Šis gads ir bijis košs visādā ziņā, daba mūs apveltīja ar brīnumskaistu vasaru, viszeltītāko rudeni un dāvāja baltus Ziemassvētkus – kā no pastkartītes. Daudzi ciemiņi, kas apmeklēja svētkos mūsu novadu, pelnīti Gulbeni nodēvēja par īstu Ziemassvētku pilsētiņu. Šis gads ir bijis spilgti raibs arī dažnedažādo notikumu dēļ gan mūsu novadā, gan Latvijā. Ar vieglu smaidu par tiem var lasīt mūsu “Dzirksteles” izvēlēto spilgtāko notikumu topā šajā gada pēdējā numurā.
“Dzirkstelei” šis gads ir bijis auglīgs kā lietutiņš, mēs esam no tiem reģionālajiem preses pārstāvjiem Latvijā, kas spējam joprojām saglabāt auditoriju un pastāvīgu abonentu skaitu – tātad noturēt lasītāju uzmanību, kas šajos informācijas džungļu likumos nav viegls uzdevums. Un tāpēc tradicionāli, aizritot gada pēdējām dienām, sirsnīgi pateicos jums visiem par uzticību, lasot “Dzirksteli”, pateicos tiem, kuri drosmīgi un atklāti pauduši savas domas laikrakstā, aicinājuši mūs par kaut ko uzrakstīt, rosinājuši tematus, arī kritizējuši! Pateicos tiem, kas ielaiduši savās mājās un pastāstījuši par savu dzīvi, ģimeni, darbu un vaļaspriekiem – tie allaž ir bijuši visiedvesmojošākie stāsti gan mums pašiem, gan lasītājiem. Šogad īpaši daudz rakstījām par jaunajām ģimenēm, jaunajiem cilvēkiem, kas atgriezušies mūsu novadā gan no galvaspilsētas, gan no ārzemēm, sākuši te savu biznesu, kas bieži vien ir hobijs, kas pāraudzis komercdarbībā. Un tas jau ir vislabākais, jo tad sirds patiesi deg par savu lietu. Paldies, ka dalījāties šajos stāstos! Daudz rakstījām par džungļu likumiem, kas šodien valda informācijas telpā, citu recepti jau nevaram te piedāvāt kā tikai mūžam veco: pašam izcirst džungļos drošu taciņu – lasot, domājot un vērtējot!
Man pašai personīgi šis gads ir bijis arī skaists un arī smeldzīgs. Kā īstu vasaras cilvēku mani ļoti stiprināja siltais laiks, bagātīgais un iedvesmojošais simtgades kultūras pasākumu klāsts. Laikam tieši tāpēc pie durvīm pieklauvēja skarba realitāte – tieši skaistākajā laikā no šīs saules aizgāja man ļoti tuvs draugs un līdzgaitnieks, par to vēl joprojām grūti runāt, grūti samierināties ar šo zaudējumu… Tāpēc pavisam citu jēgu iegūst it kā banālie vārdi, par ko kādreiz pajokojām, ka laiks skrien mežonīgi ātri, ka viss reiz beidzas un katra diena, jā, pat stundas jādzīvo tā, lai tev pašam prieks par savu dzīvi, lai tā ir jēgpilna (te jaunais modes vārds labi iederas). Vienkāršiem vārdiem sakot, lai jūties piepildīts, un to no sirds visiem novēlu jaunajā gadā!
