Izplatoties
antibiotiku rezistencei jeb baktēriju spējai izdzīvot saskarsmē
ar antibiotikām, ārstiem kļūst aizvien grūtāk noteikt slimības
ierosinātāju baktēriju, līdz ar to arvien vairāk pieaug risks
kļūdīties ar antibiotiku izvēli. Pacientam tas draud pat ar
letālu iznākumu.
Tiek
prognozēts, ka 2050. gadā vislielākā mirstība pasaulē būs
tieši no tām slimībām, ko izraisa pret antibiotikām nejutīgie
mikrobi, kas visbiežāk
izplatās tiešā veidā no pārnēsātāja, caur vidi vai tiek
uzņemti ar pārtikas produktiem, īpaši gaļu.
Latvijā
ir tūkstošiem pacientu – rezistento baktēriju nēsātāju
Pirms
10 gadiem no vienā mēnesī uzņemtajiem pacientiem slimnīcā tikai
2-3 tika novērota rezistento baktēriju klātbūtne. Šobrīd
situācija ir kardināli mainījusies – pašlaik jau 3 pacientu dienā
ir nejutīgi pret antibiotikām. Mediķiem tas rada nopietnu problēmu
– ja
ārsts sākotnēji nespēj pateikt, vai konkrēto slimību pacientam
ir ierosinājusi rezistenta vai jutīga baktērija, mēs varam
kļūdīties antibiotiku izvēlē, kas, savukārt, noved pie tā, ka
sākotnējā ārstēšanas posmā ir risks pacientu zaudēt.
Identificēt baktēriju un noteikt antibiotiku jutību labākajā
gadījumā var divu līdz trīs dienu laikā, nozīmējot pareizās
antibiotikas. Pēdējos trīs gadus visām Latvijas slimnīcām ir
nepieciešams sniegt ziņas Slimību Profilakses kontroles centram
par to, cik daudz šādu pacientu ar rezistentajām baktērijām ir
katrā slimnīcā. Tādā veidā tiek ievākti un analizēti dati par
situāciju kopumā. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes
slimnīcā vien nokļūst ap
1200 pacientu gadā ar rezistentām baktērijām.
Starp tiem ir arī pacienti, kuriem palīdzēt nevar un iznākums
diemžēl ir letāls.
Rezistentas
baktērijas cilvēks var uzņemt dažādos veidos. Tās var nonākt
mūsu organismā vai uz ādas tiešā veidā no baktēriju
pārnēsātāja – saskarsmes rezultātā. Tās varam uzņemt arī no
apkārtējās vides, piemēram, slimnīcā, kā arī citās
sabiedriskās vietās. Rezistentas baktērijas iespējams uzņemt
caur uzturu, lietojot pārtikas produktus, piemēram, gaļu, ja,
audzējot dzīvnieku, tā saslimšanas gadījumā, ārstēšanā tiek
izmantotas antibiotikas. Jāsaka, ka rezistentu baktēriju uzņemšanai
caur pārtiku līdz šim ir pievērsta pārāk maza uzmanība, taču
tā ietekme uz antibiotiku rezistences izplatīšanos strauji pieaug.
Jauni
medikamenti vien problēmu nerisina
Rezistentu
baktēriju izplatību var ierobežot, un tas ir jādara visos
līmeņos. Veselības aprūpē iesaistītajiem tas vispirms nozīmē
strikti ievērot trīs pamatlietas – pareiza antibiotiku
nozīmēšana, roku dezinficēšana pirms un pēc pacienta
apmeklējuma, inficētā pacienta izolēšana. Ārstam ir jāprot
ļoti kvalitatīvi izvērtēt situāciju, kad antibiotikas ir
vajadzīgas, kas ir viens no stūrakmeņiem – ļoti stingri
pārdomāta antibiotiku nepieciešamība. Arī šādiem pacientiem
ierodoties slimnīcā, viņus iespēju robežās būtu nepieciešams
izolēt, lai tālāk neizplatītu šīs baktērijas.
Baktēriju
rezistenci ierobežo jauni medikamenti, kas ir spējīgi cīnīties
pret dažādām infekcijām, ko izraisa baktērijas. Diemžēl tas ir
īstermiņa risinājums, jo jaunas antibiotikas palīdzēs tikai
sākuma posmā. Agri vai vēlu mēs nonākam pie tā, ka arī pret
tām baktērijas kļūst rezistentas. To varētu pielīdzināt cīņai
ar vējdzirnavām, jo no vienas puses ir nepieciešamas jaunas
antibiotikas, bet no otras puses mēs saprotam, ka antibiotikas,
kas tika izgudrotas salīdzinoši nesen – pirms 10 līdz 15 gadiem,
jau šobrīd vairs nepalīdz.
Pret tām jau ir izveidojusies rezistence. Ņemot vērā visus
aspektus, mēs slimnīcā cīnāmies, lai izrakstītu antibiotikas
tikai tad, kad tas pacientam patiešām nepieciešams.
Ņemot
vērā rezistences izplatību, nozarei kopumā jādomā par to, kā
antibiotikas ietekmē vidi, kurā dzīvojam, līdzīgi kā šobrīd
sabiedrība pievērš uzmanību ekoloģijas jautājumiem un
ekoloģiskiem risinājumiem ikdienā.
Izaicinājums
– rezistento baktēriju uzņemšana caur pārtiku
Viena
no jomām, kur tiek pievērsta salīdzinoši maza uzmanība pasaulē
un Latvijā – rezistentu baktēriju izplatība caur pārtiku. Viens
no produktiem, par kuru ir vislielākās bažas, ka tas var saturēt
rezistento baktēriju atliekvielas ir gaļa, ja tās iegūšanai
paredzētajam dzīvniekam ir gadījies saslimt un tas ticis ārstēts
ar zālēm.
Kas
notiek organismā, ēdot šādu pārtiku? Rezistentās baktērijas
nokļūst kuņģa skābajā vidē. Daļu pirms tam nogalina siekalas,
bet daļa kļūt par organisma “iemītniekiem”. Zarnu traktā
baktēriju ir daudz, un, dzīvojot pie noteiktiem labvēlīgiem
apstākļiem, baktērijas var izraisīt kādu infekciju. Pētījums
rāda, ka, uzņemot rezistentas baktērijas, 42% no pacientiem pēc
gada tās arvien atradušās organismā. Tas nozīmē, ka mēs
nevaram skaidri zināt, cik ilgi baktērijas var izdzīvot mūsu
organismā. Ir pat novēroti gadījumi, kad šādu baktēriju
klātbūtne organismā ilgst 10 un vairāk gadus, taču ir bijuši
gadījumi, kad cilvēks iziet no slimnīcas, nomaina vidi, un
rezistentas baktērijas netiek novērotas. Ja
cilvēka organisms satur rezistentas baktērijas, tad ārstēšana ir
sarežģītāka, jo mēs nevaram būt droši, ka antibiotikas
iedarbosies.
Man
ir liels prieks, ka atsevišķi pārtikas ražotāji jau šobrīd ir
atraduši risinājumu un piedāvā to
sabiedrībai. Šobrīd gan Latvijā ir novērots tikai viens ražotājs
“Putnu fabrika “Ķekava””, kas piedāvā veikalos vistas gaļu
ar marķējumu “Audzēts bez antibiotikām”. Tas ir būtisks
pierādījums, ka antibiotiku lietošana lauksaimniecībā var tikt
maksimāli ierobežota. Šāds modelis dzīvnieku audzēšanā ir
ļoti izplatīts Skandināvijā, un mums ir uz ko tiekties.
Sadarbība
starp dažādām jomām valstiskā līmenī
Cīņa
ar antibiotiku rezistenci ir valstisks kopdarbs, jo problēmas
mazināšanā svarīgi sadarboties visām iesaistītajām jomām –
veselības aprūpei, lauksaimniecībai un pārtikas ražotājiem,
ņemot vērā, ka uzņemt rezistentas baktērijas ir iespējams ļoti
daudz veidos – gan neievērojot higiēnu, gan caur pārtikas ķēdi,
gan tiešā veidā saskaroties ar baktēriju pārnēsātāju.
Šobrīd
ir vērojams starpnozaru sadarbības progress, jo problēma kļūst
visām pusēm aizvien aktuālāka. 2018. gada novembrī tika
prezentēts antibiotiku rezistences ierobežošanas un piesardzīgas
antibiotiku lietošanas plāns „Viena veselība” 2019. – 2023.
gadam. Tā prioritārie uzdevumi ir pilnveidot antibiotiku
rezistences un antibiotiku patēriņa datu kvalitāti un analīzi,
veicināt piesardzīgu un atbildīgu antibiotiku patēriņu gan
cilvēkiem, gan dzīvniekiem, uzlabot infekcijas slimību profilaksi
un uzraudzību gan sabiedrības veselības, gan dzīvnieku veselības
jomā, pilnveidot pētniecību antibiotiku rezistences jomā, kā arī
veicināt speciālistu un sabiedrības izpratni par atbildīgu un
piesardzīgu antibiotiku lietošanu.
