai
uztura bagātinātājam, ar ko tad tiek „eksperimentēts”. Tāpat arī,
piemēram, uzsākot ar pacientu sarunu par lieko svaru, dzirdu sašutuma
pilnu jautājumu: „Kāda liekajam svaram saistība ar diabētu?” Pacienti
bieži ir nepatīkami pārsteigti, jo uzzina, ka liekais svars palielina
risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu. Līdz ar to redzams, cik ļoti
zināšanu trūkums var apdraudēt cilvēku veselību,” stāsta ārste.
Mīts: diabēts ir spriedums
Ārste
atklāj arī to, ka viens no mītiem, ar ko ikdienā nākas saskarties, ir
uzskats, ka ar cukura diabēta diagnozi beidzas normāla dzīve, taču tā
nav taisnība. “Ja diagnosticēts diabēts, uzreiz nav jākārto invaliditāte
vai jāgatavojas smagu diabēta komplikāciju attīstībai. Jā, cukura
diabēts ir hroniska slimība, tā prasa no pacienta pašdisciplīnu un
dzīvesveida maiņu, taču, ievērojot visas rekomendācijas un pievēršot
uzmanību savai veselībai, ir iespējams saglabāt labas darbaspējas un
veselību vairākus gadus,” atgādina Jeļizaveta Sokolovska.
Mīts: ja nejūtu simptomus, varu neārstēties
Reizēm
cilvēki, domājot par savu veselību, uzskata – ja nav sūdzību, tad varu
nelietot medikamentus. Taču šāda nostāja var radīt vēl lielākas
veselības problēmas. To atgādina arī endokrinoloģe Sokolovska:
“Paaugstināts cukura līmenis asinīs pakāpeniski kaitē organismam, īpaši
asinsvadiem. Tādējādi, pat sākotnēji nejūtot simptomus, dažu gadu laikā
var izteikti pasliktināties redze vai progresēt sirds slimības.”
Mīts: 1. tipa cukura diabēta ārstēšanai nav vajadzīgs insulīns
Viens
no absurdākajiem mītiem, ko ārste no saviem pacientiem dzirdējusi, ir
apgalvojums, ka, ārstējot 1. tipa cukura diabētu, nav vajadzīgs
insulīns. Taču šo mītu uzreiz pavisam viegli var atspēkot ar faktiem.
“Diemžēl 1. tipa cukura diabēta gadījumā iet bojā insulīnu producējošās
aizkuņģa dziedzera šūnas, tāpēc palīdzēt var tikai, regulāri injicējot
insulīnu. Atsevišķos gadījumos veic aizkuņģa dziedzera vai tā šūnu
transplantāciju, bet to arī nevar nosaukt par izārstēšanos, jo
transplantāta darbības uzturēšanai pacientam jālieto imūnsupresīvā
terapija. Cerības dod pētījumi par cilmes šūnām. Dažos pētījumos,
injicējot šādas šūnas diabēta pacientiem, novēroja dažādu līmeņu
insulīna produkcijas atjaunošanos, taču līdz reālai terapijai šajā jomā
vēl jāiet tāls ceļš,” par ārstēšanas iespējām stāsta ārste.
Mīts: Izlasot informāciju internetā, nav jādodas pie ārsta
Mūsdienās
viena no galvenajām problēmām ir cilvēku vēlme visu informāciju meklēt
internetā, nevis noskaidrot pie profesionāļiem. Endokrinoloģe Sokolovska
atzīst, ka tieši internetā pieejamā informācija arī ir viens no
galvenajiem mītu rašanās iemesliem. “Medijos un interneta vietnēs mēdz
nonākt informācija, kas nav balstīta uz faktiem. Cilvēki par nopietnām
slimībām neprasa padomu ārstam. Tā vietā informācija tiek meklēta kādā
interneta forumā, kur lielākoties var saņemt atbildes no kāda, kam nav
medicīniskās izglītības. Tāpat cilvēki ir tendēti ticēt reklāmām, tai
skaitā par dažādiem uztura bagātinātājiem, kā arī netradicionālās
medicīnas iespējām. Vienmēr jāatceras, ka cukura diabēts ir nopietna
slimība, un, ja ārsts ir izrakstījis medikamentus, visdrīzāk bez to
lietošanas glikozes līmeni nav iespējams adekvāti kontrolēt,” par saviem
novērojumiem stāsta ārste.
Savukārt,
runājot par veidiem, kā ar šo problēmu cīnīties, Sokolovska atzīst –
cilvēki jāsāk izglītot jau no mazotnes, un zināšanas par šo tēmu
jāpapildina visu mūžu. “Manuprāt, šāda veida izglītošanai jāsākas skolā
un jāturpinās profesionālās izglītības iestādēs, augstskolās un
darbavietās. Vai skolās mums pasniedz veselīga uztura pamatus? Vai
skaidro, kāpēc ir jāvingro? Sabiedrībai nepieciešamas zināšanas par
veselību, biežākajām akūtajām un hroniskajām slimībām un to profilaksi,”
pamato Sokolovska.
Lai informētu cilvēkus par cukura diabētu, tā simptomiem un ārstēšanu, ir izveidotas mājaslapas www.diabets.lv un www.diabetapacientiem.lv.
Šajās vietnēs gan cilvēki ar cukura diabētu, gan arī ikviens cits
interesents var uzzināt atbildes uz visiem sev interesējošiem
jautājumiem.
*Aptauja veikta Latvijas Diabēta federācijas un mājaslapas diabetapacientiem.lv
izstrādātāju sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījuma
ietvaros 2018. gada pavasarī interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji
no visas Latvijas.
