Saruna ar Ārlietu ministrijas Stratēģiskās komunikācijas projektu grupas vadītāju Viktoru Makarovu
– Nesen ES Vispārējo lietu padomes
sanāksmē Briselē tika runāts par dezinformācijas izaicinājumiem.
Pastāstiet vairāk par ES Rīcības plānu cīņai ar dezinformāciju
un dezinformācijas radītajiem draudiem demokrātiskām sabiedrībām.
– Latvija ir viena no iniciatorēm
kopējai ES rīcībai šajā jautājumā. Jau ilgus gadus Krievija
īsteno aktīvu dezinformācijas kampaņu pret demokrātiskajām
Rietumu valstīm. Medijos un sociālajos tīklos tiek apzināti
izplatīta nepatiesa vai maldinoša informācija ar mērķi mazināt
sabiedrības uzticību demokrātiskai valsts pārvaldei, sēt šaubas
par ES un NATO vienotību. Latviju šī dezinformācijas kampaņa
skar divējādi. No vienas puses mūsu informatīvajā telpā
joprojām izteikta ietekme ir Krievijas valdības kontrolētajiem
medijiem. Tajos tiek sagrozīti līdz nepazīšanai pasaules
notikumi, vienlaikus Latvijas iedzīvotājus cenšas pārliecināt,
ka Latvija ir neizdevusies valsts un ka tieši ES un NATO pie tā ir
vainojamas. Lielas pūles tiek pieliktas, lai iedragātu Latvijas
reputāciju mūsu partneru acīs. Tiek sētas šaubas par to, vai
Latvija ir uzticama sabiedrotā, izplatīti apmelojumi par “nacisma
atdzimšanu Latvijā”. Tiek pielietotas arvien jaunas metodes. Ar
līdzīgām problēmām saskaras arī citas valstis. Piemēram, ASV
un Francijas priekšvēlēšanu kampaņu gaitā Krievija sociālajās
platformās aktīvi mēģināja saasināt pretrunas un, manipulējot
ar viedokļiem, ietekmēt vēlēšanu procesu.
Jau savas Prezidentūras ES laikā
2015. gadā Latvija kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm
panāca, ka Eiropas Ārējās darbības dienesta ietvaros tika
izveidota īpaša struktūrvienība, kas novēro un publiski atmasko
Krievijas dezinformāciju. Varam lepoties ar to, ka šajā grupā
veiksmīgi darbojas Latvijas norīkots eksperts. Lielā mērā,
pateicoties Latvijas pieliktajiem pūliņiem, 2018. gada decembrī
tika publiskots ES Rīcības plāns cīņai ar dezinformāciju. Tas
noteic praktiskus soļus četros virzienos: uzlabot ES institūciju
un dalībvalstu spēju atpazīt, analizēt un atmaskot
dezinformāciju; veicināt koordinētu un vienotu reakciju uz
dezinformāciju; mudināt IT kompānijas un sociālās platformas
cīnīties pret dezinformāciju, kā arī veicināt sabiedrību
izpratni un noturību pret dezinformāciju.
ES Vispārējo lietu padomes
sanāksmē š.g. 8. janvārī īpaša uzmanība tika pievērsta
dezinformācijas izaicinājumiem, gatavojoties Eiropas Parlamenta
vēlēšanām, kas notiks š.g. maijā. Tāpēc nepieciešams pēc
iespējas ātri sākt Plāna pret dezinformāciju praktisko
ieviešanu.
– Kā reāli ir iespējams tikt galā,
piemēram, ar Facebook?
– Attiecībā uz Facebook un citām
sociālajām platformām mērķis ir nevis “tikt galā” ar tām,
bet panākt, lai tās ir gan brīvas, gan drošas vietnes diskusijai
un informācijas apmaiņai mums visiem. Jaunās informācijas
tehnoloģijas mums sniedz nebijušas iespējas. Pateicoties
sociālajām platformām, piemēram, Facebook, Twitter, Instagram,
varam attālināti sazināties ar ģimeni un draugiem, brīvi saņemt
vajadzīgo informāciju, kā arī iesaistīties brīvā diskusijā un
paust savu viedokli un idejas. Taču ar iespējām līdzi nāk arī
izaicinājumi un riski. Netrūkst gribētāju sociālās platformas
izmantot ļaunprātīgi, lai izplatītu melus, apelējot drīzāk pie
mūsu emocijām nekā pie racionāliem apsvērumiem. Arī naida runa
ir radusi jaunu elpu internetā, un tās sekas dažreiz ir vardarbība
realitātē. Vēl viena būtiska problēma ir, ka bieži vien
nezinām, vai sociālajās platformās sastopamies ar reālu
lietotāju, vai programmu, kas tikai par tādu izliekas (tā
saucamajiem “botiem”), lai aizpildītu visu ēteru ar savu
vēstījumu.
Tikmēr tā saucamie “troļļi” iejaucas diskusijās
ar mērķi tās saasināt, izgāzt vai izdarīt psiholoģisku
spiedienu uz citiem lietotājiem. Šobrīd ES darbojas brīvprātīgais
uzvedības kodekss pret dezinformāciju, kuram pievienojušās
lielākās sociālās platformas. Uzmanīgi analizēsim, vai šī
vienošanās vien spēj efektīvi apturēt dezinformācijas
izplatīšanos sociālajās platformās.
Pamatots ir
arī uztraukums par to, kā tiek izmantoti mūsu privātie dati,
kurus paši padarām pieejamus, lietojot sociālās platformas. Tos
aizsargāt kopš 2018. gada palīdz ES Vispārīgā datu aizsardzības
regula. Tas ir visstiprākais šāda tipa regulējums pasaulē,
un tas ir jāievēro arī sociālajām platformām, tajā skaitā arī
Facebook un Twitter.
– Kā nekļūt par dezinformācijas
upuri?
– Kā atpazīt dezinformāciju, kam
jāpievērš uzmanība?
– Kā var stiprināt sabiedrības
noturību pret dezinformāciju? Kā vēl vairāk veicināt
sabiedrības izpratni?
Pirmkārt, ir svarīga kritiskā
domāšana un medijpratība. Reizēm ikvienam no mums var būt
grūtības pamanīt, kad sastopamies ar patiesu informāciju, kad ar
kļūdainu un kad ar apzināti maldinošu. Taču vienmēr varam
uzdodot sev jautājumus: “Kas ir informācijas avots? Vai varam tam
uzticēties? Pie kā apelē konkrētā ziņa vai viedoklis – pie
mūsu spriestspējas vai emocijām?” Bieži vien arī nepatiesas
ziņas cilvēki neapzināti izplata paši, daloties ar citiem,
pirms kritiski izvērtē saturu. Psiholoģiski vieglāk ir pieņemt
ziņu, kas sakrīt ar mūsu uzskatiem un viedokļiem. Svarīgi iegūt
dažādus viedokļus un neizolēt sevi burbulī, kurā dzirdam un
lasām tikai to, kas mums patīk. Diemžēl jāpiebilst, ka tieši
šādu burbuļu veidošanos veicina sociālo platformu algoritmi, kas
lietotājiem cenšas piedāvāt vairāk no tā paša “plaukta”,
nevis daudzveidību.
Otrkārt, mums kā demokrātiskai
sabiedrībai ir vajadzīgi brīvi, neatkarīgi, kvalitatīvi mediji,
kas sniedz pēc iespējas objektīvu informāciju ar plašu viedokļu
klāstu un kalpo par vietu publiskai diskusijai par svarīgiem
jautājumiem. Ir bīstami domāt, ka tradicionālie mediji vairs nav
vajadzīgi, jo visu tāpat var atrast internetā. To labi ilustrē
nesenais gadījums ar viltus ziņas izplatīšanos par tirdzniecības
parka “Alfa” it kā sabrukšanu. Īpaši šajos mirkļos redzam,
kāpēc vajadzīgi kvalitatīvi mediji, kas godprātīgi atklāj,
pārbauda un tikai tad ziņo faktus.
– Kā valdībai jācīnās ar
dezinformāciju? Kam galvenokārt jāpievērš uzmanība? Kāds būtu
efektīvākais veids cīņā ar dezinformāciju?
Daudz paveikts, stiprinot Latvijas
mediju vidi un veicinot medijpratību, kas ir aktuāla ne tikai
jauniešiem, bet visām iedzīvotāju vecumgrupām. Īpaši vēlos
izcelt Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda
veikto projektu konkursu, kas atbalsta kvalitatīva satura veidošanu
un izplatīšanu, tajā skaitā arī melu dekonstrukcijas un
medijpratības jomā. Jau vairākus gadus ar valdības un arī mūsu
partnervalstu atbalstu darbojas Baltijas Mediju izcilības centrs. Tā
piedāvātās apmācības īpaši vērstas uz reģionālo mediju
stiprināšanu.
Pirms pērnā gada Saeimas vēlēšanām
Valsts kancelejas ietvaros tika izveidota vēlēšanu drošības
darba grupa, lai novērstu jebkādus ārējo spēku centienus
ietekmēt vēlēšanu procesu. Un svarīgi, ka šo uzdevumu grupa
risināja ciešā sadarbībā ar medijiem un nevalstisko sektoru.
Gribētos izcelt Nacionālās
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) būtiskās
pilnvaras, nodrošinot Latvijā raidošo elektronisko mediju
atbilstību likumdošanai. Šī likumdošana jāievēro arī Latvijā
raidošajiem Krievijas televīzijas kanāliem. Pēdējā laikā ir
pastiprināts NEPLP veiktais monitorings – tas ļauj veiksmīgāk
novērst pārkāpumus. Savas kompetences ietvaros ir palīdzējusi
arī Ārlietu ministrija, vairākkārt uzrunājot mūsu
Lielbritānijas un Zviedrijas partnerus par šajās valstīs
reģistrētajiem un Baltijas valstīs raidošajiem Krievijas
kanāliem.
Tiek stiprināta valsts iestāžu
komunikācija ar sabiedrību, lai tās par savu darbu informētu
korekti, savlaicīgi, saprotamā un saistošā veidā. Vēstījumam,
kas nāk no valsts iestādēm, jābūt skaidram un vienotam.
Arī jaunā valdība ir apņēmusies
stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju. Taču šim
izaicinājumam nav vienkārša un ātra risinājuma. Lai ar to tiktu
galā, katram ir jāsniedz sava artava – gan valsts institūcijām,
gan medijiem, gan pilsoniskajai sabiedrībai.
