ES
dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju,
turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz
ceturtdien apstiprināts noteikumu projekts.
Eiropas
Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt
“vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs”
un izvēlēties atbilstošākās sankcijas – piemēram, apturēt
maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu. Eiropas Komisiju
konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums
stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES
Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie
līdzekļi tiktu atbrīvoti.
Neatkarīgu
ekspertu piesaiste
Lai
uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai
būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām:
-
pienācīga
to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu; -
to
iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un
uzraudzību; -
pienācīga
krāpšanas – arī nodokļu krāpšanas – , korupcijas vai citu ES
budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana; -
lietu
izskatīšana neatkarīgās tiesās; -
nepamatoti
izmaksātu līdzekļu atguve; -
izvairīšanās
no nodokļu maksāšanas sodīšana; -
Sadarbība
ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru
(ja valsts ir iesaistīta tās izveidē)
Eiropas
Komisiju konsultētu neatkarīgu konstitucionālo tiesību un finanšu
jomas ekspertu grupa. Tās sastāvā būtu pa vienam katras ES
dalībvalsts apstiprinātam loceklim, bet vēl piecus apstiprinātu
Eiropas Parlaments. Katru gadu ekspertu grupa izvērtētu situāciju
visās dalībvalstīs, un tās secinājumi būtu publiski pieejami.
Galīgo
saņēmēju aizsardzība
Atkarībā
no fiksēto pārkāpumu vēriena Eiropas Komisija varētu pieņemt
lēmumu par vienu vai vairākām soda sankcijām, piemēram:
-
saistību
apturēšanu; -
maksājumu
termiņu pārtraukšana; -
priekšfinansējuma
samazināšana; -
maksājumu
apturēšana.
Ja
vien Eiropas Komisijas lēmumā nebūtu norādīts citādi, valstij
joprojām būtu jāturpina attiecīgo ES programmu īstenošana un
jāveic maksājumi galīgajiem saņēmējiem, piemēram, zinātniekiem
vai nevalstiskajām organizācijām. Komisijai būtu pienākums
sniegt atbalstu galīgajiem saņēmējiem un rūpēties, lai viņiem
tiktu izmaksātas saņemamās summas.
Pieņemot
lēmumu par sankcijām, Eiropas Komisija Eiropas Parlamentam un ES
Padomei nosūtītu priekšlikumu atbilstošo summu pārvietot uz
budžeta rezervi. Lēmums stātos spēkā pēc četrām nedēļām,
ja Parlaments vai ES Padome šajā laikā to nenoraidītu vai
negrozītu. Tā kā lēmums ES Padomē būtu jāpieņem ar
kvalificētu
balsu vairākumu, tad atsevišķa dalībvalsts to
nevarētu bloķēt.
Eiropas
Komisijai konstatējot, ka pārkāpumi ir novērsti, tāda pati
procedūra tiktu piemērota, lai iesaldētos līdzekļus atbloķētu.
Citāti
Budžeta
komitejas ziņotāja Eidera
Gardiasavala Ruviala (S&D, Spānija):
“Tiesiskuma un citu ES vērtību ievērošana ir Eiropas projekta
pamatprincipi. Neviena valsts tos nedrīkst pārkāpt, neizjūtot
sekas.”
Budžeta
kontroles komitejas ziņotājs Petri Sarvamā (EPP, Somija):
“Svarīgākais jaunā mehānisma aspekts ir galīgo saņēmēju
aizsardzība – mūsu grozījumi Komisijas priekšlikumā to ir
stiprinājuši. Mēs arī esam iekļāvuši Eiropas Parlamentu lēmumu
pieņemšanas procedūrā, tā padarot to demokrātiskāku.”
Nākamie
soļi: Noteikumu projekts ceturtdien tika apstiprināts ar 397
balsīm pret 158, 69 deputātiem atturoties. Deputāti tagad ir
gatavi sarunām ar ES valstu ministriem, kuri par savu nostāju vēl
nav vienojušies.
Pamatinformācija:
Regulas “Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu
gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs” projekts ir
daļa no 2021. – 2027. gada ES ilgtermiņa budžeta tiesību aktu
paketes.
